DAX peļņa aug, darba vietas zūd

Vācijas 40 lielākie biržā kotētie uzņēmumi otrajā ceturksnī strādāja ar rekordaugstu 52,6 mljrd. € darbības peļņu, gandrīz 16 % vairāk nekā pirms gada. Tajā pašā laikā to darbinieku skaits saruka par 41 000 (Tagesschau, Handelsblatt). Šie skaitļi nav pretrunā. Tie rāda, ka Vācijas lielās korporācijas var pelnīt ārzemēs, vienlaikus mazinot nodarbinātību mājās. Šī plaisa jau ir pietiekami liela, lai ietekmētu rūpniecības darbvietas arī citur Eiropā.

No kurienes nāk peļņa

DAX, Vācijas lielo uzņēmumu akciju indekss, nav Vācijas rūpnīcu stāvokļa spogulis. Tajā ir telekomunikāciju, apdrošināšanas, aizsardzības un farmācijas uzņēmumi. Ceturkšņa lielākā peļņa bija Deutsche Telekom — 6,9 mljrd. € darbības peļņas, lielā mērā pateicoties T-Mobile US. Otrajā vietā bija apdrošinātājs Allianz ar 4,9 mljrd. € (Handelsblatt). Kā norādīja FAZ, peļņas kāpums neko daudz nepasaka par Vācijas rūpniecības veselību. Šī nauda rodas no darbībām, kurām nav vajadzīgs liels ražošanas darbinieku skaits Vācijā.

Rūpnīcās aina ir cita. Nodarbinātība autobūvē gada laikā saruka par 5,8 % līdz 691 500 cilvēkiem, zemākajam līmenim kopš 2005. gada. Apstrādes rūpniecībā kopumā darbvietu skaits kritās par 2,7 % līdz 5,29 miljoniem (Tagesschau). Auto detaļu piegādātāji zaudēja 7,6 % darbinieku (DW). Šis piegādātāju rādītājs ir būtisks, jo tieši caur piegādes ķēdēm Vācijas rūpniecības sarukums nonāk Centrāleiropā.

Vācija neatjauno tik daudz, cik nolieto

Uzņēmumi Vācijā vairs neiegulda pietiekami, lai aizstātu nolietotās iekārtas un ražošanas jaudas. Bundesbanka maijā ziņoja, ka neto ieguldījumi pamatkapitālā, proti, uzņēmumu tēriņi jaunās iekārtās mīnus nolietojums, 2024. un 2025. gadā kļuva negatīvi. Tas noticis pirmo reizi kopš Vācijas atkalapvienošanās (Bundesbank). Reālajā izteiksmē uzņēmumu ieguldījumi iekārtās krītas kopš 2019. gada.

Investīciju atkāpšanās pamatā ir konkurētspējas problēma. Bundesbanka lēš, ka aptuveni trīs ceturtdaļas Vācijas nesenā eksporta tirgus daļas zuduma skaidrojamas ar vājāku konkurētspēju, nevis ar mazāku globālo pieprasījumu. Vācijas automobiļu eksports uz Ķīnu no 2021. līdz 2025. gadam gandrīz saruka uz pusi (Bundesbank). Rūpniecības elektroenerģijas cenas līdz jūnijam gada griezumā kritās par 4,2 % (Destatis), mazinot 2022.–2023. gada enerģijas šoka smagākās sekas. Taču plašāka izmaksu struktūra joprojām attur no jaunu jaudu veidošanas.

Spiediens pāriet uz Centrāleiropu

Vācija ir rūpniecisko piegādes ķēžu centrs lielā daļā Eiropas. Gandrīz 28 % Polijas eksporta nonāk Vācijā (PAP Mediaroom). Līdzīgs virziens ir aptuveni trešdaļai Čehijas eksporta (Novinky). ECB, kas nosaka monetāro politiku eirozonā, ir brīdinājusi, ka izmaksu spiediens un pieprasījuma vājums caur šādām saitēm izplatās ātri (ECB).

Rumānija jau rāda, kā tas izskatās praksē. Automobiļu ražošana pirmajā pusgadā kritās par 12,7 %, un no 2025. gada janvāra līdz 2026. gada aprīlim darbu zaudēja vairāk nekā 18 000 autobūves nozares darbinieku (PSNews, ZF). Dažas rūpnīcas joprojām iegūst pasūtījumus: Čehijas autoražošana pirmajā pusgadā pieauga par 4,5 %, bet Škoda strādāja ar pilnu jaudu (iROZHLAS). Ungārijas transportlīdzekļu ražošana jūnijā palielinājās par 21 % (HVG). Tomēr tie ir atsevišķi ieguvumi Eiropas autobūves nozarē, kas kopumā kļūst mazāka.

Globāli diversificēti Vācijas uzņēmumi peļņas normas sargā ar ārvalstu ieņēmumiem, izmaksu samazināšanu un izdevīgu nozaru struktūru. Pašai Vācijai arvien mazāk ir garantēta nākamā rūpnīca, akumulatoru līnija vai piegādātāju līgums. Šī korporatīvā izvēle pa piegādes ķēdēm nonāk Polijā, Čehijā, Slovākijā un Rumānijā. Centrāleiropas rūpnīcas vēl var iegūt darbu, ja ražošana tiek pārcelta. Tas nav tas pats, kas droša nodarbinātība, īpaši tad, ja lēmumus pieņem grupas, kas Eiropā samazina darbinieku skaitu.