Dānija iegulda Ukrainas dronos

Ražošanas līnijas kļūst par daļu no Eiropas Ukrainas politikas. Dānijas jaunā vienošanās ar Kijivu pārbīda atbalstu no ieroču pirkšanas Ukrainai uz ieguldījumu pašas Ukrainas aizsardzības industrijā: 2026. gadā droniem un pretdronu sistēmām paredzēti līdz 100 milj. € saskaņā ar Dānijas modeli. Ukrainai tas dod ātrāku naudu ražošanai, bet Eiropai uzdod sarežģītāku jautājumu: kam būs piekļuve Ukrainas kaujas laukā pārbaudītajām tehnoloģijām, ar kādiem nosacījumiem un kā kontrolē?

Kopenhāgena izvēlējusies tiešu ceļu. Vienošanās finansē iepirkumus no Ukrainas aizsardzības uzņēmumiem Ukrainas frontes vajadzībām, vienlaikus atverot iespējas kopražošanai, tehnoloģiju nodošanai un iespējamai ražošanai Dānijā saskaņā ar to pašu publiskoto līgumu. Kijiva saņem līdzekļus rūpnīcām, kas jau pielāgojas darbam Krievijas uzbrukumu apstākļos. Dānija iegūst tuvāku piekļuvi Eiropā ātrākajam dronu kara mācīšanās ciklam.

Ukraina piedāvā piekļuvi, bet ne nekontrolētu. Nacionālās drošības un aizsardzības padome „Drone Deals” formātu apraksta kā ilgtermiņa vienošanās par kaujā pārbaudītām sistēmām, ražošanu partnervalstīs un īpašiem projektiem ar oficiāli minētu desmit gadu horizontu. Kijiva neatver visu tehnoloģiju krātuvi. Ministru kabinets izveidojis kontrolēta eksporta mehānismu, lai partneri varētu strādāt ar Ukrainas uzņēmumiem, neizvedot sensitīvas tehnoloģijas ārpus kara laika kontroles.

Solidaritātes valoda sedz ļoti konkrētu darījumu. Ukraina vairs tikai neprasa Eiropai bruņojumu. Tā pārdod strukturētu piekļuvi aizsardzības industrijai, kas pārbaudīta pret Krievijas elektronisko karadarbību, pretgaisa aizsardzību un triecieniem infrastruktūrai.

Divpusējie darījumi virzās ātrāk

Eiropas Komisija grib kopīgus projektus un kopīgus iepirkumus, lai dalībvalstis neveidotu savstarpēji nesaderīgas dronu sistēmas. Jaunākajā aizsardzības industrijas paketē droni un pretdronu spējas iekļautas starp pieciem ierosinātajiem kopprojektiem. Šāds ceļš var noteikt kopīgus standartus un panākt sistēmu savietojamību. Tas gan nav tik ātrs kā galvaspilsētas tieša vienošanās ar Kijivu.

Dānija nav vienīgā. Vācijas mediji ziņo, ka Dānija, Igaunija un Nīderlande ar Ukrainu esot vedušas atsevišķas sarunas par dronu tehnoloģijām, licencēm un militāro aprīkojumu; plānoti esot arī turpmāki darījumi, tostarp ar Vāciju, vēsta Zeit. Berlīnes stratēģiskā partnerība ar Kijivu paredz Vācijas atbalstu Ukrainas dronu industrijai un ātru ilgtermiņa „Drone Deal” izvērtēšanu, norāda Ukrainas prezidenta birojs.

Šeit arī slēpjas Eiropas risks. Ja katra galvaspilsēta sarunājas atsevišķi, Ukraina var rīkoties ātrāk un atalgot partnerus, kas gatavi uzņemties iniciatīvu. Taču Eiropa tad var iegūt divpusēju darījumu rindu ar atšķirīgiem licencēšanas noteikumiem, ražošanas vietām, intelektuālā īpašuma režīmiem un solījumiem par prioritāti brīdī, kad tā pati tehnoloģija Ukrainai vajadzīga frontē.

Uzticēšanās problēma

Polijas piemērs rāda, kur tas var novest. Polijas mediji ziņoja, ka Varšava esot pārmetusi Kijivai vienošanos nepildīšanu par dronu tehnoloģijām saistībā ar iespējamu MiG-29 nodošanu, vēsta Bankier. Publiski pieejamajos dokumentos gan nav redzama saistoša vienošanās ar skaidriem tehnoloģiju nodošanas pienākumiem, termiņiem vai sankcijām.

Šī atšķirība ir būtiska, jo strīds nebija tikai par Ukrainas rīcību. Onet ziņoja, ka iespējamo nodošanu sarežģīja arī Polijas MiG-29 tehniskais stāvoklis un gaidas par modernizāciju. Polijas gadījums nepierāda, ka Dānijas modelis ir kļūdains. Tas parāda, cik ātri neskaidri solījumi par tehnoloģijām, licencēm un piegāžu prioritāti var pārvērst militāru sadarbību savstarpējās aizdomās.

ES jau savās kopīgajās drošības saistībās ar Ukrainu norādījusi, ka tām jāpapildina dalībvalstu centieni, nevis tie jāaizstāj. Dānija tagad pārbauda, ko šī formula nozīmē praksē. Brisele var palīdzēt divpusēju piekļuvi pārvērst kopīgā industriālā kapacitātē, bet tikai tad, ja noteikumi ir pietiekami skaidri galvaspilsētām, uzņēmumiem un Kijivai.

Dānijas modelis Ukrainai palīdzēs visātrāk tad, ja Eiropa to uztvers kā industriālu šablonu, nevis divpusēju blakusdarījumu rindu. Līgumos jānosaka, kam pieder tehnoloģija, kur notiek ražošana, kas drīkst izmantot programmatūru un aparatūru un kuros brīžos Ukrainas kara laika vajadzībām ir priekšroka. Bez tā Eiropa iegūs piekļuvi dronu kara pieredzei, kas tai vajadzīga, un pēc tam par šo piekļuvi strīdēsies pa vienai valstij.