Dānija sūta 850 karavīrus uz Latviju

Rudenī uz Latviju dosies aptuveni 850 Dānijas karavīru bataljons, kas NATO daudznacionālajā brigādē nomainīs Zviedrijas kontingentu. Vienība pārņems tehniku, iekārtosies bāzēs pie vēl paplašināma mācību poligona un iekļausies ikdienas aizsardzības darbā: patrulēšanā, kopīgās mācībās un sadarbībā ar Kanādas, Latvijas un citu sabiedroto vienībām. Vienas valsts karogs tiks nomainīts ar citu, bet aizsardzības līnijā pret Krieviju un Baltkrieviju nedrīkst rasties redzams pārrāvums (Reuters/Internazionale, BT).

Šāda nepārtraukta rotācija ir galvenais pārbaudījums. Dānijas izvietošana rāda, vai NATO atturēšana austrumu flangā spēj darboties kā uzticama sistēma, nevis tikai kā secīgi politiski paziņojumi.

Dānijas aizsardzības ministrs Jepe Brūss parlamenta deputātiem sacīja, ka „mūsu drošība sākas Latvijā”, tādējādi misiju ierāmējot kā Dānijas nacionālās drošības jautājumu, nevis palīdzību sabiedrotajam (ABC Nyheter). Kopenhāgena izvietošanu ir apstiprinājusi ar plašu parlamenta atbalstu, lai gan formāli ministrijas rīkojumi vēl nav publicēti. Par lēmumu ziņoja arī Ziemeļvalstu un Centrāleiropas mediji, kas parāda: sabiedroto galvaspilsētās rotāciju grafiki tiek vēroti gandrīz tikpat uzmanīgi kā karavīru skaits (Novinky).

Kanādas vadītās brigādes iekšpusē

NATO paplašinātā klātbūtne Baltijas valstīs pēc 2014. gada sākotnēji bija brīdinājuma mehānisms: neliels sabiedroto spēku kodols, kura uzbrukšana automātiski iesaistītu vairākas NATO valstis. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā šī klātbūtne kļuva smagāka. Latvija kļuva par pirmo austrumu flanga valsti, kur sabiedroto spēki tiek palielināti līdz daudznacionālai brigādei, proti, vairāku tūkstošu karavīru formējumam no vairākām valstīm. To vada Kanāda kā ietvarvalsts, kas nodrošina komandstruktūru un plānošanas kodolu. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite 17. jūnijā apstiprināja, ka brigādē piedalās 12 sabiedrotās valstis (NATO).

Dānijas bataljons šajā struktūrā būs kaujas vienība, nevis atsevišķa nacionāla misija. Zviedrija brigādē piedalās kopš 2025. gada sākuma, rakstīja čehu medijs Novinky (Novinky). Rotācijas modelis ļauj saglabāt nepārtrauktību bez pastāvīgas izvietošanas: viena valsts aiziet, cita ienāk, un pretiniekam personāla nomaiņu nevajadzētu uztvert kā iespēju logu (NATO).

Zviedrijas nomaiņa ar Dāniju vienlaikus ir kluss Ziemeļvalstu un Baltijas aizsardzības integrācijas rādītājs. Pirms iestāšanās NATO 2024. gadā Zviedrija atradās ārpus alianses formālajām spēku struktūrām. Tagad tā kopā ar Dāniju, Norvēģiju un Somiju piedalās Baltijas aizsardzībā vienotā komandķēdē, kas stiepjas no Ādažu bāzes līdz NATO štābam. Šajā nozīmē rotācija parāda, ka Ziemeļvalstu sloga dalīšanas mehānisms sāk strādāt praktiski.

Plaisa zem karogiem

Igaunijā vērtējums bija piesardzīgs. Dānijas izvietošana apliecina nepārtrauktību, bet ne jaunu aizsardzības līmeni, jo Baltijas sauszemes aizsardzība joprojām balstās rotējošā, daudznacionālā modelī, kam vajadzīgas spējas tālu ārpus kājnieku vienībām (ERR). Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs brīdināja, ka NATO plāni turas tikai tad, ja ASV Eiropā saglabā pietiekamus sauszemes spēkus un kritiskās spējas.

Reuters tajā pašā dienā ziņoja, ka sabiedrotie steidzoties aizpildīt robus NATO krīzes spēkos pēc tam, kad ASV samazinājušas daļu iepriekš paredzēto līdzekļu, tostarp lidmašīnas, dronus un kuģus (Reuters/Internazionale). Rite atzina, ka NATO „nevar turpināt atbildēt uz lētiem droniem ar dārgiem pārtvērējiem”, norādot uz pretgaisa aizsardzības un pretdronu spēju trūkumiem visā austrumu flangā (NATO). ASV armijas pretgaisa aizsardzības karavīri Eurosatory 2026 izstādē šo problēmu raksturoja kā nepieciešamību aizvērt plaisas starp sensoriem, datu savienojumiem un tuvas darbības pretgaisa aizsardzību. Tas nozīmē, ka sistēma vēl tiek būvēta (U.S. Army).

Arī Latvija vēl pielāgo infrastruktūru. Inženiertehniskie darbi Sēlijas poligonā rāda, ka top pagaidu izmitināšanas zonas; stratēģija ir apsteigusi gatavo infrastruktūru, un tagad tai jāpanāk politiskie lēmumi (Sargs.lv). Polija Baltijas aizsardzību skata caur Suvalku koridora prizmu: šauru sauszemes joslu starp Baltkrieviju un Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, pa kuru krīzes gadījumā būtu jāvirza papildspēki uz Baltijas valstīm. Dānijas bataljons Latvijā stiprina šī koridora ziemeļu balstu. Taču 850 karavīru bez pretgaisa aizsega, loģistikas dziļuma un drošiem pastiprinājuma maršrutiem joprojām ir politisks signāls, nevis pašpietiekama aizsardzība (Rzeczpospolita).

Kas vēl nav skaidrs

NATO karavīri Latvijā jau trenējas elektroniskās karadarbības apstākļos un apgūst gan tehnoloģiskas, gan konvencionālas pretdronu metodes, ņemot vērā Ukrainas kara pieredzi (DVIDS). Aizsardzības poza mainās. Tomēr publiski joprojām nav zināmas būtiskas detaļas: kur tieši tiks izvietota Dānijas vienība, cik ilga būs rotācija un vai Latvijas izmitināšanas un munīcijas jaudas ir pilnībā gatavas.

Dānijas karavīri rudenī Latvijā ieradīsies kā daļa no paredzamas rotācijas. Parādes laukumā tas izskatīsies pārliecinoši. Taču pretgaisa aizsardzības tīkli, militārās mobilitātes koridori un pretdronu sistēmas, no kurām šī vienība būs atkarīga, vēl tiek savienotas vienā darbspējīgā sistēmā.