Skip to main content
EU_PUBLIC_AFFAIRS03 / 05 · dienas stāsts3 min · 535 vārdu · 32 avotu

Dānija prognozē sabotāžu, ne Krievijas iebrukumu

✦
Sarakstījis MIto brief AI · 2026. gada 25. septembris, 02:50
Kā tas tika uzrakstīts

Europe prepares for attacks on the connections it depends on.

Attēla kompozīcija · tobrief
teksts · 3 min lasīšanas

Dānijas militārās izlūkošanas dienests 24. septembrī paziņoja, ka tuvākajos mēnešos Krievija pastiprināšot uzbrukumus zem atklāta kara sliekšņa, tostarp sabotāžu un kiberuzbrukumus pret NATO un Rietumvalstīm (FE). Dienests iespēju, ka Krievija veiks ierobežotu militāru triecienu NATO valstij, vērtē kā zemu, bet pieaugošu, savukārt pilna mēroga iebrukumu joprojām uzskata par maz ticamu. Tuvākajos mēnešos Eiropai vairāk būs jāgatavojas biežākiem, noliedzamiem uzbrukumiem pakalpojumiem, no kuriem sabiedrība ikdienā ir atkarīga, nevis tankiem pie robežas.

Ko Dānija sagaida tuvākajos mēnešos

Dienests, ko dāniski saīsina FE, šādu spiediena izdarīšanu ar sabotāžu, kiberuzbrukumiem, spiegošanu un algotiem starpniekiem dēvē par hibrīdkaru. Dānijas medija Politiken ziņojumā par šo vērtējumu norādīts, ka operācijas kļūšot biežākas un to vidū būšot arī postoši kiberuzbrukumi būtiskiem pakalpojumiem (Politiken). Tie ir FE prognozes scenāriji, nevis jau notikuši uzbrukumi.

Dānijas iekšējās drošības dienests PET jau esot novērojis gatavošanos šādām darbībām Dānijā. 5. septembrī tas ziņoja, ka Krievija plānojot sabotāžu pret Dānijas aizsardzības uzņēmumiem un tīkliem, kas atbalsta Ukrainu (PET).

PET arī norādīja, ka tam neesot informācijas par konkrētu mērķi vai uzbrukuma laiku. Brīdinājumā konkrēti raksturots nodoms, bet nekas nav teikts par nākamo soli.

Ierobežots trieciens būtu cita veida risks

Ierobežots uzbrukums nozīmētu spēka lietošanu konkrētā vietā, nevis mēģinājumu ieņemt teritoriju. Reuters ziņojumā par FE vērtējumu minēts viens iespējamais variants: atsevišķs trieciens no liela attāluma pa infrastruktūru, kas palīdz Ukrainai (Reuters). Līdzās fiziskajiem postījumiem šāds trieciens pārbaudītu, vai NATO dalībvalstis reaģētu kopīgi.

Le Figaro, atreferējot šo vērtējumu, raksta, ka Maskava šādu risku varētu uzņemties, ja uzskatītu, ka NATO dalībvalstis neatbildēs kopīgi, un ka šo aprēķinu ietekmējot šaubas par ASV atbalstu (Le Figaro). Tas ir FE vērtējums par Krievijas apsvērumiem, nevis atklāts plāns. FE nav norādījis, kādu skaitlisku varbūtību piešķir formulējumam „zems, bet pieaugošs risks”, un publiskajā kopsavilkumā nav izklāstīti klasificētie pierādījumi, kas pamato vērtējuma maiņu.

Pilna mēroga iebrukums ir galējais scenārijs. FE nesaskatot pazīmes, ka Krievija tam gatavotos, un lēšot, ka sagatavošanās prasītu vismaz sešus mēnešus un to būtu grūti noslēpt (RTÉ).

Arī valstis tuvāk Krievijai nošķir sabotāžas risku no iebrukuma draudiem. 2026. gada februārī Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests vērtēja, ka Krievija nākamajā gadā neplānojot uzbrukt NATO dalībvalstij (EFIS). Latvijas Valsts prezidents sacīja, ka neredz karaspēka koncentrēšanu, kas liecinātu par iebrukumu, taču sabotāžas un nelielas specvienību ielaušanās iespēju uztver nopietni (LSM).

Kas NATO būtu jāizlemj

NATO dibināšanas līgums paredz divus rīcības ceļus. Saskaņā ar 4. pantu dalībvalsts, kas jūtas apdraudēta, var pieprasīt konsultācijas. 5. pants paredz sabiedroto pienākumu sniegt kolektīvu palīdzību pēc bruņota uzbrukuma. Līgums pats par sevi automātiski nenosaka, kā klasificēt neskaidrus notikumus (Ziemeļatlantijas līgums).

Pārrauts kabelis vai drona trieciens, par kuru neviens neuzņemas atbildību, paliek šajā neskaidrajā zonā. Pirms lemt par rīcību, sabiedrotajiem vispirms būtu jāvienojas, kurš to sarīkojis. NATO ģenerālsekretārs Marks Rute 24. septembrī sacīja, ka alianses atbildes uz hibrīduzbrukumiem var nebūt publiski pamanāmas un tām nav jāatdarina sākotnējais uzbrukums (NATO). Tāpēc Eiropas iedzīvotāji varētu pamanīt sabotāžu, bet ne alianses atbildi.

FE ir mainījis savu riska vērtējumu, taču nav atklājis uzbrukuma plānu. Dienesta prognoze paredz hibrīduzbrukumu pastiprināšanos tuvākajos mēnešos, bet nesniedz pazīmes, ka Krievija gatavotu iebrukumu. Ja šis vērtējums piepildīsies, Eiropas valdībām tuvākajā laikā būs jākoncentrējas uz aizsardzību. Tām jāaizsargā pakalpojumi un apgādes maršruti uz Ukrainu, kurus sabotāža apdraud visvairāk, un pēc uzbrukuma ātri jāvienojas par to, kurš to sarīkojis.

Details about this article
Model:
claude-opus-5-5
Generated:
9/25/2026, 1:44:30 AM
Pipeline run:
eu_pipeline_20260925_005006
Watermark:
SynthID (Google's invisible watermark)
Human review:
None before publication
Learn more about our methodology →