Dānija sūta iesaucamos NATO Arktikā

Daži desmiti Dānijas iesaucamo šovasar mēnesi pavadīs Grenlandē. Viņi apsargās objektus un trenēsies aukstos apstākļos. Tas ir redzamais stāsts. Aiz tā NATO pakāpeniski būvē plašāko militāro paplašināšanos Arktikā kopš aukstā kara.

Aizsardzības ministrs Jepe Brūss apstiprinājis, ka iesaucamie no Dānijas jaunā 11 mēnešu dienesta modeļa no jūlija beigām tiks nosūtīti uz Grenlandi apsardzes uzdevumiem un Arktikas mācībām (BT). Skaitu viņš neatklāja. Somijas Yle ziņoja, ka Dānija Grenlandē pašlaik uztur ap 300 profesionālu karavīru un iepriekš plānojusi šo skaitu trīskāršot (Yle). Iesaucamo rotācija būs īsa un militāri pieticīga. Infrastruktūra, kas top tai apkārt, tāda nav.

Viena pavēlniecība, viena aizsardzības karte

NATO pirmo reizi Dāniju, Somiju, Zviedriju, Grenlandi un Fēru salas iekļāvusi vienā ziemeļu pavēlniecībā. 2025. gada decembrī NATO augstākais militārais komandieris tās nodeva Apvienoto spēku pavēlniecībai Norfolkā, ASV bāzētajam štābam, kas atbild par Ziemeļatlantijas jūras ceļiem un Arktikas aizsardzības plānošanu (Forsvaret, NATO). Tagad ledus vairogu ar Norvēģu jūru savieno viena plānošanas ķēde.

2026. gada februārī NATO tajā pašā pavēlniecībā sāka operāciju Arctic Sentry: novērošanas sistēmu, kas kuģus, lidmašīnas, dronus, satelītus un nacionālās patruļas savieno vienā priekšstatā par kustību Arktikā (NATO). Dānija šai sistēmai pievieno tehnisko pamatu: satelītu novērošanu, tālas darbības dronus, jaunus Arktikas kuģus, gaisa telpas novērošanas radarus un pārbūvētu Apvienotās Arktikas pavēlniecības štābu (Forsvaret).

Apvienotās Arktikas pavēlniecības komandieris Grenlandē Sērens Andersens laikrakstam Straits Times sacīja, ka īstais izaicinājums ir izsekot Krievijas un Ķīnas zemūdenēm GIUK spraugā, proti, Grenlandes, Islandes un Apvienotās Karalistes koridorā, pa kuru Krievijas zemūdenes varētu nonākt Atlantijā. Tam vajadzīgi kuģi, droni un lidmašīnas. Nevis vairāk karavīru mūžīgajā sasalumā (Straits Times).

Maza valsts starp diviem flangiem

Dānija vienlaikus šoruden uz Latviju NATO austrumu flanga brigādei sūtīs līdz 850 karavīriem (Defence24). Tā uzņēmusies regulāras ikgadējas rotācijas un infrastruktūras aizsardzības uzdevumus visā NATO telpā. Grenlande, Latvija, GIUK sprauga, Baltijas jūra: saistības aug ātrāk nekā spēki.

Līdzīga slodze ir Zviedrijai. Stokholma tagad vada NATO vienību, kas savieno Zviedrijas ziemeļus ar Somijas austrumu robežu, un Baltijas jūru raksturo kā teritoriju, kuru tai vispirms jāspēj aizstāvēt (Försvarsmakten). Norvēģija pastiprina diplomātisko klātbūtni Nūkā; premjerministrs Stēre Tālajiem Ziemeļiem piešķīris Norvēģijas stratēģiski svarīgākā reģiona statusu (High North News). Ziemeļvalstu sabiedrotie būvē vienu un to pašu aizsardzības karti. Atklāts paliek jautājums, vai kāda no tām spēs ilgstoši nest šīs saistības.

Kurš nes slogu, kurš pieņem lēmumu

Grenlande ir pašpārvaldes teritorija Dānijas Karalistē. Lielāko daļu iekšpolitikas jautājumu tā vada ar savu ievēlēto valdību. Aizsardzība paliek Kopenhāgenas kompetencē. Grenlandieši ir atbrīvoti no Dānijas militārā dienesta, taču šis atbrīvojums nedod viņiem kontroli pār to, ko Dānija izvieto viņu teritorijā. Dānijas iesaucamie ierodas bez Nūkas apstiprinājuma (Infobae, Danish Defence Ministry).

Grenlandes ārlietu vadītājs Mūte B. Egede aicinājis uz „atklātu un konstruktīvu sadarbību” aizsardzības jautājumos, bet Dānijas jaunā valdības programma sola respektēt Grenlandes tiesības uz pašnoteikšanos (Bernama). Tonis ir sadarbīgs. Aizsardzības lēmumus pieņem Kopenhāgena; sekas izjūt Nūka.

Iesaucamie, visticamāk, nav galvenais signāls. Signāls ir satelīti, droni, pavēlniecības pārkārtošana un sabiedroto koordinācija, kas top aiz viņiem teritorijā, kuras sabiedrībai jāuzņem stratēģiskais smagums, bet nav pilnas kontroles pār lēmumiem.