Dīzelim draud €3 pēc atvieglojumu beigām

ASV triecieni Irānas objektiem 9. jūnijā pēc „Apache” helikoptera notriekšanas pie Hormuza šauruma atkal saasinājuši konfliktu, kurā Eiropa nevar iesaistīties militāri un kura izmaksas tā slikti panes. Lielākās ES valdības militāru līdzdalību ir izslēgušas. Tiešais risks ir ekonomisks: vairākas valstis vienlaikus gatavojas izbeigt degvielas cenu atbalstu, naftas cenas ir krietni virs pirmskonflikta līmeņa, bet kopīga rīcības plāna nav.

Berlīnes parādu bremze pret naftas šoku

Vācijas koalīcija 9. jūnijā nolēma nepagarināt Tankrabatt — 17 centu par litru degvielas nodokļa samazinājumu, kam jābeidzas 30. jūnijā (Focus). Iemesls ir Schuldenbremse, Vācijas konstitucionālā parādu bremze, kas ierobežo federālās valdības ikgadējo aizņemšanos. Aizsardzības izdevumi jau noslogo šo griestu ietvaru, tāpēc Berlīne secinājusi, ka nevar turpināt samazināt degvielas nodokļus brīdī, kad nafta kļūst dārgāka. Lēmums sakrita ar ASV triecieniem Irānai. Vācijas fiskālais kalendārs un ģeopolitiskā krīze virzās pa atsevišķām sliedēm.

Analītiķi brīdina, ka bez subsīdijas dīzeļdegviela varētu sasniegt 3 € litrā (n-tv). Vācija nav vienīgā. Spānijas degvielas atbalsts arī beidzas 30. jūnijā. Itālija akcīzes samazinājumu pagarināja līdz 3. jūlijam, taču to samazināja uz pusi (Euronews). Vairākas ES valdības vienas nedēļas laikā atsakās no cenu balsta, un ES līmenī nav mehānisma, kas mīkstinātu kopējo triecienu.

Eiropas Komisija 3. jūnijā piedāvāja zināmu fiskālo telpu, ļaujot dalībvalstīm vairāk tērēt fosilā kurināmā atkarības mazināšanai. Taču piedāvājums skaidri neattiecas uz degvielas subsīdijām. Valstis, kas tomēr pagarina atbalstu pie degvielas uzpildes stacijām, riskē pārkāpt ES deficīta ierobežojumus un nonākt pārmērīga budžeta deficīta procedūrā — Komisijas uzraudzības instrumentā valdībām, kuru deficīts pārsniedz 3 % no IKP. Valstu vadītājiem jāizvēlas starp vēlētāju dusmām par cenu pie sūkņa un fiskālu spiedienu no Briseles.

ECB iespējamais kļūdainais nolasījums

Plaši gaidāms, ka Eiropas Centrālā banka rīt pirmo reizi kopš 2023. gada septembra paaugstinās procentlikmes. Eirozonas inflācija ir krietni virs ECB 2 % mērķa, un galvenais virzītājs ir enerģijas izmaksas. Komisijas pavasara prognoze jau paaugstinājusi 2026. gada inflācijas aplēsi, ņemot vērā enerģijas šoku (European Commission).

Problēma sāksies pēc 1. jūlija. Ja vairākas valstis vienlaikus pārtrauc degvielas subsīdijas, izmērītā inflācija mehāniski palēksies. Degvielas cenas kāpj, patēriņa cenu indekss seko. Taču šāds kāpums rodas no politiska lēmuma izbeigt nodokļa atlaidi. Tas pats par sevi nepasaka, vai patērētāji patiešām tērē vairāk. Ja ECB to nolasīs kā īstu inflācijas spiedienu un septembrī atkal paaugstinās likmes, tā stingrinās politiku, balstoties rādītājā, kas atspoguļo fiskālu lēmumu, nevis ekonomikas pārkaršanu.

ECB publiski nav paskaidrojusi, kā tā augusta datos, kas ietekmēs septembra lēmumu, nošķirs subsīdiju izbeigšanu no pamatā esošās cenu dinamikas. Bez skaidras metodoloģijas subsīdiju beigu blakne var tikt uztverta kā pierādījums, ka inflācija paātrinās.

Tas pats procentlikmju kāpums Eiropas ekonomikas skar nevienādi. Vācijā, kur daļa inflācijas saistīta ar pieprasījumu, augstākas likmes darbojas aptuveni tā, kā paredzēts. Itālijā, Grieķijā un Spānijā, kur cenu spiediens gandrīz pilnībā nāk no importētas enerģijas, tas pats solis sadārdzina valdību aizņemšanos tieši brīdī, kad tām jāfinansē krīzes pasākumi.

Simboliska atbilde uz strukturālu problēmu

ES diplomātiskā pozīcija atspoguļo tās ekonomiskos ierobežojumus. Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa 8. jūnijā Nikosijā aizsardzības ministriem sacīja, ka „reģionam nav vajadzīga eskalācija”, un piedāvāja ES palīdzību kuģu eskortēšanā, taču tikai pēc pamiera (EEAS). Stingrākai nostājai ES ārpolitikas noteikumi prasa visu 27 dalībvalstu vienprātību, un šī latiņa regulāri bloķē izlēmīgu rīcību. Tajā pašā dienā noteiktās sankcijas pret divām personām un vienu Islāma revolucionārās gvardes flotes vienību ir simbolisks solis bez būtiskas ietekmes uz konfliktu (Brussels Times).

Vienā trīs nedēļu posmā saplūst trīs krīzes: naftas tirgus spriedze pēc Hormuza saasinājuma, degvielas subsīdiju beigas vairākās Eiropas valstīs un centrālās bankas stingrāka politika brīdī, kad inflācijas dati var tikt nolasīti kļūdaini. Katra no tām darbojas pēc sava institucionālā kalendāra. Mehānisma, kas tās salāgotu, nav.