Droni paātrina Baltijas aizsardzības plānu

Pagājušajā nedēļā Latvijas teritorijā eksplodēja ar sprāgstvielām aprīkots drons. Neviena pretgaisa aizsardzības sistēma to nepārtvēra. Divas dienas vēlāk Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena ieradās Viļņā, solīja 12 mljrd. € aizsardzības aizdevumos un dronu ielidojumus nosauca par „apzinātu Krievijas stratēģiju demokrātisku sabiedrību destabilizēšanai”. Rīt Lietuvas Valsts aizsardzības padome vērtēs pretgaisa aizsardzības gatavību. NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija, kas reģionu sargā kopš 2004. gada, tika veidota Krievijas iznīcinātāju pārtveršanai. Tai nav nostiprinātas procedūras gadījumiem, kad Krievijas elektroniskā karadarbība novirza Ukrainas dronus.

Patrulēšanas misija sastopas ar dronu karu

Kopš maija sākuma Ukrainas kaujas droni vairākkārt ielidojuši Baltijas valstu gaisa telpā. Lietuvas Aizsardzības ministrija apstiprinājusi, ka abi šogad Lietuvā atrastie droni bijuši Ukrainas izcelsmes un tos novirzījusi Krievijas elektroniskā karadarbība. Mehānisms vairs nav teorētisks. Krievija Kaļiņingradā gada laikā palielinājusi GPS signāla viltošanas antenu tīklu no trim līdz 36 vienībām. Ar to pietiek, lai apžilbinātu drona navigāciju un aizvirzītu to rietumu virzienā.

19. maijā Rumānijas F-16, kas piedalījās NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanā, notrieca dronu virs Igaunijas. Tā bija pirmā šāda pārtveršana sabiedroto teritorijā. Kāds Igaunijas komandieris norādīja, ka operācija izdevās daļēji „labvēlīgu laikapstākļu” dēļ. Miera laika noteikumi pirms šāviena prasa vizuālu identifikāciju, un skaidras debesis to ļāva izdarīt. Mākoņainā laikā vai naktī tāds pats drons, visticamāk, paliktu nepārtverts.

Baltijas gaisa telpas patrulēšana joprojām ir uzraudzības un eskortēšanas misija. Lai atklātu uguni, lēmumam jāiziet caur NATO gaisa operāciju centru Vācijā. Lietuvas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Vaikšnors problēmu atzina publiski. „Procesi nav pietiekami ātri,” viņš sacīja žurnālistiem (LRT, Lrytas).

Trīs Baltijas valstu prezidenti prasa vairāk nekā pakāpeniskus labojumus. 21. maijā viņi aicināja NATO pāriet no gaisa telpas patrulēšanas uz pilnvērtīgu pretgaisa aizsardzības misiju. Tas nozīmētu vietējo komandieru tiesības iesaistīt draudus, pastāvīgu iznīcinātāju bāzēšanu un integrētas pretdronu sistēmas. Šādai maiņai vajadzīga visu 32 NATO dalībvalstu piekrišana Ziemeļatlantijas padomē, kur katram sabiedrotajam ir veto tiesības. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite pašreizējo sistēmu nosauca par „efektīvu”. Kad Igaunijas ārlietu ministrs apgalvoja, ka Krievija apzināti virza dronus sabiedroto gaisa telpā, Rite atbildēja: „Man par to nav informācijas.”

Brisele finansē tehniku. NATO vada pārtveršanu. Sistēmas nav savienotas.

Fon der Leienas Viļņā izziņotajā paketē ir reāla nauda: SAFE aizsardzības aizdevumi, kas ir ES jaunais instruments dalībvalstu bruņojuma iepirkumiem, visām trim Baltijas valstīm, kā arī 1,5 mljrd. € pārorientētos ES kohēzijas līdzekļos. Taču viņas aicinājumam izveidot „vienotu dronu brīdināšanas sistēmu” bija skaidrs ierobežojums. Komisija „varētu sākt” izvērtējumu. Likumdošanas priekšlikums tam nesekoja. Saskaņā ar ES līgumiem pretgaisa aizsardzība ir dalībvalstu un NATO kompetence. Komisija var finansēt iepirkumus, bet nevar dot pavēli pārtvert mērķi.

Aizsardzības komisārs Andrjus Kubiļus ir sācis ES un Ukrainas Dronu aliansi un atsevišķu dronu aizsardzības iniciatīvu, kurai spējas jānodrošina līdz 2027. gada beigām. Abi instrumenti ir domāti rūpnieciskai koordinācijai un ražošanas paātrināšanai. Neviens no tiem nenosaka, kurš un kādā brīdī drīkst šaut.

Vienlaikus NATO austrumu flangā top sešas atsevišķas pretdronu arhitektūras: trīs Baltijas valstu nacionālās sistēmas, Polijas 18 bateriju SAN programma, Somijas daudzslāņu robežas sensoru sistēma un četru Ziemeļvalstu kopīgā iepirkumu alianse, kas šomēnes formalizēta NORDEFCO, Ziemeļvalstu aizsardzības sadarbības ietvarā. Katra valsts iepērk savus radarus un pārtvērējus. ES SAFE aizdevumi finansē šos nacionālos iepirkumus bez savietojamības nosacījumiem.

Katra incidenta centrā paliek neatrisināts atbildības jautājums. Ukrainas droni, ko novirza Krievijas traucēšana, nokrīt NATO teritorijā kā bruņota munīcija. Tas, vai Maskava šādu iznākumu plāno vai tikai rada tam apstākļus, vienlaikus aizsargājot savu gaisa telpu, noteiks diskusiju NATO samitā Ankarā jūlijā. Tur 32 sabiedrotajiem būs jālemj, vai saglabāt komandvadības arhitektūru, kas vienreiz nostrādāja labos laikapstākļos pret lēni kustīgu mērķi.