Lietuvā eksplodējis drons, brīdinājumi pretrunīgi

18. oktobrī drons eksplodēja virs ceļa Lietuvas Pasvales rajonā un sabojāja garāmbraucošas automašīnas priekšējās durvis. Neviens automašīnā necieta (LRT). Pēc objekta konstatēšanas Lietuva pacēla gaisā iznīcinātājus, taču tās sniegtā informācija par maršrutu nesaskan ar Polijas versiju, un lēmumi par brīdinājumu izsūtīšanu joprojām nav izskaidroti.

Radarā pamanīts, taču neidentificēts

Lietuvas bruņotie spēki ziņo, ka radari sekojuši neidentificētam objektam, kas lidojis ziemeļu virzienā. NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji pacēlās no Šauļiem plkst. 06:15 (Lietuvas bruņoto spēku paziņojums).

Aizsardzības ministrs Roberts Kauns sacīja, ka miglas un mākoņu dēļ piloti objektu neesot redzējuši un nevarējuši šaut uz mērķi, ko nebija identificējuši. Tajā pašā uzrunā viņš par nepieņemamu nosauca to, ka brīdinājumi esot sasnieguši tikai daļu valsts (LRT). Latvijas Nacionālie bruņotie spēki paziņoja, ka iznīcinātāji dronu neesot notriekuši un tas, iespējams, uzsprādzis pats no sevis (Latvijas Nacionālie bruņotie spēki).

Tātad objektu pamanīja. Problēma ir konkrētāka: amatpersonu publiskie skaidrojumi pagaidām nesaskan.

Kurš izlēma, kam sūtīt brīdinājumu

Lietuvā sabiedrības brīdināšana sadalīta starp iestādēm. Armija lemj, kuru teritoriju brīdināt, bet Ugunsdzēsības un glābšanas departaments izsūta ziņu uz tālruņiem. Departaments norāda, ka plkst. 06:44 armija tam uzdevusi izsūtīt dzelteno brīdinājumu Kauņas apriņķim, kam sekojuši sarkanie brīdinājumi Šauļu un Panevēžas apriņķiem (PAGD).

Nacionālā krīžu vadības centra hronoloģijā teikts, ka tas ziņu par Kauņas apriņķi saņēmis plkst. 07:00 (Delfi). Šie laiki attiecas uz dažādiem notikumiem: viens fiksē rīkojumu glābšanas dienestam, otrs — ziņas saņemšanu citā iestādē. Tāpēc tie nav obligāti pretrunīgi.

Asākais strīds ir par brīdināmo teritoriju. Kauns iebilda, ka brīdinājumu nav saņēmuši visi iedzīvotāji iespējamā drona ielidošanas maršrutā no Polijas. Glābšanas dienests uzstāj, ka rīkojies atbilstoši procedūrai. Nav publiskoti brīdinājumu rīkojumi, kas parādītu, kurš noteicis brīdinājuma zonu, tāpēc pagaidām redzamas domstarpības, nevis pierādīts pārkāpums.

Latvija lēmumu pieņēma pati. Uzskatot drona ielidošanu Latvijas gaisa telpā par ticamu, tā plkst. 07:40 ar šūnu apraides sistēmu nosūtīja brīdinājumu Bauskas, Aizkraukles un Ogres novadu iedzīvotājiem, bet plkst. 08:12 to atsauca. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki vēlāk paziņoja, ka objekts Latvijas gaisa telpā nemaz nav ielidojis (Latvijas Nacionālie bruņotie spēki).

Caur Poliju vai ne

Lietuvas sākotnējā versija bija, ka objekts no Polijas teritorijas lidojis ziemeļu virzienā, un Kauns lūdza Varšavas palīdzību izmeklēšanā. Polijas Aizsardzības ministrija un tās Operatīvā pavēlniecība, kas vada militāro pretgaisa aizsardzību, paziņoja, ka Polijas radari nav apstiprinājuši robežas šķērsošanu (Polskie Radio 24). Tas neizslēdz, ka robeža šķērsota. Tomēr Lietuva nav publiskojusi laika atzīmes un koordinātas, kas ļautu pārbaudīt tās versiju.

Līdz vakaram Kauns bija izteicies konkrētāk. Televīzijas intervijā viņš nosauca dronu par Ukrainas nakts uzbrukuma Sanktpēterburgai sekām. Viņš sacīja, ka Krievijas elektroniskā karadarbība dažus dronus esot novirzījusi no kursa, un izteica sākotnēju pieņēmumu, ka šis drons ir Ukrainas modelis; izmeklētāji tikmēr meklēja tā elektroniskās iekārtas (LRT/BNS).

Kijivas atbilde bija piesardzīga. Ukrainas Ārlietu ministrija esot paudusi nožēlu par iespējamo viena Ukrainas drona ielidošanu Lietuvas gaisa telpā, pieļāvusi, ka Krievijas traucējumi to varējuši novirzīt no kursa, un piedāvājusi dalīties ar informāciju (Reuters).

Satelītnavigācijas traucējumi var novirzīt dronu no kursa, taču to var izraisīt arī tehniska kļūme vai slikti laikapstākļi. Lidojuma dati, kas ļautu šos skaidrojumus nošķirt, nav publiskoti. Publiski pieejamā informācija neliecina, ka Krievija būtu apzināti virzījusi dronu uz Lietuvu.

Divām ES un NATO dalībvalstīm, kurām ir kopīga robeža, šī neskaidrība ir svarīga arī ārpus Pasvales. Nākamais brīdinājums atkal būs atkarīgs no tā, kā militārās un civilās iestādes nodos informāciju cita citai. Lai noskaidrotu šo gadījumu, vajadzīgi trīs atsevišķi dokumentu un datu kopumi. Lietuvas bruņoto spēku un Polijas Operatīvās pavēlniecības radaru dati ļautu salīdzināt abu valstu versijas par maršrutu. Lietuvas bruņoto spēku, glābšanas departamenta un krīžu centra brīdinājumu rīkojumi un ziņu saņemšanas žurnāli parādītu, kam un kāpēc brīdinājums nosūtīts. Izmeklētāju rīcībā esošās drona elektroniskās iekārtas un Kijivas sniegtā informācija ļautu pārbaudīt skaidrojumu par traucējumiem. Kamēr šie dati nav publiskoti, maršruts, brīdinājumi un Kijivas skaidrojums balstās tikai iesaistīto pušu paziņojumos.