Drons trāpa Zaporižjas 6. energobloka turbīnzālē

30. maijā kaujas drons caursita Zaporižjas atomelektrostacijas 6. energobloka turbīnu zāli. Radiācijas noplūde netika konstatēta. Turbīnu ēkā nav kodoldegvielas un primārā dzesēšanas kontūra; pēc būtības bojājumi līdzinās trāpījumam jebkurā rūpnieciskā ģeneratoru telpā (World Nuclear Association). Taču trieciens parādīja par konstrukciju bojājumiem bīstamāku robu: Eiropas Savienībai nav neatkarīga veida, kā zināt, kas notiek Eiropas lielākajā kodolobjektā, un nav civilās aizsardzības plāna gadījumam, ja dzesēšana pārstātu darboties.

Sešpadsmit eskalācijas dienas

Drons Zaporižjā neparādījās tukšā vietā. No 13. līdz 25. maijam Krievija īstenoja saskaņotu spiediena kampaņu: ar hiperskaņas raķetēm „Orešņik” uzbruka Ukrainas pilsētām, rīkoja kodolmācības ar aptuveni 64 000 karavīru un publiski pieprasīja civiliedzīvotāju evakuāciju frontes tuvumā. 30. maija trieciens 6. energoblokam noslēdza šo secību.

Austrijas, Beļģijas un Nīderlandes mediji incidentam pievērsa Eiropā spēcīgāko pārrobežu uzmanību, Zaporižju traktējot kā kontinenta drošības jautājumu. Valdību reakcija sekoja lēnāk nekā mediju uzmanība. Rumānijas vides aģentūra apstiprināja, ka radiācijas līmenis saglabājies normas robežās (Radio Romania). Polija pagarināja nacionālos trauksmes protokolus līdz augustam, taču tie attiecas uz terorismu un infrastruktūras sabotāžu, nevis radioloģisku avāriju, kuras piesārņojums varētu pārvietoties pāri robežai (Dziennik). Bulgārija, kas pēc 1986. gada Čornobiļas katastrofas saņēma lielāko radiācijas devu uz vienu iedzīvotāju Eiropā, paziņojumu nesniedza vispār.

Akli pēc konstrukcijas

Zaporižjas sešu reaktoru aktīvajām zonām vajadzīga pastāvīga dzesēšana, bet sistēmas, kas to nodrošina, nolietojas kopš brīža, kad Krievija 2022. gada martā pārņēma staciju. Ārējā elektroapgāde vairākkārt pārrauta. Ja elektrība un rezerves ģeneratori vienlaikus pietiekami ilgi pārstāj darboties, degvielas stieņi pārkarst. Tas ir Fukušimas scenārijs.

Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra, ANO kodoluzraugs, objektā uztur četrus rotējošus inspektorus, taču viņu piekļuve ir stingri ierobežota. Ukrainas kodolregulators SAEA valdei norādīja, ka inspektoriem liedz ieiet reaktoru zālēs un neļauj tieši runāt ar Ukrainas personālu (News Ukraine). Līdz 31. maijam komandai nebija piešķirta piekļuve, lai pārbaudītu jaunākos bojājumus (Internazionale/Reuters). Ģenerāldirektors Rafaels Grosi kopš 2022. gada septembra piedāvā izveidot „kodolenerģētiskās drošības aizsardzības zonu”. Krievija šo ideju noraidīja. SAEA pēdējais instruments ir vēršanās ANO Drošības padomē (SAEA statūtu XII pants), kur Krievijai ir pastāvīgās dalībvalsts veto.

ES šo ievainojamību pastiprina ar strukturālu aklo zonu. Tai nav neatkarīgas kodolizlūkošanas vākšanas sistēmas. Eiropas valdības informāciju par apstākļiem stacijā pilnībā saņem no ASV un Apvienotās Karalistes izlūkošanas apmaiņas. Ja Vašingtona šo jautājumu noliek zemāk prioritāšu sarakstā vai ierobežo informācijas plūsmu, Briselei nav rezerves mehānisma. Četri inspektori ar ierobežotu piekļuvi un aizgūta izlūkošanas plūsma veido visu ES agrīnās brīdināšanas sistēmu kodolkatastrofas riskam 500 kilometru attālumā no Rumānijas.

Patvertnes uz papīra

Civilā aizsardzība uz vietas ir vēl plānāka. Rumānija, tuvākā ES dalībvalsts, nav publiskojusi evakuācijas plānu Zaporižjas avārijas gadījumam. Joda tabletes atrodas valdības rezervēs, bet nav izdalītas iedzīvotājiem. Polijas patvertņu infrastruktūra aptver aptuveni 3,8 % iedzīvotāju. Berlīnē, NATO apdzīvotākās Eiropas dalībvalsts galvaspilsētā, nav nevienas funkcionējošas patvertnes.

NATO kodolscenāriju mācības, salīdzinot ar Krieviju, notiek aptuveni attiecībā 32 pret 1. Taču gandrīz neviena no tām nemodelē to, kas Zaporižjā patiesībā varētu notikt: radioloģisku incidentu okupētā civilā atomelektrostacijā, nevis militāru kodoltriecienu apmaiņu. Mācībās tiek gatavots karš, kas neatbilst konkrētajam riskam.

Kas palaida 30. maija dronu, joprojām ir strīda jautājums. Krievija vaino Ukrainu, atsaucoties uz optiskās šķiedras vadības kabeli. Ukraina iesaisti noliedz. Bez neatkarīgas pārbaudes šis strīds paliek iesaldēts. Eiropas valdības joprojām nevar pateikt, ko tās darītu brīdī, kad Zaporižjā pārtrūktu nākamā drošības robeža.