Dronu trieciens nogremdē kuģi pie Bulgārijas

6. oktobra agrā rītā droni uzbruka diviem tirdzniecības kuģiem Bulgārijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā; viens nogrima (Bulgārijas valdība). Vakarā tā apkalpes liktenis joprojām nebija zināms (BTA). Kijiva vaino Krieviju, bet Sofija saka, ka pagaidām nevar noteikt vainīgo. Neviena valdība nav publiskojusi pierādījumus. Bulgārija varētu arī oficiāli pieprasīt konsultācijas ar NATO sabiedrotajiem, taču to vēl nav darījusi.

Glābēji sasniedza vietu, kur nogrima ar Togo karogu kuģojošais Alfa Watan — aptuveni 70 jūras jūdzes uz austrumiem no piekrastes pilsētas Byala (Bulgārijas valdība). Viņi atrada apgāztu laivu, trīs apgāztus glābšanas plostus un glābšanas vestes, bet nevienu cilvēku. Tuvumā esošā prāmja apkalpe ziņoja, ka esot redzējusi, kā droni no gaisa trāpa kuģim.

Otrs kuģis, ar Palau karogu kuģojošais Able, aizdegās. Garāmbraucošais Bulgārijas prāmis Dioscuria palīdzēja nogādāt Varnā visus 18 cilvēkus, kas atradās uz kuģa: 11 Turcijas un septiņus Indijas pilsoņus (BTA). Viens mehāniķis ar aptuveni 45 % ķermeņa apdegumu bija kritiskā stāvoklī (Radio Varna).

Pēc izglābšanas viens jūrnieks stāstīja, ka trieciens nācis no kuģa apakšas (Maritime.bg). Šī liecība ir viens no iemesliem, kāpēc amatpersonām radušās aizdomas, ka līdzās gaisa dronam izmantots arī jūras drons.

Apsūdzības bez publiskiem pierādījumiem

Kijiva izteikusies visnoteiktāk. Volodimirs Zelenskis sacīja, ka Ukrainas spēki reģionā neesot veikuši nekādu operāciju un ka Krievija esot sarīkojusi kombinētu uzbrukumu ar gaisa un jūras droniem (Ukrainas prezidenta kanceleja). Viņš teica, ka abu valstu jūras spēku kontakti to esot apstiprinājuši. Ukraina nav atklājusi, ko šīs sarunas parādījušas, un nav publiskojusi ne atlūzas, ne dronu palaišanas trajektorijas.

Sofija ir minējusi iespējamos vainīgos, bet nav nosaukusi vienu atbildīgo. Ministru prezidents Rumens Radevs sacīja, ka droni esot bijuši vai nu Krievijas, vai Ukrainas. Aizsardzības ministrs Dim itars Stojanovs nodēvēja notikušo par apzinātu uzbrukumu tirdzniecības kuģiem, taču teica, ka nevarot apstiprināt, kuras valsts droni tie bijuši. Atlūzas neesot atrastas un atbildību neesot uzņēmies neviens (Dir.bg).

Situāciju sarežģī trešais kuģis. 5. oktobrī Royad Mammadov aizdegās un nogrima Rumānijas ekonomiskajā zonā pēc izbraukšanas no Ukrainas upes ostas Izmailā; divi apkalpes locekļi gāja bojā, bet 11 izglāba (Reuters). Rumānijas iestādes nav paziņojušas, kas izraisīja ugunsgrēku.

Jūras drošības uzņēmums Ambrey vērtē kā „ļoti ticamu” versiju, ka Krievija uzbrukusi visiem trim kuģiem to saistības ar Ukrainas graudu eksportu dēļ (Ambrey). Savā publiskajā ziņojumā uzņēmums nav norādījis kravas dokumentus vai atlūzas, kas pamatotu šo vērtējumu. Maskava tajā pašā nedēļā paziņoja par triecieniem citiem kravas kuģiem, kas devušies uz Odesu, taču nevienu no šiem trim nenosauca (Interfax).

Kuģu maršruti paši par sevi nepamato šo versiju. Able bija izbraucis no Rumānijas ostas Galați, Alfa Watan devās uz Rumānijas Sulinu, bet Royad Mammadov bija izbraucis no Izmailas. Visas trīs ostas atrodas Donavas deltā un apkalpo Ukrainas tirdzniecību. Tas kuģus saista ar ostām, bet ne ar kopīgu kravu vai motīvu. Radevs, atsaucoties uz sākotnējām ziņām, teica, ka Able vedot kviešus (BNR). Stojanovs vēlāk norādīja, ka nav galīgas informācijas par abu kuģu kravu.

Šis maršruts Eiropai tomēr ir svarīgs. Eiropas Komisijas augusta ziņojumā teikts, ka kopš 2022. gada maija aptuveni 40 % Ukrainas graudu un eļļas augu sēklu eksporta pārvadāti pa ES „Solidaritātes joslām” — sauszemes un upju maršrutiem, kas kalpo par alternatīvu Ukrainas jūras ostām (Eiropas Komisija). Šie dati apsteidz uzbrukumus un pagaidām neko nepasaka par kravu plūsmu pēc tiem.

Sofija var aicināt sabiedrotos uz konsultācijām

Bulgārijas rīcību nosaka uzbrukuma vieta. Ekskluzīvā ekonomiskā zona piešķir valstij tiesības izmantot tādus resursus kā zivis un gāze, taču tā nav valsts teritorija, un ārvalstu kuģi pa to var brīvi kuģot. Radevs apgalvoja, ka atrašanās jūrā izslēdz NATO līguma 4. panta piemērošanu — šis pants ļauj ikvienai dalībvalstij aicināt pārējās uz konsultācijām (BNT).

NATO līguma 4. pants ļauj dalībvalstij pieprasīt konsultācijas, ja tā uzskata, ka apdraudēta tās teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība. Pantā nav prasības, ka uzbrukumam jānotiek dalībvalsts teritorijā (NATO). Bulgārija saka, ka jautājumu jau aktualizējusi sarunās ar sabiedrotajiem. Par oficiālu konsultāciju pieprasījumu tā nav ziņojusi.

Tālāk jāstrādā divos virzienos. Izmeklētājiem jānoskaidro, kas raidīja dronus; atlūzas ir tikai viens no veidiem, kā to noteikt. Sofija var pieprasīt sabiedroto konsultācijas jebkurā brīdī. Ne Kijiva, ne Sofija līdz šim nav publiskojusi pierādījumus par to, kas dronus nosūtījis, un Bulgārija šo pieprasījumu vēl nav iesniegusi.