Kyiv’s Southern Bridge slēgts pēc dronu triecieniem

Atkārtoti Krievijas dronu triecieni apturējuši satiksmi pa Kijivas Dienvidu tiltu — pa to ved sešas autotransporta joslas un zaļā metro līnija pāri Dņipro (Yle). Piektdienas vakarā tilts bija slēgts gan automašīnām, gan metro vilcieniem arī laikā, kad gaisa trauksme nebija izsludināta. Pilsētas amatpersonas paziņoja, ka satiksmi neatjaunos, kamēr specializētie institūti nebūs atzinuši tiltu par drošu (UA.News, RBC Ukraine). Lai kāds būtu Maskavas mērķis, traucējumu sekas izjūt Kijivas iedzīvotāji — Dņipro sadala pilsētu divos krastos, un slēgts tilts apgrūtina pārvietošanos starp tiem.

Pilsētu sadala viens slēgts tilts

Pirmais trieciens bija 1. oktobrī: divi droni trāpīja netālu no tilta balsta brīdī, kad tam pāri brauca metro vilciens. Kijivas mērs Vitālijs Kļičko sacīja, ka neviens pasažieris neesot cietis un sākotnējā apskatē neesot konstatēti kritiski bojājumi (Kyiv Independent).

Taču tajā pašā vakarā notika vēl viens trieciens, kas, kā ziņots, esot sabojājis tilta balstu, brauktuves segumu un betona barjeru, kas aizsargā metro sliedes. Vēl triecieni sekojuši arī 2. oktobrī (DW Ukrainian). Nobeiguma inženiertehniskais slēdziens vēl nav publiskots, tāpēc tilta faktiskais stāvoklis nav zināms ārpus pārbaudi veicošo speciālistu loka.

Kijiva atrodas abos upes krastos, tāpēc, slēdzot vienu tiltu, satiksmei jānovirzās uz pārējiem. Autobusus novirzīja pa citiem maršrutiem, Pečerskas apkārtnē veidojās sastrēgumi, bet kāds reportieris tajā rītā fiksēja taksometra cenas virs 2 000 grivnu (TSN). Pilsētas administrācija paziņoja, ka Metro tilts sašaurināts līdz vienai joslai virzienā no kreisā krasta uz labo, bet gaisa trauksmes laikā ierobežojumi skāruši arī citus tiltus (RBC Ukraine).

Viens maršruts pāri upei turpināja kursēt. Kyiv City Express ziņoja, ka tā apļveida dzelzceļa līnija pāri upei kursējusi visā maršruta garumā un pēc grafika (ZN.ua).

Tajā naktī nāvējošais trieciens notika citur. DW ukraiņu redakcija ziņoja, ka drons esot trāpījis 25 stāvu dzīvojamajai ēkai Darnicas rajonā; viens cilvēks gājis bojā, bet divi guvuši ievainojumus (DW Ukrainian). Nav apstiprinātu ziņu, ka uz paša tilta kāds būtu cietis.

Krievijas apgalvojumi un kara tiesību kritēriji

Krievijas Aizsardzības ministrija Kijivas tiltu iekļāva objektu sarakstā, kas, tās apgalvojumā, kalpojot militārām vajadzībām. Par šo tiltu ministrija sīkāk nepaskaidroja, un Reuters tās apgalvojumu nevarēja pārbaudīt (Reuters). Publiski pieejamā informācija neliecina, ka pār šo tiltu būtu pārvietojusies militārā tehnika.

Bijušais Ukrainas drošības dienesta darbinieks Ivans Stupaks izteicis pieņēmumu, ka tilta caurlaidības mazināšana varētu palēnināt militāro kravas automašīnu kustību (Polsat News). Tas ir vispārīgs pieņēmums par to, ko var panākt ar uzbrukumiem tiltiem, nevis pierādījums par šī tilta izmantošanu.

Kara tiesību pārbaude ir konkrētāka par dalījumu „civilais vai militārais”. Ženēvas konvenciju 1977. gada I papildprotokola 52. pants nosaka, ka objektam drīkst uzbrukt tikai tad, ja tas faktiski palīdz militārām darbībām un uzbrukums konkrētajā brīdī sniedz noteiktu militāru priekšrocību (ICRC). Sastrēgumi un apturēts metro paši par sevi neatbild ne uz vienu no šiem jautājumiem. Lai noteiktu, vai triecieni bija likumīgi, vajadzīgi pierādījumi par tilta izmantošanu un par to, kādu militāru ieguvumu Krievija varēja gūt.

Kāpēc ārvalstu mediji sekoja Kijivas satiksmei

Ziņas par tilta slēgšanu izplatījās tālu ārpus Ukrainas. Somijas sabiedriskais medijs Yle skaidroja, kā viena būve apkalpo gan autotransportu, gan metro (Yle). Polijas Polsat News lūdza drošības analītiķim vērtēt triecienus un skaidrot, kā Ukraina varētu aizsargāt tiltus (Polsat News). Reuters līdz 2. oktobrim sekoja katram jaunajam triecienam, balstoties uz mēra paziņojumiem (Reuters).

Lielākā daļa ziņu balstījās uz Kijivas amatpersonu teikto, jo neatkarīgiem novērotājiem piekļuve bojājumiem ir ierobežota. Ārvalstu redakciju uzmanību piesaistīja pats notikums: tā nebija ziņa no frontes, bet gan stāsts par Eiropas galvaspilsētu, kuras svarīgu satiksmes artēriju atkārtoti skāruši dronu triecieni. Ietekmi varēja parādīt ar autobusu maršrutu maiņu un taksometru cenām — ikdienas situācijām, ko Helsinku un Varšavas iedzīvotāji spēj iztēloties savās pilsētās.

Krievijas triecieni apturējuši satiksmi pa ceļa un metro tiltu, un Kijiva to nevar atvērt, kamēr inženieri nav novērtējuši tā drošumu. Nākamais lēmums jāpieņem Kijivas specializētajiem institūtiem: tiem jānosaka, vai tilts un tā atklātais metro posms atkal spēj droši uzņemt satiksmi. Līdz tam pilsētas iedzīvotājiem jārēķinās ar garākiem braucieniem, dārgākiem taksometriem un lielāku slodzi uz tiltiem, kas palikuši atvērti.