Droni trāpa Kronštatei Putina forumā

Ukrainas droni četrās dienās divreiz trāpīja Krievijas Kronštates jūras kara bāzei. Sausajā dokā aizdegās korvete Boikij. Dega naftas termināļi. Kronštates sala tika slēgta. Tas notika brīdī, kad Putins 20 km attālumā Sanktpēterburgā uzņēma investorus savā galvenajā ekonomikas forumā. Triecieni, kas sekoja noraidītam miera piedāvājumam, rāda Ukrainas mēģinājumu ar militāru spiedienu ietekmēt sarunu nosacījumus, nevis tikai atkarot teritoriju.

Piedāvājums, noraidījums, trieciens

4. jūnijā Zelenskis publicēja atklātu vēstuli, piedāvājot tiešas sarunas neitrālā vietā, pamieru sarunu laikā un gūstekņu apmaiņu (Moscow Times). Nākamajā dienā Putins šo piedāvājumu noraidīja SPIEF, Krievijas atbildē Davosai, nosaucot vēstuli par „rupju” un sakot, ka neredzot „jēgu” tikties (New Indian Express, ISW). Nepilnu 18 stundu laikā Ukraina palaida otro triecienu vilni. Krievija ziņoja, ka Ļeņingradas apgabalā vien pārtverti 144 droni (Fortune).

Kara izpētes institūts, ASV konfliktu pētniecības centrs, ir dokumentējis pašas Krievijas praksi veikt maksimāla spēka triecienus „tieši pirms un pēc nozīmīgām miera sarunām” (ISW). Ukraina šo pašu loģiku izmanto pretējā virzienā: atteikšanās no sarunām kļūst dārga. Zelenskis triecienus pats raksturoja kā „tāldarbības sankcijas”.

Dronu karš ienāk ES telpā

Kronštates reidi ir skaidrākais piemērs tam, kā paplašinās Ukrainas spēja sist pa mērķiem dziļi Krievijas teritorijā. Taču plašāks jūras dronu kara modelis jau iziet ārpus Melnās jūras un sasniedz Eiropas ūdeņus.

7. maijā grieķu zvejnieki pie Lefkadas izcēla bruņotu Ukrainas jūras dronu, kurā atradās aptuveni 100-200 kg sprāgstvielu (CNN Greece, news247.gr). Atēnas iesniedza oficiālu protestu; Kijiva atvainojās, skaidrojot notikušo ar kara apstākļiem (Greek MFA). Grieķijas aizsardzības ministrs šo scenāriju nosauca par „biedējošu”. Pēc Grieķijas Apvienotā štāba vērtējuma drona mērķis, visticamāk, bija Krievijas ēnu flotes kuģis Vidusjūrā.

Baltijā Krievija apsūdzēja Lietuvu, Latviju un Igauniju gaisa telpas atvēršanā Ukrainas droniem. Visas trīs valstis to noraidīja kā dezinformāciju. Lietuvas ārlietu ministrs sacīja, ka Krievija apzināti novirzot dronus NATO gaisa telpā ar GPS signālu viltošanu no Kaļiņingradas, kur konstatēto viltošanas raidītāju skaits nedaudz vairāk nekā gada laikā pieaudzis no 3 līdz 36 (Defense News).

Klusie partneri

Valstis, kas visciešāk iesaistītas dronu kopražošanā ar Ukrainu, klusē par to, kam šie droni trāpa. Polija, kas maijā parakstīja jaunus kopražošanas līgumus un ievieš sešas taktisko dronu klases, daļēji balstītas Ukrainas kaujaslauka datos, publisku komentāru par Kronštati nesniedza (Money.pl). Lietuva 13. maijā parakstīja pilnu dronu sadarbības līgumu ar Kijivu, aptverot tāldarbības trieciena, jūras un pārtvērējdronus (President of Ukraine). Neviena valdība triecienus nekomentēja.

Francija, Vācija un Apvienotā Karaliste apstiprināja, ka šodien, 7. jūnijā, Londonā tiksies ar Zelenski, lai izveidotu Eiropas sarunu virzienu pirms Vašingtona atgriežas ar saviem nosacījumiem (Eurointegration). Šie trīs līderi sēžas pie galda ar prezidentu, kurš tikko parādījis spēju sasniegt jebkuru jūras kara bāzi Eiropas Krievijā.

Putina reakcija SPIEF bija izteiksmīgāka par jebkuru atbildes triecienu. „Daži no tiem izlaužas cauri,” viņš sacīja žurnālistiem. „Mums jāuzlabo pretgaisa aizsardzība” (AP/Audacy). Ukrainas FP-1 drons, platforma, kam piedēvē Kronštates triecienu izpildi, izmanto mākslīgā intelekta reljefa salīdzināšanas navigāciju, kas pilnībā apiet GPS traucēšanu (Euromaidanpress, DroneSense). Krievijas galvenais elektroniskās pretdarbības instruments vairs nestrādā pret Ukrainas galveno tāldarbības trieciena ieroci.

Vai Kronštates triecienu paketē bija Eiropā kopražotas komponentes, nav apstiprināts. Briselē, Berlīnē vai Varšavā neviens to publiski nejautā. Klusums šajā gadījumā ir politika.