Sausums pārņem pusi Eiropas

Po upe pie Kremonas plūst ar 193 m³/s — aptuveni trešdaļu no vēsturiskā vidējā līmeņa (Il Giorno). Tas nav tikai hidroloģisks rādītājs. Po apūdeņo Itālijas ražīgākās lauksaimniecības zemes, baro hidroelektrostacijas un neļauj jūras ūdenim iespiesties deltā. Donava nokritusies zem līmeņa, kas vajadzīgs Rumānijas vienīgās atomelektrostacijas dzesēšanai. Reina pie Kaubas — šaurā posma, kas nosaka kravu pārvadājumu jaudu Rietumvācijā — noslīdējusi zem vēsturiski zemiem rādītājiem. Sausums vienlaikus skar visas trīs upju sistēmas, un ES Kopīgais pētniecības centrs 12. augustā ziņoja, ka tas aptver 50 % ES un Apvienotās Karalistes teritorijas (JRC). Eiropas upes ikdienā dara darbu, ko reti pamana: dzesē elektrostacijas, pārvadā kravas, apūdeņo laukus un ražo hidroenerģiju. Sausums šīs četras funkcijas apdraud vienlaikus.

Elektrostacijas bez pietiekama upes ūdens

Redzamākais trieciens ir elektroenerģijas sistēmai. Rumānijas Černavodes atomelektrostacija, kas parasti nodrošina aptuveni piektdaļu valsts elektrības, 13. augustā pilnībā apturēja darbu, jo abiem reaktoriem vairs nepietika Donavas ūdens dzesēšanai (Le Monde, Al Jazeera). Kodolreaktors rada milzīgu siltuma daudzumu. Tikai daļa pārtop elektrībā; pārējais jāaizvada ar upes ūdeni, kas plūst caur kondensatoriem. Ja ūdens līmenis kļūst par zemu ieplūdes sūkņiem, stacijai jāapstājas.

Ungārijas Pakšas atomelektrostacija, kas saražo gandrīz pusi valsts elektrības, rāda to pašu problēmu citā formā. Augusta sākumā tās jauda kritās no aptuveni 965 MW līdz 240 MW, Donavai sasniedzot vēsturiski zemus līmeņus. Valdība reaģēja, upē nogremdējot ar akmeņiem piekrautas baržas un izbūvējot pagaidu slieksni gultnē, lai pie dzesēšanas ūdens ņemšanas vietas līmeni paceltu par dažiem centimetriem (ABC News, Telex). Francijā upes vēl ir pietiekami dziļas, taču uzsildīta dzesēšanas ūdens atgriešana pārsniegtu temperatūras robežas, kas noteiktas ūdens ekosistēmu aizsardzībai. Līdz 12. augustam tas skāra 13 no 57 Francijas reaktoriem, un vides ierobežojumi kopā ar medūzām, kas Gravelīnā aizsprostoja dzesēšanas ūdens ieplūdes, no darba bija izņēmuši rekordlielu daļu — 20,4 % — Francijas kodolenerģijas jaudas (Boursorama/AFP, Euronews).

Ja valsts zaudē lētu kodolenerģijas ražošanu, tā pērk elektrību no kaimiņiem Eiropas savienotajā elektroenerģijas tirgū. Tajā elektrība pāri robežām plūst turp, kur pieņemtās cenas ir augstākas, un cenas kāpj tajās zonās, kur jāiedarbina dārgākas stacijas vai jāpalielina imports. Francijas nākamās dienas elektroenerģijas cena vienā dienā pieauga par 34 %, 10. augustā sasniedzot 126 €/MWh, liecina France Épargne. Bulgārijas Kozlodujas atomelektrostacija, kas joprojām darbojas Donavas Bulgārijas posmā, saskārās ar nepieredzētu eksporta pieprasījumu — 3 500–4 000 MW — no Rumānijas un Ungārijas tirgotājiem (Mediapool). Bulgārija tā kļūst par reģionālu rezervi, bet trauslu: ja arī Kozlodujai būtu jāierobežo ražošana, šis eksports pazustu.

Pustukšas baržas un sāļi lauki

Reinā Vācijas Federālais hidroloģijas institūts apstiprināja, ka garos upes posmos ūdens līmenis sasniedzis vai pārkāpis zemākos zināmos rādītājus (BfG). Kuģis, kas būvēts 1 200 tonnu kravai, gar Kaubu pabrauca ar tikai 180 tonnām (Argus Media). Ķīmijas uzņēmums „Covestro” paziņoja, ka izejvielu pārvadājumu traucējumi jau ierobežo ražošanu (Tagesschau). Daļu kravu var pārcelt uz autoceļiem un dzelzceļu, taču aizstāšanas mērogs ir smags: 25 % kritums Reinas kravu pārvadājumos nozīmē aptuveni 3 milj. tonnu mēnesī jeb ap 120 000 papildu kravas automobiļu reisu, ko ceļu tīkls bez grūtībām nespēj uzņemt (WDR). Vācijas valdība zemu ūdens līmeni tagad vērtē kā atkārtotu ekonomikas risku (Handelsblatt).

Itālijas Po baseinā pirmalpu ezeri, kas vasarā baro apūdeņošanas sistēmas, ir gandrīz iztukšoti: Madžores ezers — 5,3 %, Komo — 5,9 %, Izeo — 5 % no ierastā līmeņa (Il Sole 24 Ore). Jūras ūdens Po deltā iespiedies 20–25 km iekšzemē, padarot apūdeņošanas ūdeni nelietojamu rīsa audzētājiem, kuriem jau jādzīvo ar ierobežotu piegādi (Pianura Reno). Itālijas hidroenerģijas izstrāde jūlijā gada griezumā samazinājās par 14,9 % (Affaritaliani), vēl vairāk sašaurinot elektroenerģijas piedāvājumu, ko sausums jau spiež visā kontinentā.

Krīzes risinājumi nav pielāgošanās

Katra valsts atrada pagaidu risinājumu. Ungārija izbūvēja upes slieksni. Francija saglabāja elektroenerģijas neto eksportētājas statusu. Rumānija trūkumu sedza ar importu. Taču katrs no šiem risinājumiem balstās pieņēmumā, ka kādam citam vēl ir rezerve. Ārkārtas darbi upē paceļ ūdeni pie vienas ieplūdes vietas, bet nerada jaunu caurplūdumu. Termiskie izņēmumi ļauj stacijām strādāt karstāk, pārnesot slodzi uz ekosistēmām. Imports darbojas tikai tik ilgi, kamēr kaimiņam ir brīva jauda.

Eiropa ir iemācījusies sausuma laikā aizņemties šo brīvo jaudu no kaimiņiem. Šie skaitļi parāda robežu: pielāgošanās jānotiek pirms brīža, kad vienu un to pašu rezervi vienlaikus vajag visiem.