CETA investoru tiesas iestrēgst Dublinā

Oktobrī Dublinas tiesa skatīs konstitucionālu strīdu par vienu no ES svarīgākajiem tirdzniecības nolīgumiem. „Sinn Féin” Eiropas Parlamenta deputāte Lina Boilana iesūdzējusi Īrijas valdību, apgalvojot, ka jaunais likums CETA ratifikācijai — ES un Kanādas tirdzniecības nolīgumam — neatbilst konstitūcijai (Irish Times). Formāli tā ir Īrijas iekšēja tiesvedība. Pēc būtības tā izgaismo ES tirdzniecības politikas vājāko vietu: Brisele var vienoties par nolīgumu un sākt to piemērot, bet viena dalībvalsts konstitucionālā kārtība var gadiem liegt tam pilnībā stāties spēkā.

CETA tirdzniecības daļa jau darbojas. Gandrīz visi muitas tarifi starp ES un Kanādu tika atcelti, kad nolīgumu sāka provizoriski piemērot 2017. gada septembrī (Council of the EU, Western People). Eiropas ražotāji un pārtikas nozares eksportētāji izmanto zemākas barjeras un var piedalīties Kanādas publiskajos iepirkumos (Rijksoverheid). Vācijas ifo institūts prognozēja, ka CETA ilgtermiņā varētu palielināt reālos ienākumus uz vienu iedzīvotāju par 0,19 % — tie ir ienākumi, kas koriģēti pēc inflācijas (consulting.de). Makroekonomiski tas ir neliels skaitlis, taču konkrētām nozarēm ieguvums jau ir taustāms. Strīds ir par to, kāpēc nolīgums joprojām nav pabeigts juridiski.

Investīciju tiesa, par kuru nav vienošanās

CETA ir tā dēvētais jauktais nolīgums: daļa jautājumu ir Briseles kompetencē, bet daļa skar jomas, kurās lēmums paliek valstu valdībām (Council of the EU). Tāpēc katrai ES valstij tas jāratificē atbilstoši saviem konstitucionālajiem noteikumiem, pirms nolīgums var pilnībā stāties spēkā. Nepabeigtā daļa ir Investīciju tiesu sistēma jeb ICS — pastāvīga tribunāla mehānisms, kurā CETA aizsargāts ārvalstu investors varētu iesūdzēt valdību par investīciju saistību pārkāpumu ārpus attiecīgās valsts parastajām tiesām (European Commission). Tieši te ir iebildumu centrs: ārvalstu uzņēmumiem tiktu dota īpaša tiesiskā pieeja, kādas nav vietējiem uzņēmumiem vai pilsoņiem.

Īrijas Augstākā tiesa 2022. gadā nolēma, ka valsts toreizējā tiesiskajā kārtībā CETA ratificēt nevar, jo investīciju tiesu sistēma atstātu Īrijas tiesas bez iespējas pārskatīt tribunāla lēmumus (Comhlámh). Vienlaikus tiesa ar 6 pret 1 balsu vairākumu norādīja, ka problēmu varētu atrisināt ar jaunu likumu, negrozot konstitūciju (Irish Times).

Valdība uz to atbildēja ar 2026. gada Arbitrāžas grozījumu likumu. Tas paredz, ka investīciju tribunāla piespriestās kompensācijas Īrijā var izpildīt tikai ar Augstās tiesas atļauju, un ļauj tiesai bloķēt izpildi, ja lēmums būtu pretrunā Īrijas konstitucionālajai kārtībai (William Fry). Boilanas prasībā apgalvots, ka šis risinājums Īrijas tiesām joprojām nedod pietiekamu kontroli. Oktobrī tiesai būs jāpasaka, vai tas ir pietiekami.

Tas pats strīds citur Eiropā

Īrija nav vienīgā valsts, kur ratifikācija iestrēgusi. Beļģijā Valonijas reģions CETA bloķēja jau 2016. gadā; tā reģionālie parlamenti nolīgumu apstiprināja tikai 2026. gada jūnijā (PFWB). Francijā apakšpalāta ratifikāciju atbalstīja, bet Senāts to noraidīja (Vie publique). Nīderlandē likumprojekts bija izgājis vienu parlamenta palātu, bet 2026. gada jūnijā vēl atradās Senātā (Eerste Kamer).

Modelis atkārtojas dažādās politiskās sistēmās. CETA tarifu samazināšana un tirgus atvēršana rada salīdzinoši maz pretestības. Investoru tiesību daļa rada visvairāk iebildumu. Francijas lauksaimnieku organizācijas baidās no cenu spiediena, ko varētu radīt Kanādas liellopu gaļa, kas ražota pēc atšķirīgiem standartiem (Fondation Robert Schuman). Vācijas vides organizācijas brīdina, ka līguma tiesu varētu izmantot vides regulējuma apstrīdēšanai (Umweltinstitut). Tie ir riski, nevis pierādīti zaudējumi, tomēr politiski tie ir pietiekami spēcīgi, lai apturētu ratifikāciju.

Dublinas sēde izšķirs, vai Īrijas likuma labojums izpilda Augstākās tiesas prasīto. Ja ne, Briselei būs jāatbild uz jautājumu, kas sniedzas tālu pāri Kanādai: vai ES var turpināt ierakstīt investīciju tiesas tirdzniecības nolīgumos, ja nacionālās konstitūcijas tās arvien no jauna apstādina?