ES Tiesa liek Nīderlandei izskatīt patvēruma lietas

Nīderlande vairs nedrīkst atlikt patvēruma pieteikumu izskatīšanu cilvēkiem, kuri bēguši no Ukrainas, līdz viņiem beidzas pagaidu aizsardzība. ES Tiesa 2026. gada 1. oktobrī atzina, ka šāda automātiska apturēšana pārkāpj ES tiesības (pilns spriedums, ES Tiesas paziņojums presei). Nīderlandes iestādes joprojām drīkst atlikt dažu lietu izskatīšanu, taču tām jāpierāda, ka darba apjoma dēļ parastos termiņus nebija iespējams ievērot.

Spriedums skar lielu lietu kopumu. NOS ziņo par vairāk nekā 140 000 Nīderlandē apturētu pieteikumu. Šis ir mediju vēstīts skaits, nevis oficiāls joprojām izskatāmo lietu kopskaits (NOS).

Divi dažādi aizsardzības veidi

Lieta sākās ar vienu vīrieti. Uiguru izcelsmes Ķīnas pilsonis kopā ar savu sievu un bērnu, kuri ir Ukrainas pilsoņi, bēga no Ukrainas un 2022. gada aprīlī iesniedza patvēruma pieteikumu Nīderlandē (pilns spriedums).

Ar sievas starpniecību viņš saņēma pagaidu aizsardzību. Tas ir ES ārkārtas mehānisms cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas iebrukuma. Tas dod uzturēšanās tiesības, tiesības strādāt un piekļuvi pakalpojumiem, nevērtējot katra cilvēka individuālos apstākļus.

Patvēruma pieteikumā jāizvērtē cits jautājums: vai cilvēkam dzimtenē draud vajāšana? Uiguru izcelsmes Ķīnas pilsonim atbilde var būt svarīga arī pēc ārkārtas aizsardzības beigām. ES valstis pagarinājušas pagaidu aizsardzību līdz 2028. gada 4. martam (ES Padome).

Nīderlandes Imigrācijas un naturalizācijas dienests (IND) atteicās lemt par viņa pieteikumu, kamēr bija spēkā pagaidu aizsardzība. Vīrietis vērsās tiesā, jo lēmuma nebija, un lieta nonāca Nīderlandes Valsts padomē, valsts augstākajā administratīvajā tiesā. Tā lūdza ES Tiesai Luksemburgā skaidrot ES tiesību piemērošanu, un tagad tai jāizlemj vīrieša lieta, ņemot vērā saņemto atbildi (Valsts padome).

Aizliegums ar šauru izņēmumu

Tiesas galvenais secinājums ir skaidrs: pagaidu aizsardzība nevar būt pamats patvēruma pieteikumu vispārējai un automātiskai izskatīšanas apturēšanai. Tātad jāievēro parastie termiņi, kuros iestādēm jāizlemj patvēruma lietas (ES Tiesas paziņojums presei).

Tomēr ir viens izņēmums. Ja pieteikumu ir tik daudz, ka valsts nespēj ievērot šos termiņus, tā uz laiku drīkst atlikt dažu lietu izskatīšanu un noteikt to prioritāti.

Pierādīšanas pienākums ir valstij. Tai jāpierāda, ka termiņus objektīvi nebija iespējams ievērot, lai gan bija veikti visi saprātīgie pasākumi. Valstu tiesām jāpārbauda, vai katra termiņa kavējumu izraisījuši nepieciešami pasākumi, nevis vispārēja apturēšanas kārtība (pilns spriedums). Tiesa arī norādīja: visu pieteikumu atlikšana tikai rada lielāku lēmumu vilni nākotnē.

Spriedums vīrietim nepiešķir patvērumu un neatņem viņam pagaidu aizsardzību. Saskaņā ar ES tiesībām noraidīts patvēruma pieteikums neizbeidz pagaidu aizsardzību, kamēr nav beidzies tās termiņš (Pagaidu aizsardzības direktīva).

Nīderlandes rinda un Vācijas piemērs

Pieteikumu apturēšanas kārtība ir ierakstīta Nīderlandes praksē. Valdības norādēs Ukrainas kara dēļ pārvietotajiem cilvēkiem teikts, ka pagaidu aizsardzības saņemšanai jāiesniedz patvēruma pieteikums. Tajās arī norādīts, ka šo pieteikumu neizskatīs, kamēr būs spēkā pagaidu aizsardzība (Nīderlandes valdība). Tiesa atzina automātisku apturēšanu par neatbilstošu ES tiesībām, taču nevērtēja prasību iesniegt pieteikumu.

Migrācijas ministrs Barts van den Brinks atzīst, ka pieteikumi tagad jāizskata. Viņa ierosinātais plāns paredzot vispirms izskatīt jaunpienācēju lietas, tad aptuveni 50 000 cilvēku pieteikumus, kas jau gaida parastajā rindā, un tikai pēc tam pievērsties cilvēkiem ar pagaidu aizsardzību (NOS).

Van den Brinka arguments par iestādes kapacitāti jāņem nopietni, un spriedums neprasa izskatīt visus apturētos pieteikumus uzreiz. Tomēr ar vēlamo lietu secību nepietiek, lai pierādītu, ka termiņus ievērot nebija iespējams. Nīderlandes tiesneši tagad varēs prasīt šādus pierādījumus.

Šis jautājums skar ne tikai Nīderlandi, jo ES Tiesas sniegtais ES tiesību skaidrojums ir saistošs visu dalībvalstu tiesām. Arī Vācijas Patvēruma likuma 32.a pants aptur patvēruma procedūras, kamēr ir spēkā pagaidu aizsardzība (Vācijas Patvēruma likums). Vācijas patvēruma tiesību speciālisti uzskata, ka sprieduma lietā, kas pazīstama kā Jilin lieta, dēļ šī norma vairs nav piemērojama (HRRF analīze).

Tiesiskais skaidrojums tagad ir skaidrs: Nīderlandei jāatceļ automātiskā pieteikumu apturēšana, un tā drīkst atlikt lietas tikai tad, ja pierāda, ka parastos termiņus nebija iespējams ievērot, lai gan bija veikti saprātīgi pasākumi. Vispirms šo pārbaudi piemēros Nīderlandes Valsts padome, izskatot vīrieša lietu, kura pieteikums iesniegts 2022. gada aprīlī (Valsts padome). Pēc tam van den Brinkam būs jāpamato, kāpēc cilvēkiem, kuriem viņa valdība pati lika iesniegt pieteikumu, jāgaida rindas beigās.