Tiesa vērtē Shell 45% emisiju griezumu

Nīderlandes Augstākā tiesa 2026. gada 22. maijā uzklausīja mutvārdu argumentus lietā Milieudefensie pret Shell. Šī lieta var noteikt, vai Eiropas tiesas drīkst uzņēmumam uzdot samazināt oglekļa emisijas par konkrētu apjomu. Piecu Eiropas valstu tiesas jau atzinušas, ka fosilā kurināmā uzņēmumiem ir juridisks pienākums reaģēt uz klimata pārmaiņām. Neviena šo pienākumu vēl nav pārvērtusi saistošā skaitliskā mērķī.

Rīkojums, ar kuru viss sākās

2021. gadā Hāgas apgabaltiesa uzdeva Shell līdz 2030. gadam samazināt globālās CO₂ emisijas par 45 %, ieskaitot netiešās emisijas, kas rodas, klientiem sadedzinot uzņēmuma degvielu. Tiesa balstījās Nīderlandes civiltiesību nerakstītajā rūpības pienākumā, kas izriet no Nīderlandes Civilkodeksa 6:162. panta. Līdz tam neviena tiesa uzņēmumam nebija noteikusi konkrētu klimata mērķi.

2022. gada novembrī apelācijas tiesa šo rīkojumu atcēla. Tiesneši atzina, ka Shell ir klimata rūpības pienākums, bet secināja, ka zinātnē nav vienprātības, kas ļautu vienam konkrētam uzņēmumam noteikt tieši šādu samazinājuma procentu. Ja tikai Shell tiktu uzdots mazināt pārdošanu, ražošana vienkārši pārvietotos pie konkurentiem, norādīja tiesa. Hoge Raad jeb Nīderlandes Augstākā tiesa, kas vērtē tikai to, vai zemākās instances pareizi piemērojušas tiesības, konsultatīvu atzinumu sniegs 2026. gada beigās, bet galīgais spriedums gaidāms 2027. gada sākumā.

Eiropas tiesas atzīst pienākumu, bet apstājas pirms mērķa

Nīderlandes strupceļš nav atsevišķs gadījums. Vācijā Hammas Augstākā zemes tiesa 2025. gada maijā apstiprināja, ka enerģētikas uzņēmumu RWE principā var saukt pie atbildības par klimata kaitējumu tūkstošiem kilometru attālumā, bet konkrēto prasību noraidīja faktu dēļ. Francijā tiesām 25. jūnijā jālemj, vai TotalEnergies ražošanas stratēģija jāsaskaņo ar Parīzes nolīgumu, balstoties Francijas 2017. gada rūpības pienākuma likumā; tiesvedība sākās 2026. gada februārī. Itālijā un Šveicē tiesas līdzīgi ir atzinušas jurisdikciju korporatīvās klimata lietās (Lexxion, Morgan Lewis), taču nav izdevušas konkrētus rīkojumus.

Tiesas arvien biežāk pieņem domu, ka uzņēmumiem ir klimata pienākums. Taču tās vēl nav pateikušas, cik daudz emisiju uzņēmumam jāsamazina un ar kādu juridisku mērauklu tas nosakāms.

Šīm lietām būtu mazāka nozīme, ja ES tiesību akti dotu skaidru ietvaru. Korporatīvās ilgtspējas pienācīgas rūpības direktīva jeb CSDDD, 2024. gada ES likums, kas lielajiem uzņēmumiem prasīja risināt vides kaitējumu piegādes ķēdēs, 2026. gada februārī tika būtiski vājināta. No tās izņēma obligāto klimata pārejas plānu. Tika svītroti arī civiltiesiskās atbildības noteikumi. Tvērums sašaurināts līdz uzņēmumiem ar vairāk nekā 5 000 darbinieku un 1,5 mljrd. € apgrozījumu, aptverot mazāk nekā 1 000 uzņēmumu visā ES. Ja direktīva ir iztukšota, izpilde faktiski paliek valstu tiesu rokās.

Ko Shell dara, kamēr tiesājas

Shell apgalvo, ka klimata jautājumus uztver nopietni un tiesām nevajadzētu mikropārvaldīt uzņēmuma stratēģiju. Izdevumu struktūra rāda citas prioritātes. 2024. gadā Shell ieguldīja aptuveni 12,7 mljrd. $ naftas un gāzes ieguves augšposmā, 2,5 mljrd. $ atjaunīgajā enerģijā un 22,5 mljrd. $ izmaksāja akcionāriem; uzņēmuma vadītājs 2026. gada februārī publiski apšaubīja Shell apņemšanos līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti.

Milieudefensie jeb Zemes draugi Nīderlandē, negaidot Augstākās tiesas spriedumu, 2026. gada aprīlī iesniedza jaunu prasību, pieprasot Shell apturēt investīcijas jaunos naftas un gāzes laukos. Juridiskās stratēģijas maiņa ir zīmīga: prom no emisiju procentiem, tuvāk tiešiem lēmumiem par kapitāla ieguldīšanu.

Kas notiks tālāk

TotalEnergies spriedums 25. jūnijā varētu nākt pirms Nīderlandes Augstākās tiesas nolēmuma un kļūt par pirmo saistošo tiesas rīkojumu, kas sasaista uzņēmuma ražošanu ar klimata mērķiem. LSE Granthama pētniecības institūts saskaitījis 226 jaunas klimata lietas, kas pasaulē ierosinātas 2024. gadā, un uzņēmumi tajās kļūst par arvien biežākiem atbildētājiem. Visās piecās jurisdikcijās juridisks pienākums rīkoties klimata jomā tagad pastāv uz papīra. Ne tiesas, ne likumdevēji vēl nav definējuši, ko tas praktiski prasa no uzņēmuma.