Skip to main content
EU_ECONOMICS13 / 16 · dienas stāsts3 min · 682 vārdu · 37 avotu

Nīderlande risina Ķīnas tirdzniecības plaisu

Sarakstījis MIto brief AI · 2026. gada 8. jūlijs, 09:32
Kā tas tika uzrakstīts

Europe’s industrial future navigates a sea of components it no longer controls.

Attēla kompozīcija · tobrief
teksts · 3 min lasīšanas

Sjerds Sjoerdsma devās uz Pekinu, lai mazinātu spriedzi, bet vienlaikus neatkāptos no Eiropai grūtākā jautājuma. Nīderlande uz Ķīnu nosūtīja pirmo ministru līmeņa tirdzniecības misiju kopš 2018. gada, ziņoja EFE ar Infobae starpniecību. Strīds par Nexperia parādīja, kur šobrīd slēpjas Eiropas risks attiecībās ar Ķīnu: ne tikai stratēģiskos līgumos, bet detaļās, bez kurām apstājas rūpnīcas.

Nexperia ir Nīderlandes mikroshēmu ražotājs, kas pieder Ķīnas uzņēmumam Wingtech. Tā komponentes izmanto automobiļos, rūpnieciskajās iekārtās un elektronikā, ziņoja The Economist. Tāpēc kontrole pār uzņēmumu nav tikai jautājums par to, kuras valsts karogs redzams pie ēkas. Ja Hāga bloķē ražošanas prasmju vai lēmumu pārcelšanu uz Ķīnu, Pekinai joprojām paliek iespēja ietekmēt detaļu plūsmu, no kuras ir atkarīgi Eiropas ražotāji.

Lētas detaļas var izrādīties dārgas

Tirdzniecības dati rāda, kāpēc šī atkarība ir tik spēcīga. DW un CNBC, atsaucoties uz 2025. gada skaitļiem, ziņoja, ka ES eksports uz Ķīnu bija aptuveni 199,6 mljrd. €, bet imports no Ķīnas — aptuveni 559,4 mljrd. €. Tas nozīmē preču tirdzniecības deficītu ap 359,8 mljrd. € (DW, CNBC). Preču deficīts ir starpība starp to, ko Eiropa pārdod un ko pērk. Tas pats par sevi nepierāda negodīgu konkurenci, bet parāda, cik daudzi Eiropas uzņēmējdarbības modeļi tagad balstās uz Ķīnas piegādēm.

Problēma kļūst asāka, ja imports ir baterijas, mikroshēmas, magnēti, tērauds, saules enerģijas iekārtas un ražošanas mašīnas. Lēta Ķīnas produkcija šodien samazina izmaksas Eiropas pircējiem. Vienlaikus tā atņem pasūtījumus Eiropas ražotājiem. Ja pasūtījumu ir mazāk, rūpnīcas mazāk investē, fiksētās izmaksas — ēkas, iekārtas, uzturēšanu — sadala uz mazāku vienību skaitu un kļūst dārgākas tieši brīdī, kad Eiropa gribētu tās paplašināt.

Tāpēc Nīderlandes brauciena nozīme pārsniedz mierīgāku divpusējo sarunu. Nīderlandei vajadzīga atvērta tirdzniecība, jo ostas, loģistika un augsto tehnoloģiju piegādātāji ir tās ekonomikas pamats. Briselei savukārt vajadzīgi instrumenti, kurus tiešām var izmantot: tarifi jeb nodokļi importētām precēm un subsīdiju izmeklēšanas, proti, pārbaudes par valsts atbalstu, kas uzņēmumiem var ļaut pārdot zem konkurentu izmaksām.

Tas pats miers palīdz un kaitē

Vācija parāda, kāpēc mierīgākām attiecībām joprojām ir vērtība. Tās autoražotājiem un mašīnbūves uzņēmumiem Ķīna ir gan tirgus, gan detaļu un izejmateriālu avots. Vienlaikus Ķīnas uzņēmumi arvien tiešāk konkurē ar tiem elektroauto, bateriju un rūpniecisko iekārtu jomā. Porsche pārdošanas apjomi Ķīnā 2024. gadā samazinājās par 28 %, ziņoja Automobil Produktion. Reuters un MarketScreener atsaucās uz ES finansētu ziņojumu par mikroshēmām, kurā brīdināts, ka Eiropa kritisko materiālu ziņā ir atkarīga no Ķīnas, bet svarīgāko tehnoloģiju ziņā — no ASV (MarketScreener).

Vācijas rūpniecība iegūst, ja detaļas turpina brīvi plūst. Tā zaudē, ja lēts imports ilgākā laikā padara Eiropas rūpnīcas, piegādātājus un prasmes mazāk dzīvotspējīgas. Miers palīdz pašreizējam uzņēmējdarbības modelim, bet tas var arī atlikt darbu, kas vajadzīgs atkarības mazināšanai.

Polijas piemērs ražotāju spiedienu parāda vēl tiešāk. Rzeczpospolita, atsaucoties uz GUS, ziņoja, ka 2025. gadā Polijas eksports uz Ķīnu bija 13,2 mljrd. zlotu, bet imports no Ķīnas — 232,4 mljrd. zlotu. Business Insider, atsaucoties uz Eurostat, lēsa, ka Polijas negatīvā bilance ar Ķīnu 2026. gada pirmajā ceturksnī bija 8 mljrd. €, aptuveni 3,75 % no ceturkšņa IKP jeb ekonomikas izlaides šajā periodā (Rzeczpospolita, Business Insider). Lētas Ķīnas izejvielas un detaļas var noturēt izmaksas zemākas rūpnīcām Polijā, Čehijā vai Slovākijā. Lētas gatavās preces vienlaikus var izspiest vietējos detaļu, sadzīves tehnikas, tērauda un bateriju ražotājus.

Eiropa joprojām grib Ķīnas ātrumu

Spānija izskaidro, kāpēc Eiropa nevar vienkārši aizvērt durvis. Gotion bateriju projekts Valjadolidā saņēma 138,2 milj. € no Spānijas PERTE VEC programmas, savukārt apgalvojumi par aptuveni 950 milj. € investīcijām un darba sākšanu 2027. gadā pagaidām paliek projektu paziņojumu līmenī, ziņoja El País un Castilla y León Económica. Ķīnas investīciju nauda izskatās pievilcīga, ja Eiropai bateriju rūpnīcas vajag ātri. Risks ir tajā, ka Eiropa uzņem rūpnīcu, bet galvenie lēmumi par ķīmiju, programmatūru un piegādes ķēdēm paliek citur.

Sjoerdsmas misija palīdzēs, ja tā Eiropai nopirks laiku vienoties, kur Ķīnas piegādes ir pieņemamas un kur kontrole kļūst bīstama. Tā kļūs dārga, ja katra ievainojamā galvaspilsēta slēgs savu darījumu: nīderlandieši par loģistiku, vācieši par auto, poļi par rūpnīcām, spāņi par baterijām. Pekinai nav vajadzīgs formāls tirdzniecības karš, ja tā var piedāvāt mieru tur, kur Eiropai vajag detaļas, investīcijas tur, kur Eiropai vajag rūpnīcas, un spiedienu tur, kur kāda valdība bloķē darījumu. Eiropas jautājums ir, vai īslaicīgs miers kļūs par kopīgu sarunu spēku vai pārvērtīs atkarību atsevišķos darījumos ar Pekinu.

How was this article?

Help us get better

Details about this article
Model:
gpt-5.5
Generated:
7/8/2026, 12:23:33 PM
Pipeline run:
eu_pipeline_20260708_073219
Watermark:
SynthID (Google's invisible watermark)
Human review:
None before publication
Learn more about our methodology