Nīderlandes gāzes plāns atstāj 21 TWh robu

Nīderlandes valdība apsver iespēju samazināt gāzes krātuvju piepildījuma mērķi no 80 % līdz aptuveni 65 %. Starpība nozīmētu apmēram 21 TWh gāzes, kas pirms ziemas neatrastos pazemes krātuvēs (NOS). Klimata ministre S. van Veldhovena–van der Mēra sacīja, ka Eiropas Komisija dalībvalstis esot aicinājusi mērķēt zemāk, lai mazinātu spiedienu uz gāzes cenām. Aprēķins ir vienkāršs: lētāka gāze tagad pret mazāku drošības rezervi ziemā.

Kāpēc krātuvju piepildīšana var celt cenas

Eiropas gāzes tirgus strādā sezonālā ritmā. Piegādātāji vasarā, kad pieprasījums un cenas parasti ir zemākas, pērk gāzi, iesūknē to pazemes krātuvēs un ziemā, kad apkure palielina patēriņu, izņem no krātuvēm (Tagesschau). Šis modelis atmaksājas tikai tad, ja starp šodienas iepirkuma cenu un gaidāmo pārdošanas cenu nākamajā ziemā ir pietiekama starpība.

2026. gadā šī starpība ir sarukusi. Cenas jau ir augstas, jo tās ietekmē kaujas pie Hormuza šauruma un konkurence ar Āzijas pircējiem par LNG jeb sašķidrināto dabasgāzi, ko pārvadā tankkuģos. Uzņēmumiem, kas gāzi pērk tagad, ziemā var neizdoties atgūt izmaksas (Gasunie).

Ja privātie uzņēmumi krātuves brīvprātīgi nepiepilda, jāiesaistās valdībām. Nīderlande pilnvarojusi valsts aģentu EBN uzglabāt līdz 80 TWh gāzes, ja tirgus pats to nenodrošina (Tweede Kamer PDF). Vācija ir līdzīgā situācijā. Taču, ja vairākas valstis vienlaikus sāk iepirkt gāzi valsts vārdā, tas ceļ cenu TTF jeb Nīderlandē bāzētajā tirdzniecības mezglā, kur veidojas Eiropas galvenā vairumtirdzniecības gāzes cena. TTF oktobra kontrakts 31. augustā dienas laikā sasniedza 70,85 €/MWh, salīdzinot ar aptuveni 29 €/MWh gada sākumā (Euronews, StorageCurve).

Eiropas Komisija šādai situācijai ir paredzējusi atkāpi. 2025. gada grozījumi ES gāzes uzglabāšanas regulā saglabā 90 % juridisko orientieri, bet sarežģītos tirgus apstākļos ļauj dalībvalstīm to samazināt par līdz pat 10 procentpunktiem; ar Komisijas lēmumu iespējams vēl 5 procentpunktu samazinājums (EUR-Lex). Jūlijā Komisijas Gāzes koordinācijas grupa apstiprināja, ka ziemai pietiktu ar 80 % līmeni (European Commission).

21 TWh jautājums

ES līmenī 15 procentpunkti krātuvju piepildījumā nozīmē aptuveni 170 TWh no bloka kopējās 1 130 TWh uzglabāšanas jaudas (Global Energy Flow). Tas ir būtiski, jo krātuvēs esošā gāze parasti sedz 25–30 % no Eiropas ziemas patēriņa (IEU Monitoring). Mazāks krājums nozīmē mazāku rezervi aukstuma viļņa gadījumā.

Eiropas drošības spilvenā izšķiroša ir Vācija. Tai ir apmēram piektā daļa no ES gāzes uzglabāšanas jaudas, taču septembra sākumā tās krātuves bija piepildītas tikai par 53 %. Le Monde ziņoja, ka Vācijas LNG termināļi ziemas pieprasījuma maksimuma dienā spētu nosegt vien aptuveni 10 % klientu vajadzību (Le Monde, NexusEuropa). Ja Vācija ziemā ieiet ar nepietiekamiem krājumiem, tai par tiem pašiem LNG tankkuģiem jākonkurē agresīvāk. Šī konkurence atspoguļojas TTF cenā, ko maksā arī Nīderlandes mājsaimniecības.

Kas iegūst un kas maksā

Visātrāk risku izjūt Nīderlandes ģimenes. Oxford Economics secinājis, ka vairumtirdzniecības gāzes cenas Nīderlandes patērētāju rēķinos parādās gandrīz uzreiz, kamēr Francijā un Spānijā tas prasa mēnešus, bet Vācijā gandrīz gadu (Euronews). Ja zemāki mērķi rudenī atdzesē TTF cenu, Nīderlandes mājsaimniecības iegūst pirmās. Ja zemie krājumi uztur cenas augstas ziemā, tās arī maksā pirmās.

Rūpniecībai risks ir dziļāks. INES izpilddirektors Sebastiāns Heinermans brīdināja: ja Vācijas krātuves paliks zemā līmenī un ziema būs auksta, uzņēmumiem gāzes izmaksu dēļ var nākties samazināt ražošanu (Tagesschau). Goldman Sachs analītiķi brīdināja, ka auksta ziema, kurā Eiropai jākonkurē ar Āziju par ierobežotām LNG piegādēm, decembra TTF cenu varētu pacelt virs 100 €/MWh. Tā ir cena, pie kuras Eiropas pircēji maksātu pietiekami daudz, lai novirzītu kravas prom no Āzijas ostām (RMF24).

Nīderlandes valsts operators Gasunie kompromisu formulēja vistiešāk. Tā 115 TWh mērķis bija paredzēts, lai izturētu bargāko ziemu 30 gadu laikā, un bez papildu pasākumiem Nīderlande šādam scenārijam būtu „nepietiekami sagatavota” (Gasunie). Lēmums vēl nav galīgs (NOS). Taču tā loģika jau ir redzama: zemāki mērķi vispirms ir cenu politika un tikai pēc tam apdrošināšanas samazinājums. Ko vēlētāji atcerēsies, noteiks janvāra laikapstākļi.