E3 atbalsta sarunas, NB8 kāpina dronu ražošanu

48 stundu laikā Volodimirs Zelenskis piedalījās divos Eiropas samitos, kuros tika piedāvātas atšķirīgas atbildes uz jautājumu, kā izbeigt karu. 7. jūnijā Londonā E3 — Francija, Vācija un Apvienotā Karaliste ārpus formālām ES struktūrām — atbalstīja viņa priekšlikumu par tiešām sarunām ar Maskavu (Elizejas pils, Euromaidanpress). Divas dienas vēlāk Tallinā NB8 — neformālais Ziemeļvalstu un Baltijas valstu astoņnieks no Islandes līdz Lietuvai — ar to pašu Zelenski parakstīja vienošanās par dronu kopražošanu un solīja Ukrainai „neatgriezenisku ceļu” uz dalību NATO (Dānijas premjerministres birojs).

Viena Eiropas valstu grupa mēģina atvērt sarunu kanālu ar Maskavu. Otra palielina Ukrainas militārās spējas, lai Krievijai nāktos piekāpties.

Diplomātiskā likme

E3 kopīgajā paziņojumā tika nosaukti pieci nosacījumi sarunām. Tie ietver pašreizējās frontes līnijas noturēšanu, starptautisku miera uzturētāju izvietošanu Ukrainā un Krievijas aktīvu iesaldēšanu līdz reparāciju samaksai. Emanuels Makrons šo rāmi virza jau vairākus mēnešus, uzsverot, ka eiropiešiem pašiem jāvada miera process, nevis tas jāatstāj Vašingtonai. „Tā ir miera un drošības arhitektūra eiropiešiem, ņemot vērā ģeogrāfiju,” viņš sacīja žurnālistiem (Le Figaro).

Berlīne šo pieeju atbalsta piesardzīgāk. Vācijas aprēķins, kā raksta FAZ, ir tāds, ka Krievija pēc vairākiem mēnešiem ilgiem Ukrainas dronu triecieniem pa infrastruktūru esot „vājuma pozīcijā” (FAZ).

Taču Vladimirs Putins 31. maijā noraidīja Zelenska atklāto vēstuli. E3 ir sarunu rāmis, bet nav sarunu partnera.

Militārā atbilde

Tallinā NB8 par dialogu ar Maskavu nerunāja. Kopīgajā deklarācijā visas deviņas parakstītājas apņēmās attīstīt aizsardzības rūpniecības kopražošanu un aicināja līdz jūlijam atvērt visus sešus ES pievienošanās sarunu klasterus — tematiski grupētas ES tiesību sadaļas, kas kandidātvalstij jāpārņem.

Pēc deklarācijas sekoja konkrētas vienošanās. Latvija parakstīja līgumu ar Ukrainu par dronu tehnoloģiju pārnesi. Norvēģija Nansena programmas ietvaros solīja aptuveni 110 milj. € jūras droniem (Norvēģijas valdība). Somija apstiprināja kopražošanas ietvaru, kas aptver dronus, tehnoloģiju apmaiņu un Ukrainas militāro speciālistu izvietošanu Somijas teritorijā (MTV Uutiset).

Šajā formātā Ukraina vairs nav tikai palīdzības saņēmēja. Tā ir tehnoloģiju partnere, kuras kaujas laukā pārbaudītās dronu zināšanas NB8 valstis vēlas iegūt.

Polijas tukšais krēsls

Polija — Ukrainas lielākā kaimiņvalsts un galvenais loģistikas mezgls — netika uzaicināta ne uz vienu no abiem samitiem. Premjerministrs Donalds Tusks paziņoja, ka „nekādas vienošanās, kurās Polija nepiedalās, mēs neuzskatīsim par saistošām”, un rosināja paplašināt E3 par „E5”, pievienojot Poliju un Itāliju (Wiadomości WP).

Varšavas izslēgšanu noteica militāra loģika. Polija atteicās sūtīt karavīrus uz Ukrainu, bet miera uzturētāju klātbūtne ir viens no E3 pieciem nosacījumiem. Bijušais Polijas vēstnieks to formulēja tieši: „Brīdis, kad Polija paziņoja, ka nesūtīs karavīrus, bija brīdis, kad tās iespējas pievienoties nokritās līdz nullei” (Onet).

Ieejas maksa Eiropas miera arhitektūrā ir gatavība izvietot spēkus uz vietas.

Ceļi uz Ankaru

Abi virzieni satiekas NATO samitā Ankarā 7.–8. jūlijā. NB8 deklarācija aicina sabiedrotos tur vienoties par pretgaisa aizsardzības saistībām. E3 sola turpināt koordināciju.

Vai Eiropas divas stratēģijas viena otru pastiprinās vai vājinās, būs atkarīgs no tā, ko neviens no šiem samitiem nespēja panākt: signāla no Putina, ka diplomātiskais kanāls viņam nozīmē vairāk nekā Eiropas mēģinājumu aizpildīt tukšumu, ko atstājusi Vašingtonas uzmanības pārbīde uz Tuvajiem Austrumiem.

Zelenskis abos formātos jutās pārliecinoši. Ankarā Eiropas galvaspilsētām būs jāizšķiras, kurš virziens nosaka politiku.