E3 izvirza Ukrainas mieram piecus nosacījumus

Lielbritānija, Francija un Vācija svētdien publiskoja piecus nosacījumus Krievijas kara izbeigšanai Ukrainā. Tas ir līdz šim detalizētākais Eiropas sarunu ietvars kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Vienlaikus tas tapis formātā, kas apiet pašas ES ārpolitikas mehānismus.

Londonas samitā piedalījās Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Formāts tika nosaukts par „E3+Ukraina”. ES amatpersonas sanāksmē nepiedalījās. Citas ES dalībvalstis netika aicinātas. Tajā pašā dienā ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa Kiprā vadīja aizsardzības ministru sanāksmi.

Ko prasa nosacījumi

Kopīgajā paziņojumā izvirzītas piecas prasības. Pirmā ir tūlītējs pamiers. Pašreizējā frontes līnija tiktu izmantota kā sarunu sākumpunkts, nevis kā pastāvīga robeža. Otrā — Ukrainai jāsaglabā tiesības pašai izvēlēties savas alianses, kas ir tieša atsauce uz iespējamu nākotnes dalību NATO.

Trešā prasība paredz juridiski saistošas drošības garantijas. Tās ietvertu arī daudznacionālu spēku klātbūtni uz vietas pēc pamiera nostiprināšanās. Šis punkts balstās uz Berlīnes 2025. gada decembra un Parīzes 2026. gada janvāra solījumiem. Ceturtā prasība — iesaldētajiem Krievijas centrālās bankas aktīviem jāpaliek bloķētiem, līdz Maskava samaksā reparācijas (SCMP, n-tv).

Vislielākā nozīme ir piektajam nosacījumam. Jebkuram miera līgumam, kas skartu ES vai NATO struktūras, būtu vajadzīgs ES dalībvalstu un NATO sabiedroto apstiprinājums. Praktiski tas nozīmē strukturālu Eiropas veto pār jebkuru divpusēju vienošanos starp Vašingtonu un Maskavu. Pēc vairākiem Donalda Trampa un Vladimira Putina telefonsarunu mēnešiem, maijā izjukuša pamiera un Krievijas dronu triecieniem, kas pārkāpa pašas Maskavas izsludināto pamieru, E3 līderi rakstiski fiksē galveno bažu avotu: Eiropai varētu tikt pasniegta gatava vienošanās, kuras veidošanā tā nav piedalījusies.

Kāpēc trīs galvaspilsētas, nevis 27

E3 formāts pastāv tāpēc, ka Lielbritānija vairs nav ES dalībvalsts, bet kopā ar Franciju joprojām ir viena no lielākajām militārajām tērētājām Eiropā. Pilns Eiropadomes samits, kurā bloka politisko virzienu nosaka visu 27 dalībvalstu vadītāji, prasītu vienprātību. Ungārija un Slovākija šādā procesā varētu bloķēt lēmumu. Trīs galvaspilsētas var rīkoties ātrāk un noteikt sarunu rāmi, pirms citi to atšķaida.

Ātrumam ir cena. Polija, kas ir Ukrainas konsekventākā austrumeiropiešu sabiedrotā un ES lielākā aizsardzības tērētāja attiecībā pret IKP, pie galda nebija. Šāds formāts divas trešdaļas ES dalībvalstu padara par vērotājām jautājumā, kas noteiks Eiropas drošību nākamajai paaudzei.

Mercs Londonā ieradās ar ierobežotu ietekmi. Divas nedēļas pirms samita Zelenskis publiski noraidīja viņa centrālo priekšlikumu par Ukrainas nākotni ES — „asociētu dalību” bez balsstiesībām —, nosaucot to par „netaisnīgu”. Tomēr Mercs parakstīja kopīgo paziņojumu, kas apstiprina Ukrainas tiesības izvēlēties alianses un sola saistošas drošības garantijas. Atšķirība starp Vācijas divpusēji piedāvāto un kopīgi parakstīto rāda, ka E3 formāts ļauj vājākām pozīcijām paslēpties aiz stingrākas kopīgās valodas.

Nākamais pārbaudījums

Deklarācija ir politisks dokuments bez juridiski saistoša spēka. Tā neuzliek pienākumus nevienam parlamentam un nerada izpildāmas saistības. Krievija oficiāli vēl nav atbildējusi, lai gan Putins dažas dienas pirms sanāksmes noraidīja Zelenska pirms samita izteikto miera piedāvājumu kā nepatiesu.

Īstais pārbaudījums būs NATO samitā Ankarā 7.–8. jūlijā. Tur E3 pozīcija sastapsies ar ASV sarunu prioritātēm un Turcijas kā uzņēmējvalsts ietekmi. Ja šis formāts kļūs pastāvīgs, ES kopējā ārpolitika un drošības politika — līgumos balstītā sistēma, kurai jānodrošina Eiropai vienota balss ārlietās — saruks līdz tehniskai sankciju un atjaunošanas mehāniku pārvaldībai. Politisko virzienu noteiktu trīs galvaspilsētas. Pārējām 24 tas būtu jāīsteno.