ECB gatavojas 2.25% likmei

Eirozonas pamatinflācija, kas neietver svārstīgās pārtikas un enerģijas cenas, aprīlī samazinājās līdz 2,2 %. Līgumā noteikto algu kāpums saruka no 3,0 % līdz 2,6 % (ECB Wage Tracker). Tomēr Eiropas Centrālā banka gatavojas procentlikmes celt. Sagaidāms, ka Padome 11. jūnijā paaugstinās noguldījumu iespējas procentlikmi, kas nosaka aizņemšanās izmaksu līmeni eirozonā, no 2,00 % līdz 2,25 % (ECB). Tirgi šādu soli ieceno ar 80–91 % varbūtību (Euronews).

Kopējā inflācija izskatās satraucošāka. Itālijā tā maijā pieauga līdz 3,2 % (ISTAT), Spānijā palika tādā pašā līmenī (INE). Taču iemesls nav Eiropas veikalos, bet Hormuza šaurumā. Kopš marta sākuma slēgtais šaurums Brent naftas cenu noturējis ap 109 ASV dolāriem par barelu. Pati ECB lēš, ka enerģijas šoks kopējai inflācijai pievieno aptuveni vienu procentpunktu (ECB). Bez šā efekta eirozona būtu tuvu pašas ECB 2 % mērķim.

Procentlikmju celšana neatver kuģošanas ceļus

Augstākas procentlikmes bremzē tēriņus, jo aizņemšanās kļūst dārgāka. Tas darbojas, ja problēma ir pārāk liels pieprasījums. Pašreizējā problēma ir ierobežota naftas piegāde. Neviena likmju paaugstināšana nespēj palielināt ieguvi, pārvietot tankkuģu maršrutus vai noņemt kara riska apdrošināšanas piemaksas 13–16 ASV dolāru par barelu apmērā, kas saglabājas mēnešiem arī pēc pamiera.

ECB loģika ir preventīva: neļaut enerģijas izmaksām pāriet algās un kļūt pašuzturošām. ECB valdes locekle Izabela Šnābele jūnija likmju celšanu nosauca par „nepieciešamu” arī tad, ja Tuvo Austrumu konflikts ātri atrisinātos (Bloomberg). Taču pakalpojumu inflācija, kas visciešāk reaģē uz iekšzemes algu dinamiku, aprīlī samazinājās no 3,3 % līdz 3,0 % (Eurostat). Algu kāpums bremzējas. Spirāle, no kuras baidās ECB, vēl nav sākusies.

Jūnija dubultais spiediens

Likmju celšana sakrīt ar fiskālu kritumu, ko valdības savstarpēji nav koordinējušas. Spānijā elektroenerģijas PVN, proti, pievienotās vērtības nodoklis, 1. jūnijā atgriezās no 10 % uz 21 %, mājsaimniecību rēķiniem pievienojot 10–20 € mēnesī (Endesa). Itālijā degvielas nodokļa samazinājums beidzas 6. jūnijā. Vācijā Tankrabatt jeb degvielas nodokļa atlaide beidzas 30. jūnijā, pie sūkņa cenai pievienojot aptuveni 17 centus par litru (WiWo). Trīs lielu eirozonas ekonomiku mājsaimniecībām tajā pašā mēnesī jāsaskaras gan ar dārgāku enerģiju, gan ar dārgāku kredītu.

Hipotekārie kredīti šo efektu padara tūlītēju. Portugālē mājokļu īpašniekiem standarta 150 000 € aizdevuma maksājums var pieaugt līdz 60 € mēnesī (ECO). Spānijas mainīgās likmes kredītņēmēji maksās aptuveni 65 € vairāk (Kelisto). Itālijā mainīgās likmes kredītu turētājiem gaidāms līdzīgs kāpums, 60–70 € apmērā (Teleborsa).

Vācija parāda, cik slikti vienota monetārā politika šobrīd pieguļ atšķirīgām ekonomikām. Tur kopējā inflācija ir tikai 0,6 %, bet ekonomika piedzīvo ilgāko recesiju kopš mērījumu sākuma. Ekonomikas ekspertu padome 2026. gada izaugsmes prognozi samazināja līdz 0,5 % (WiWo). Vācija saņem monetāro stingrību, kas vairāk atbilst Itālijai un Spānijai, kur cenas aug vairāk nekā piecreiz straujāk.

2011. gada jautājums

ECB šādu situāciju jau ir piedzīvojusi. 2011. gadā toreizējais prezidents Žans Klods Trišē divreiz paaugstināja likmes, reaģējot uz izejvielu cenu virzītu inflāciju. Eirozonas parādu krīze padziļinājās. Viņa pēctecis abus paaugstinājumus dažu mēnešu laikā atcēla (PitchBook). Šodien Itālijas valsts obligāciju starpība ar Vācijas obligācijām, proti, atšķirība aizņemšanās izmaksās, ir 75 bāzes punkti jeb 0,75 procentpunkti (Borsa Italiana). Pagaidām tas ir pārvaldāms līmenis. Taču BNP Paribas prognozē trīs paaugstinājumus līdz septembrim, kopā par 0,75 punktiem, noguldījumu likmi paceļot līdz 2,75 % (FXStreet).

ECB fragmentācijas aizsargs TPI, Transmission Protection Instrument, tika izveidots 2022. gadā, lai pirktu to valstu obligācijas, kuras nonāk nesakārtota tirgus spiedienā. Tas vēl nekad nav aktivizēts (ECB). Trīs secīgi likmju paaugstinājumi Vācijas recesijas laikā būtu ass tests tam, vai instruments patiešām darbojas.