ECB likmju kritums samazina Krievijas virspeļņu

ES ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis 5. jūnijā Rīgā finanšu ministriem sacīja, ka Eiropai Ukrainas finansēšanā jāvirzās „tālāk par virspeļņu” no iesaldētajiem Krievijas aktīviem (Kyiv Independent). Tas ir tiešs signāls par problēmu ES pašreizējā modelī: kamēr Eiropas Centrālā banka, kas nosaka eirozonas procentlikmes, virzās uz zemākām likmēm, ienākumi no iesaldētās Krievijas naudas samazinās līdzi.

Kā nauda darbojas un kāpēc tās kļūst mazāk

Aptuveni 200 mljrd. € Krievijas centrālās bankas rezervju ir iesaldēti „Euroclear” — Beļģijas klīringa centrā, kas norēķinās par pārrobežu vērtspapīru darījumiem (Euroclear, Belga News Agency). Juridiski šī nauda joprojām pieder Krievijai. ES neaiztiek pamatsummu, bet izmanto procentu ienākumus, ko šie aktīvi rada. Aptuveni 90 % no šīs virspeļņas tiek novirzīti Ukrainai (European Parliament).

Vājā vieta ir vienkārša aritmētika. „Euroclear” iesaldēto naudu atkārtoti iegulda īstermiņa instrumentos, kuru ienesīgums cieši seko ECB depozīta likmei. Katrs ECB likmes samazinājums par 25 bāzes punktiem jeb 0,25 procentpunktiem nozīmē aptuveni 485 milj. € mazāk gadā. Augstu likmju laikā šis avots bija dāsns. Likmēm krītot, finansējuma plūsma sarūk mehāniski, neatkarīgi no politiskās gribas.

Eirozonas pamatinflācija tuvojas 2,2 %, un tas palielina spiedienu uz ECB turpināt monetārās politikas mīkstināšanu. Pašreizējais finansēšanas modelis balstījās pieņēmumā, ka likmes vēl kādu laiku saglabāsies augstas. Šis pieņēmums kļūst arvien trauslāks.

Divi aizdevumi, divi atšķirīgi riska nesēji

2024. gadā G7 vienojās par 50 mljrd. ASV dolāru ERA aizdevumu Ukrainai — ārkārtas ieņēmumu paātrināšanas mehānismu, ko paredzēts atmaksāt no nākotnes virspeļņas (G7 Leaders Statement). Ja šie ienākumi turpinās samazināties, katrs nākamais likmju griezums atmaksas aprēķinu padarīs grūtāku.

Lielākais risks ir citur. Atsevišķs 90 mljrd. € ES aizdevums, kas 2026. gada aprīlī tika pabeigts Ukrainas aizsardzības un makrofinansiālajam atbalstam, nav nodrošināts ar virspeļņu, bet ar pašu ES budžetu (Council of the EU). Ja Krievija nekad nemaksās reparācijas un iesaldētā pamatsumma paliks neaizskarta, rēķins būs jāsedz ES nodokļu maksātājiem. Tieši šo jautājumu Dombrovskis mēģina atvērt.

Beļģijas 1,7 mljrd. € interešu konflikts

Beļģija piemēro 30 % uzņēmumu ienākuma nodokli „Euroclear” virspeļņai, ik gadu savā budžetā iekasējot aptuveni 1,7 mljrd. €. Tādējādi Beļģija vienlaikus ir Krievijas iesaldēto rezervju glabātāja un viena no lielākajām finansiālajām ieguvējām.

Beļģijas premjerministrs Barts De Vēvers vairākkārt atteicies apsvērt pamatsummas konfiskāciju, sakot, ka „Eiropa nekaro ar Krieviju” un ka konfiskācija būtu pielīdzināma kara aktam. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pagājušajā nedēļā atcēla braucienu uz Norvēģiju, lai privātās vakariņās tiktos ar De Vēveru un Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu. Mērķis bija izkustināt strupceļu, taču vienošanās netika panākta. Lēmums pārcelts uz 18. decembri.

Pretējo nometni vada Nīderlande. Finanšu ministrs Elko Heinens maijā rosināja Ukrainas atbalstam izmantot līdz 210 mljrd. € iesaldēto aktīvu, argumentējot, ka tas ir labāk nekā jauns kopīgs ES parāds (UNN). Nīderlandes loģika ir tieša: jāmaksā Krievijai, nevis Eiropas nodokļu maksātājiem.

Ko līdz šim nav darījusi neviena valsts

Neviena Rietumvalsts līdz šim nav konfiscējusi suverēnas centrālās bankas rezerves bez ANO Drošības padomes pilnvarojuma, ko Krievija bloķētu ar veto (EPRS). Pašreizējo iesaldēšanu var juridiski aizstāvēt kā pagaidu un atgriezenisku pasākumu. Pamatsummas konfiskācija būtu pastāvīga un bez līdzīga precedenta.

Krievija jau tiesājas. Tās centrālā banka 2026. gada februārī iesniedza prasību ES Vispārējā tiesā Luksemburgā, apstrīdot aktīvu beztermiņa iesaldēšanu (Courthouse News). Atsevišķi deviņi Krievijas investori nosūtījuši Beļģijai šķīrējtiesas paziņojumus, atsaucoties uz 1989. gada PSRS un Beļģijas ieguldījumu līgumu, kas nekad nav izbeigts (Le Monde).

Plašākais risks pārsniedz šo strīdu. Ja Eiropa konfiscēs Krievijas rezerves, Ķīnas, Persijas līča valstu un citu valstu centrālās bankas var sākt pārvērtēt, cik droši patiesībā ir to eiro denominētie aktīvi. ES līderi nākamreiz sanāks 18. decembrī. Līdz tam katrs zemāku likmju mēnesis padarīs pašreizējā risinājuma uzturēšanu dārgāku.