ECB 2.25% likme saduras ar subsīdiju beigām

Trīs eirozonas valdības samazina enerģijas cenu atbalstu tieši tajās nedēļās, kad Eiropas Centrālā banka gatavojas sadārdzināt aizņemšanos. ECB nosaka procentlikmes 20 valstīm, kuras lieto eiro, taču ES nav mehānisma, kas šādas vienlaicīgas iziešanas no atbalsta režīmiem saskaņotu.

Spānijā mājsaimniecībām elektroenerģijas PVN 1. jūnijā pieauga no 10 % līdz 21 % (SpainEnglish). Itālija 22. maijā uz pusi samazināja dīzeļdegvielas nodokļa atlaidi un līdz 6. jūnijam to atcels pilnībā (Il Sole 24 Ore). Vācijā degvielas nodokļa atlaide beigsies 30. jūnijā, un SPD iebilst pret tās pagarināšanu (Handelsblatt). ECB 11. jūnijā gandrīz droši paaugstinās noguldījumu iespējas procentu likmi no 2,00 % līdz 2,25 %; tirgi šādam solim piešķir 77 % varbūtību (Polymarket). Valdības rīkojas pēc savas iekšpolitiskās loģikas. ECB rīkojas pēc savas inflācijas loģikas. Mājsaimniecībām abi lēmumi pienāk vienlaikus.

Likmes celšana, kas balstīta prognozē

ECB arguments ir par „otrās kārtas efektiem”: risku, ka dārga enerģija pāries algās un plašākās cenās, īslaicīgu šoku pārvēršot noturīgā inflācijā. Kopējā inflācija aprīlī sasniedza 3,0 %, salīdzinot ar 2,6 % martā, jo enerģijas cenas gada laikā pieauga par 10,9 % (Eurostat).

Pamatdati rāda pretēju virzienu. Pamatinflācija, neiekļaujot enerģiju un pārtiku, nokritās līdz 2,2 % no 2,3 % mēnesi iepriekš (Eurostat). Sarunās noteikto algu kāpums ir 2,6 %, salīdzinot ar 3,0 % 2025. gadā (ECB Economic Bulletin). Algu un cenu spirāle, no kuras baidās ECB, vēl nav sākusies.

Izabela Šnābele, redzamākā stingrākas politikas aizstāve ECB, formulēja nostāju skaidri: „Ignorēšana vairs nav izvēle.” Viņa piebilda, ka likmes jāceļ pat tad, ja tiktu panākta miera vienošanās ar Irānu (Bloomberg, RTE). ECB mēģina apturēt inflācijas paplašināšanos pirms tās sākuma, balstoties uzņēmumu gaidu aptaujās, nevis datos, kas jau apliecinātu šādu procesu.

Subsīdiju slazds

Kristīne Lagarda valdībām sacīja, ka enerģijas atbalstam jābūt „pagaidu, mērķētam un pielāgotam” (ECB press conference). Plašas degvielas atlaides, viņas ieskatā, uztur pieprasījumu un liek ECB stingrāk celt likmes. Taču, kad valdības atbalstu tiešām atceļ, cenu lēciens paaugstina izmērīto inflāciju un dod ECB vēl vienu argumentu likmju celšanai.

Itālija parāda šo saķeri. Pēc akcīzes atlaides samazināšanas dīzeļdegvielas cena pārsniedza 2 € litrā (Teleborsa). Finanšu ministrs Džankarlo Džordžeti divu nedēļu pagarinājumu nosauca par „pagaidu risinājumu”. Spānijā PVN atjaunošana tipiskam elektrības rēķinam pievieno aptuveni 8–10 € mēnesī (The Spanish Eye). Šie kāpumi parādīsies jūnija un jūlija inflācijas datos, pēc fakta apstiprinot stingrākas politikas piekritēju argumentu.

Viena likme, divdesmit mājokļu tirgi

Likmju celšana vissmagāk skar Dienvideiropu. Spānijā, Portugālē, Itālijā un Grieķijā lielākā daļa esošo hipotekāro kredītu ir ar mainīgo likmi, kas piesaistīta Euribor. Tā ir starpbanku likme, kas seko ECB politikas virzienam. Maijā Euribor pieauga līdz 2,82 %, salīdzinot ar 2,08 % pirms gada (EFE). Spānijas mājsaimniecībai ar 150 000 € mainīgās likmes hipotekāro kredītu, kura likme tiek pārskatīta šomēnes, tas nozīmē aptuveni 60 € vairāk mēnesī (Rankia).

Vācija lielā mērā ir pasargāta. Vācu hipotekārajiem kredītiem likmes parasti tiek fiksētas uz 10–15 gadiem. Tas pats ECB lēmums, kas ģimenei Madridē palielina ikmēneša maksājumu, Minhenē gandrīz nav jūtams. Valstis, kurās beidzas enerģijas subsīdijas, ir arī tās, kuras visvairāk pakļautas augošām hipotekāro kredītu izmaksām. Jūnija trieciens tādējādi koncentrējas Dienvideiropas mājsaimniecībās, kamēr ziemeļi paliek salīdzinoši neskarti.

Eurostat maija inflācijas dati, kas gaidāmi 2. jūnijā, būs pēdējais rādījums pirms ECB lēmuma. Ja pamatinflācija paliks 2,2 % līmenī vai zemāk, Padome cels likmes, balstoties prognozē par otrās kārtas efektiem, nevis pierādījumos, ka tie jau sākušies. ECB galvenais ekonomists Filips Leins atzina, ka „vislabvēlīgākais scenārijs”, kurā enerģijas cenu kāpums ir īslaicīgs, kļūst „mazāk ticams” (ECB speech). Ja ECB kļūdīsies, tā būs pastiprinājusi monetāro politiku ekonomikas bremzēšanās brīdī, reaģējot uz problēmu, kas jau sāka izzust.