ECB kritizē Commerzbank blokādi Berlīnē

ECB viceprezidents Luiss de Gindoss intervijā Financial Times pateica to, ko Briselē parasti formulē piesardzīgāk: valdībām esot „ļoti grūti” apgalvot, ka tās atbalsta Uzkrājumu un investīciju savienību, un vienlaikus teikt: „Nē, mēs esam pret šo konkrēto darījumu.” Darījums ir UniCredit piedāvājums pārņemt Commerzbank. Valdība ir Vācijas valdība. ES augsta līmeņa institūcija publiski norāda uz pretrunu lielākās dalībvalsts attieksmē pret vienoto tirgu, kura noteikumus Berlīne pati palīdzēja veidot.

UniCredit jau kontrolē 38,87 % Commerzbank, izmantojot tiešas akcijas, mijmaiņas darījumus un atvasinātos finanšu instrumentus (Corriere della Sera, Ad Hoc News). 18. maijā Commerzbank valde noraidīja akciju apmaiņas piedāvājumu, saucot to par pārāk zemu un pārāk neskaidru. Vācijas valdībai pieder 12 % bloķējošā mazākuma, un tā meklē instrumentu, ar kuru darījumu apturēt. Piedāvājums paliek spēkā līdz 16. jūnijam.

Šis konflikts izgaismo Eiropas banku integrācijas pamata problēmu. Principā to atbalsta visas galvaspilsētas. Praksē katra atrod iemeslu, kāpēc konkrētais darījums nedrīkst notikt pie tās.

Berlīnei trūkst juridiska instrumenta

Vācijai nav tiešu pilnvaru šo darījumu bloķēt. ECB, kas kopš 2014. gada tieši uzrauga eirozonas bankas, šo kompetenci pārņēma no nacionālajiem regulatoriem. Vācijas konkurences uzraugi ir pēdējais formālais šķērslis, taču darījums acīmredzami nepārkāpj konkurences koncentrācijas sliekšņus.

Valdība apsvēra iespēju palielināt savu līdzdalību caur valstij piederošo attīstības banku KfW. Tas izmaksātu aptuveni 5 mljrd. €. Finanšu ministrija šo plānu noliedza. Galēji labējā AfD mudinājusi kancleru Frīdrihu Mercu izmantot ārvalstu investīciju pārbaudes likumu un pasludināt Commerzbank par stratēģisku infrastruktūru. Šis ceļš būtu konstitucionāli trausls un gandrīz noteikti izraisītu ES tiesvedību. Spānija jau saskaras ar pārkāpuma procedūru pēc tam, kad Madride noteica ierobežojumus iekšzemes BBVA-Sabadell apvienošanai (Ainvest).

Kas zaudētu darbu

Commerzbank apkalpo aptuveni 24 000 korporatīvo klientu grupu un nodrošina 30 % Vācijas ārējās tirdzniecības finanšu plūsmu. Arodbiedrība ver.di lēš, ka varētu tikt likvidētas līdz 15 000 darbavietu, galvenokārt Frankfurtē un Minhenē. Darbinieku padomes vērtējumā skaits varētu sasniegt 23 000. UniCredit publiskus solījumus par nodarbinātību nav devusi.

Ir arī precedents. Kad UniCredit 2005. gadā nopirka HypoVereinsbank (HVB), tā likvidēja aptuveni 9 000 darbavietu, taču saglabāja zīmolu un turpināja kreditēt mazos un vidējos uzņēmumus atsevišķā Vācijas struktūrā. Bažas par aiziešanu no vietējā biznesa nepiepildījās. Commerzbank gan ir daudz dziļāk iesaistīta Vācijas ekonomikas ikdienas finansēšanā, un tāpēc arodbiedrību pretestība šoreiz ir spēcīgāka.

Darījums skar arī Poliju. Commerzbank pieder 69,1 % mBank, kas ir piektā lielākā banka valstī (Pb.pl). UniCredit jau darbojas Polijā, tāpēc regulatoriem būs jāvērtē, kāda koncentrācija rastos pēc pārņemšanas.

Katra galvaspilsēta sargā savējos

Eiropas valstis publiski aizstāv atvērtību, bet savas bankas aizsargā. Francija nesen pastiprināja regulatora pilnvaras bloķēt banku apvienošanos un pārņemšanu, vienlaikus atbalstot Eiropas kapitāla tirgu savienību. Le Monde visu integrācijas projektu sauc par „Arlēzieti” — pastāvīgi solītu, bet nekad nepabeigtu.

Šādas sadrumstalotības cena ir izmērāma. Eiropas 25 lielāko banku kopējā tirgus vērtība ir aptuveni tāda pati kā četru lielāko ASV banku vērtība. ECB lēš, ka zaļajai pārejai līdz 2030. gadam vajadzēs 1,2 trilj. € finansējuma gadā. Neviena Eiropas banka, ja tā faktiski paliek ieslēgta savā nacionālajā tirgū, šādu mērogu viena pati nevar nodrošināt. Kā teica Eirogrupas prezidents Kirjaks Pjerakakis: „Mums vajag Eiropas čempionus, nevis nacionālos čempionus.”

Institucionālajiem fondu pārvaldniekiem līdz 16. jūnijam jāizlemj, vai piedāvāt savas akcijas pārņemšanai. Vācijas rīcība noteiks, vai nākamais pārrobežu banku darījums Eiropā vispār tiks mēģināts.