Skip to main content
EU_PUBLIC_AFFAIRS01 / 10 · dienas stāsts3 min · 568 vārdu · 38 avotu

ECB prezidenta amata kandidātus izvirza līdz piektdienai

✦
Sarakstījis MIto brief AI · 2026. gada 4. novembris, 01:50
Kā tas tika uzrakstīts

Twenty-one governments submit names; Europe’s central-bank chair remains empty.

Attēla kompozīcija · tobrief
teksts · 3 min lasīšanas

Eirozonas valdībām līdz piektdienai, 6. novembrim, jāizvirza kandidāti Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidenta amatam. Eurogrupas priekšsēdētājs Kiriakoss Pjerakakis aicinājis visas 21 eirozonas valsts valdību nosaukt savus kandidātus (Reuters). Valdības kandidātus nosauc tagad, bet prezidentu vēlāk izvēlēsies valstu vadītāji, vienlaikus vienojoties par vairākām citām ECB amata vietām, kas atbrīvosies ap to pašu laiku. Izvēlētais kandidāts vadīs ECB Padomi, kas nosaka procentlikmes mājsaimniecībām un uzņēmumiem visā eirozonā, taču prezidents tās nenosaka viens pats.

Pēctecības process sākās agrāk, nekā gaidīts. Kristīne Lagarda 29. oktobrī paziņoja, ka amatu atstās 2027. gada 7. februārī, vairākus mēnešus pirms pilnvaru termiņa beigām (ECB), kā tolaik ziņojām (To Brief).

Finanšu ministri pirmdien, 9. novembrī, pārrunās izvirzītos kandidātus, taču nebalsojot (Euronews). Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs vēlas, lai lēmums tiktu pieņemts līdz 2026. gada beigām (Vācijas valdība). Tas ir viņa politiskais mērķis, nevis likumā noteikts termiņš.

Kas pieņem lēmumu

Valdības izvirza kandidātus. Eurogrupā sanākušie finanšu ministri tos salīdzina un cenšas vienoties par vienu. Pēc tam Eiropas Savienības Padome — oficiālā institūcija, kurā dalībvalstu ministri pieņem ES lēmumus — šo vienošanos noformē kā oficiālu ieteikumu.

Galīgo lēmumu pieņem dalībvalstu vai valdību vadītāji. Pirms tam viņiem jākonsultējas ar Eiropas Parlamentu, kas var iztaujāt kandidātu un paust viedokli, bet nevar izvēli bloķēt. Jākonsultējas arī ar ECB Padomi — procentlikmes nosakošo institūciju, kuru vadīs jaunais prezidents.

Lēmumam vajadzīgs vismaz 72 % eirozonas valstu atbalsts, un šīm valstīm kopā jāpārstāv vismaz 65 % eirozonas iedzīvotāju. Praksē tas nozīmē vismaz 16 valdību atbalstu, turklāt to valstīs kopā jādzīvo pietiekami lielai iedzīvotāju daļai (Padome). Nevienai valstij nav veto tiesību, tāpēc kandidātam jāizveido pietiekami plaša koalīcija.

Divi publiski kandidāti, vairākas brīvas vietas

Līgumā noteikts, ka kandidātam jābūt ar atzītu reputāciju un pieredzi monetārajos vai banku jautājumos. Prezidentu ieceļ uz vienu astoņu gadu termiņu, ko nevar pagarināt (EUR-Lex). Abi publiski izvirzītie kandidāti ir vadījuši valstu centrālās bankas.

Spānija jūlijā izvēlējās Pablo Ernandesu de Kossu un paziņoja, ka izvirzīs viņu, tiklīdz sāksies atlases procedūra (RTVE). Viņš vadīja Spānijas Banku, bet tagad ir Starptautisko norēķinu bankas vadītājs. Tā ir centrālo banku banka.

Nīderlandes presē ziņots, ka Hāgas valdība atbalstot Klāsu Knotu, kurš 14 gadus vadīja Nīderlandes centrālo banku (Dagblad van het Noorden).

Prezidenta amats nav vienīgā vieta, kas drīz atbrīvosies. Valdes locekle Izabela Šnābele amatu atstās 3. janvārī, bet galvenā ekonomista Filipa Leina pilnvaru termiņš beigsies 31. maijā (ECB reģistrs). Tā kā dažu mēnešu laikā atbrīvosies vairākas vietas, valdības var apmainīt atbalstu vienam kandidātam pret atbalstu citam.

Viena šāda iespējamā vienošanās jau izskanējusi. Reuters septembrī, atsaucoties uz vārdā nenosauktiem avotiem, ziņoja, ka Francija esot gatava atbalstīt Knotu, ja galvenā ekonomista amatu iegūtu Francijas ekonomists (Reuters). Neviens Francijas valdības pārstāvis to nav apstiprinājis, tāpēc pagaidām tā ir tikai medijos izskanējusi iespēja, nevis panākta vienošanās.

Francijai svarīgs ir arī vēlēšanu kalendārs. Jaunu prezidentu Francijā vēlēs 2027. gada 18. aprīlī un 2. maijā (Service-Public). Ja valstu vadītāji lēmumu pieņems līdz vēlēšanām, kā to vēlas Mercs, Emanuelam Makronam būs teikšana Lagardas pēcteča izvēlē. Pretējā gadījumā to izdarīs viņa pēctecis. Šādas sekas izriet no vēlēšanu un iecelšanas laika. Nekas neliecina, ka tieši tāpēc Lagarda amatu atstāj agrāk.

Piektdien kļūs zināms kandidātu saraksts, nevis jaunais ECB prezidents. Izvēle būs valstu vadītāju rokās, un tai vajadzīgs plašs atbalsts gan no valstu, gan iedzīvotāju vairākuma. Izvēlētais prezidents vadīs diskusijas par procentlikmēm, bet tās nenoteiks viens pats. Rezultātu visvairāk varētu ietekmēt iespējamā vienošanās par Francijas atbalstu Knotam apmaiņā pret galvenā ekonomista amatu; pagaidām tā balstās tikai vienā ziņojumā, kura avoti nav nosaukti.

Details about this article
Model:
claude-opus-5-5
Generated:
11/4/2026, 2:11:11 AM
Pipeline run:
eu_pipeline_20261104_005008
Watermark:
SynthID (Google's invisible watermark)
Human review:
None before publication
Learn more about our methodology →