Ēģiptes deficīts apdraud Kipras eksportu

Kipra 19. maijā apstiprināja jūras gāzes atradnes „Kronos” attīstīšanu, pārraujot 15 gadus ilgu iestrēgumu ap austrumu Vidusjūras rezervēm. Plāns paredz pirmās pārdošanas Eiropai 2028. gadā, izmantojot Ēģiptes sašķidrināšanas rūpnīcas. Taču kopš 2024. gada Ēģipte no gāzes eksportētājas kļuvusi par rekordlielu importētāju. Pirms Kipras gāze nonāks pie Eiropas pircējiem, tai var nākties segt Ēģiptes pašas iztrūkumu.

Vienošanās un maršruts

Kipras valdība apstiprināja „Kronos” attīstības plānu un gāzes pārdošanas līguma pamatnosacījumus. Atradne atrodas Kipras ekskluzīvās ekonomiskās zonas 6. blokā — jūras teritorijā, kur piekrastes valstij ir tiesības uz resursiem. „Kronos” ietilpst atradņu grupā kopā ar „Aphrodite”, „Zeus” un „Calypso”; to kopējie aplēstie resursi eksportam ir ap 10 triljoniem kubikpēdu (Politis). Atsevišķa aplēse tikai „Kronos” rezervēm nav publiskota.

Projektu vada ENI un TotalEnergies konsorcijs, kur katrai kompānijai pieder 50 %. Plāns paredz gāzi pa cauruļvadu nogādāt līdz Ēģiptes jūras infrastruktūrai pie „Zohr” atradnes, pēc tam sašķidrināt Damjetas terminālī un ar tankkuģiem nosūtīt uz Eiropu. Ja galīgā vienošanās tiks noslēgta tuvākajās nedēļās, pirmā ieguve varētu sākties 2027. gada beigās vai 2028. gada pirmajā pusē (Cyprus Mail, Protothema).

Kiprai šis maršruts ir pragmatiska izvēle, jo tai nav savu gāzes sašķidrināšanas rūpnīcu. EastMed cauruļvads — iecerēts 1900 km zemūdens savienojums ar Itāliju caur Grieķiju — faktiski tika nolikts malā pēc tam, kad ASV 2022. gadā atsauca atbalstu. Ēģipte piedāvāja jau esošu infrastruktūru un īsu attālumu. 2025. gada februārī ENI un TotalEnergies parakstīja trīspusēju vienošanos ar Ēģipti un Kipru, formalizējot šo eksporta ceļu.

Ēģiptei ir pirmā roka

Ēģiptes gāzes ieguve saruka no 70,4 mljrd. kubikmetru 2021. gadā līdz 49,4 mljrd. kubikmetru 2024. gadā — kritums par trešdaļu trīs gados. Viens no iemesliem ir ražošanas samazināšanās milzīgajā „Zohr” atradnē. Valsts, kas 2022. gadā eksportēja 7 milj. tonnu LNG jeb sašķidrinātas dabasgāzes, 2025. gadā importēja rekordlielu apjomu — 9,01 milj. tonnu.

Damjetas terminālis, kas paredzēts Kipras gāzei, atsāka darbu 2024. gada janvārī, bet jau maijā atkal apstājās, jo Ēģiptei gāze bija vajadzīga vietējam patēriņam. Līguma uzbūve šo spriedzi atspoguļo tieši: saskaņā ar Al Manassa Ēģiptes iekšzemes pieprasījumam ir prioritāte, un ceturkšņa pārskatīšana var novirzīt gāzi prom no Eiropas eksporta. Ja deficīts saglabāsies, Eiropas pircēji varētu gaidīt piegādes arī pēc tam, kad līgumi jau būs noslēgti.

Oksfordas Enerģētikas pētījumu institūts savu 2025. gada marta analīzi nosauca „Cyprus upstream to help stabilize Egypt gas balances” — par Kipras ieguves lomu Ēģiptes gāzes bilances stabilizēšanā, nevis Eiropas apgādē. Tas ir svarīgs akcents: ietekmīgākā pētniecības institūcija, kas vērtē šo darījumu, to vispirms redz kā Ēģiptes stabilizācijas instrumentu un tikai pēc tam kā Eiropas piegādes avotu.

Kas vēl trūkst

ES 2024. gadā patērēja aptuveni 332 mljrd. kubikmetru gāzes. „Kronos” ar pilnu jaudu varētu dot ap 6–8 mljrd. kubikmetru gadā, tātad mazāk nekā 2,5 % no ES kopējā patēriņa. Tirgū, kur Krievijas cauruļvadu gāzes īpatsvars krities no aptuveni 40 % 2021. gadā līdz ap 6 % 2025. gadā, katrs jauns avots palīdz. Taču tas nemaina Eiropas gāzes bilanci pēc būtības.

Citi dienvidaustrumu Eiropas gāzes projekti virzās līdzīgā grafikā. Rumānijas „Neptun Deep” pirmo gāzi gaida 2027. gada rudenī, ar jaudu 8 mljrd. kubikmetru gadā. Atšķirība ir tā, ka „Kronos” eksporta ceļš ved caur valsti, kura var paturēt gāzi sev.

Darījums arī vēl nav pabeigts. ENI nav pieņēmusi galīgo investīciju lēmumu — formālo apstiprinājumu, ka kompānija ieguldīs naudu projektā. Zemūdens cauruļvads uz Ēģipti vēl jāuzbūvē, un komerciālie nosacījumi nav publiski. Kā norādīja Politis, atradums vēl nav attīstības plāns, plāns vēl nav investīciju lēmums, un investīciju lēmums vēl nenozīmē ieguvi.

„Aphrodite” atradne pie Kipras tika atklāta 2011. gadā, bet joprojām neražo un, iespējams, nesāks ražot līdz 2031. gadam. „Kronos” uz papīra ir kustējies ātrāk. Vai tas notiks arī praksē, būs atkarīgs no mainīgā lieluma, kuru Kipra nekontrolē: Ēģiptes augošā pieprasījuma pēc gāzes.