EIB finansē Lietuvas militāro bāzi

Lietuva Rūdninkos būvē militāro pilsētiņu, kurai kopējā finansējumā no Eiropas Investīciju bankas, Swedbank un SEB paredzēti 369 miljoni eiro (EIB). Eiropas Investīciju banka jeb EIB ir ES līgumos nostiprināta publiskā banka, kas pieder visām 27 dalībvalstīm. Tā nav kļuvusi par ieroču banku. Tomēr, padarot militāro infrastruktūru kreditējamu, EIB pārceļ robežu starp attīstības finansēšanu un aizsardzības politiku. Citas austrumu flanga valstis jau raugās uz to pašu ceļu.

Noteikums, kas krita

Līdz 2024. gada septembrim EIB prasīja, lai ar aizsardzību saistīti projekti vairāk nekā pusi ieņēmumu gūtu no civilas izmantošanas (EIB). Šis kritērijs lielāko daļu militārās infrastruktūras faktiski izslēdza. Kazarmas, loģistikas mezgli un mācību poligoni nevarēja ticami pierādīt, ka to galvenais ieņēmumu avots būs civilais sektors, pat ja tajos netika pirkti ieroči.

Dalībvalstu finanšu ministri, kas EIB strādā kā bankas augstākā lēmējinstitūcija — Valde — nobalsoja par šīs prasības atcelšanu un plašāku drošības mandātu. Ieroči un munīcija joprojām ir izslēgti. Taču ēkas, ceļi, enerģijas sistēmas un dzīvojamā infrastruktūra militārā pilsētiņā tagad var pretendēt uz finansējumu. Tie ir ieguldījumi, kas atbalsta militāro darbību, nepērkot bruņojumu (Scope Ratings). Rūdninki atrodas tieši uz šīs robežas: militārs projekts pēc mērķa, bet kreditējams tāpēc, ka aizdevums sedz infrastruktūru, nevis ieročus.

Vienas izmaiņas divas nozīmes

Šīs izmaiņas Eiropā nozīmē dažādas lietas atkarībā no ģeogrāfijas.

Austrumu flangā Rūdninki ir drošības jautājums, kas iepakots finansēšanas darījumā. Polijas mediji Lietuvas militāro infrastruktūru skata kā daļu no atturēšanas ķēdes caur Suvalku koridoru — šauro sauszemes joslu, kas savieno Poliju ar Baltijas valstīm (Onet). Varšava grib pagarināt NATO degvielas cauruļvadu tīklus, modernizēt ceļus un daļu izmaksu pārcelt no valsts budžeta uz kopīgiem ES instrumentiem (WP). Arī Latvijai ir līdzīga vajadzība. Tā pievienojusies Kanādas vadītai iniciatīvai veidot atsevišķu Aizsardzības, drošības un noturības banku, lai gan šai institūcijai pagaidām nav apstiprināta kapitāla un kreditēšanas darbības vēl nav sāktas (LRT).

Francija šo pašu atvieglojumu lasa caur rūpniecības politikas prizmu. Bpifrance, Francijas publiskā investīciju banka, un EIB novirzīja 150 miljonus eiro Francijas drošības un aizsardzības mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ieguldījumu pasniedzot kā stratēģiskās autonomijas instrumentu, nevis teritoriālas atturēšanas pasākumu (Caisse des Dépôts). Atsevišķs liels EIB aizdevums Airbus nostiprināja to pašu signālu: Eiropa caur savu attīstības banku var finansēt arī aizsardzībai nozīmīgu rūpniecību (Le Monde).

Austrumu flangam vajag kreditējamu betonu, ceļus un loģistiku. Francijai vajag kreditējamu aviācijas rūpniecību un piegādes ķēdes. Viena politikas izmaiņa kalpo abiem mērķiem, tāpēc tai bija iespējams savākt dalībvalstu atbalstu.

Ko darījums pierāda un ko ne

Mazāk redzamā, bet būtiskākā Rūdninku darījuma daļa ir Swedbank un SEB līdzdalība līdzās EIB. Kad publiska banka kreditē militāru projektu, komercbankām kļūst vieglāk sekot. Tām vairs nav tik liels risks, ka aizsardzības sektora ekspozīcija kaitēs ilgtspējas vērtējumam vai reputācijai. EIB ir apstiprinājusi, ka paplašina drošības un aizsardzības uzņēmumu kreditēšanu caur komercbankām (Scope Ratings). Projekts ar EIB atbalstu izskatās pēc publiskas politikas īstenošanas, nevis nozares riska, no kura labāk izvairīties.

Taču Zviedrijas piemērs neļauj izdarīt plašāku secinājumu. Zviedrijas regulatori joprojām publicē parastos banku riska noteikumus, un nav publiskas doktrīnas, kas bankām liktu aizsardzību uzskatīt par kreditēšanas prioritāti. SEB un Swedbank piedalās šajā konkrētajā darījumā. Tas vēl nepierāda, ka Ziemeļvalstu finanšu sektors būtu pārklasificējis savu attieksmi pret aizsardzību.

Kāds vācu valodas finanšu komentārs EIB virzību raksturoja kā pārtapšanu par „ieroču banku” (Kettner Edelmetalle). Šis pārmetums pārspīlē: ieroči un munīcija joprojām formāli ir ārpus EIB finansējuma. Tomēr tas trāpa īstā pārvaldības problēmā. EIB publiski nepaskaidro, kāpēc viens projekts kvalificējas, bet cits ne. Sabiedrība redz virzienu, bet nevar pārbaudīt lēmumu pamatojumu darījumu līmenī.

Rūdninki vēl nav atkārtojams modelis. Tas ir viens darījums ar nosacījumiem, kurus ne EIB, ne iesaistītās bankas nav pilnībā atklājušas. Polijai, Latvijai un Rumānijai ir infrastruktūra, kas varētu atbilst tādai pašai shēmai, taču publiski zināmas līdzīgu aizdevumu rindas nav. Nav arī pateikts, kurš uzņemtos zaudējumus, ja projekts nestrādātu kā plānots — EIB, komercbankas vai uzņemošā valsts. Lietuvas Aizsardzības ministrijai, EIB valdei un privātajām bankām šī atbilde jāsniedz. EIB ir pārbīdījusi robežu starp attīstības kreditēšanu un aizsardzības politiku. Tās leģitimitāti noteiks tas, vai šī robeža turpmāk tiks uzraudzīta publiski.