Astoņas Eiropas Savienības valstis saskaras ar parāda griestiem, enerģijas cenām kāpjot par 50 procentiem

Naftas cenas kopš februāra pieaugušas par 50 %. Astoņām ES valdībām vienlaikus ir spēkā saistoši tēriņu griesti. Eiropas budžeta noteikumos ir paredzēta atkāpe aizsardzības izdevumiem, bet ne enerģijas krīzei. Hormuza šauruma krīze parādījusi šo plaisu: Eiropa fiskāli gatavojās vienam ārkārtas scenārijam, bet saskārās ar citu.

Kopš Hormuza šauruma slēgšanas februāra beigās ES valdības enerģijas atbalstam atvēlējušas aptuveni 11 mljrd. €. Salīdzinājumam: 2022. gada Krievijas gāzes krīzē atbalsta apmērs pārsniedza 700 mljrd. € (Bruegel). Atšķirību nosaka ne tikai politiskā griba, bet arī ES fiskālajā arhitektūrā iestrādāts juridisks ierobežojums.

Aizsardzībai ir elastība, enerģijai nav

Pērn 17 ES valstis aktivizēja nacionālo izņēmuma klauzulu — reformētā Stabilitātes un izaugsmes pakta mehānismu, kas ļauj valdībām pārsniegt deficīta robežas aizsardzības izdevumiem līdz 1,5 % no IKP gadā (ES Padome). Itālijas premjerministre Džordža Meloni vēlas tādu pašu elastību arī enerģijai. Vēstulē Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai 17. maijā viņa lūdza attiecināt klauzulu uz „ārkārtas pasākumiem, kas nepieciešami enerģijas krīzes pārvarēšanai” (Il Fatto Quotidiano, Open.online).

Brisele atteica. Komisijas pārstāvis Olofs Gills paziņoja, ka izņēmuma klauzulas izmantošana „nav starp apsvērtajām iespējām” (Open.online). Nīderlandes finanšu ministrs formulēja vēl tiešāk: „Atbilde uz šokiem nevar būt lielāks parāds” (EUNews.it). Juridiski klauzula attiecas tikai uz aizsardzības budžeta kategoriju. Lai to paplašinātu uz enerģiju, vajadzīga jauna regula, un tā sauktais taupīgo valstu bloks — Vācija, Nīderlande un Austrija — Padomes sarunās var to faktiski nobloķēt.

Kurš var tērēt, kurš nevar

Astoņas valstis pašlaik atrodas pārmērīga budžeta deficīta procedūrā — ES formālajā uzraudzības procesā valstīm, kuru deficīts pārsniedz 3 % no IKP. Francijai, Itālijai, Beļģijai, Polijai, Rumānijai, Slovākijai, Maltai un Somijai ir saistoši tēriņu griesti (ES Padome). Francijai 2026. gadā atļautais nominālo izdevumu pieaugums ir tikai +1,2 %, tātad pirms inflācijas ietekmes, kamēr deficīts ir tuvu 5 % no IKP (Le Monde). Ja inflācija pārsniedz 1,2 %, šāds ierobežojums nozīmē reālu izdevumu samazinājumu.

Tāpēc Eiropas reakcija ir saraustīta. Francija ievieš 180 milj. € mēnesī degvielas kompensācijās, kas patiešām ir mērķētas: 50 € fiksēts ikmēneša maksājums autovadītājiem ar ienākumiem zem 17 000 € gadā, ja viņi līdz darbam mēro vismaz 15 kilometrus (Le Figaro, Info.fr). Vācija izvēlējusies rupjāku instrumentu: 17 centu degvielas nodokļa samazinājumu līdz jūnijam par 1,6 mljrd. €, lai gan monitorings pirmajās nedēļās rāda, ka līdz patērētājiem nonākuši tikai aptuveni 11 centi (Bundesregierung, Stern). Itālijas degvielas akcīzes samazinājums maksā aptuveni 1 mljrd. € mēnesī, bet beidzas 22. maijā, un tā pagarināšana nav apstiprināta (Autoblog.it, Contropiano).

Spānija, uz kuru pārmērīga deficīta procedūra neattiecas, veido gandrīz pusi no visiem ES enerģijas atbalsta izdevumiem. Valstis fiskālās uzraudzības režīmā tērē vismazāk, lai gan tieši tur patērētājiem atbalsts var būt visvairāk vajadzīgs.

Nauda nonāk nepareizajās mājsaimniecībās

Francijas mērķētās kompensācijas ir izņēmums. Vairāk nekā 72 % ES enerģijas atbalsta pasākumu ir nemērķēti PVN vai akcīzes samazinājumi, kas attiecas uz visiem patērētājiem vienādi par katru patērēto litru (Bruegel). Turīgākas mājsaimniecības brauc vairāk un absolūtā izteiksmē patērē vairāk enerģijas, tāpēc šādi pasākumi lielāku atbalstu eiro izteiksmē novirza cilvēkiem, kam tas vajadzīgs mazāk. ESAO izvērtējums par 2022. gada krīzi apstiprināja to pašu modeli: gandrīz 80 % atbalsta sasniedza visus patērētājus neatkarīgi no ienākumiem.

Smagums koncentrējas ienākumu skalas apakšā. Francijā zemāko ienākumu mājsaimniecības degvielai tērē līdz 12,7 % no sava budžeta (Transport & Environment). ES mērogā lauku mājsaimniecības bez sabiedriskā transporta alternatīvas enerģijai vien novirza aptuveni 7 % izdevumu (JRC). Nīderlandē dīzeļdegvielas cenas gada laikā pieaugušas par 58 %, un SVF samazinājis valsts izaugsmes prognozi no 1,2 % līdz 1,0 % (IMF/Welingelichtekringen).

Francijas Centrālās bankas vadītājs situāciju apkopoja piecos vārdos: „Mums vairs nav naudas” (Le Figaro). Eiropa izveidoja fiskālo elastību militāriem draudiem, bet tagad saskaras ar enerģijas šoku, kam noteikumi nav pielāgoti. Šaurums joprojām ir slēgts. Noteikumi joprojām ir stingri. Izmaksas visvairāk uzņemas mājsaimniecības, kurām ir vismazāk iespēju tās nest.