Electrolux Itālijā likvidē 1,719 darbvietas

Thousands of units fill a square where the industrial heart has stopped beating.
Attēla kompozīcija · tobriefPēdējie virtuves tvaika nosūcēji no Cerreto d’Esi rūpnīcas Itālijas Markes reģionā iznāks līdz decembrim. Kad ražošanu pārcels uz Poliju, darbu zaudēs visi 170 Electrolux darbinieki šajā rūpnīcā. Piecās Itālijas ražotnēs Zviedrijas uzņēmums 11. maijā paziņoja par 1 719 atlaišanām, samazinot darbaspēku no 4 500 līdz aptuveni 2 800 cilvēkiem (Il Fatto Quotidiano, MarketScreener). Dažas nedēļas iepriekš uzņēmums slēdza rūpnīcu Jāsberēņā Ungārijā, kur pazuda vēl 600 darbavietas.
Pārējā nozare jau iet tajā pašā virzienā. Vācijas BSH, Bosch un Siemens sadzīves tehnikas struktūra, slēdz divas rūpnīcas; līdz 2028. gadam tiks likvidētas 1 400 darbavietas. Turcijas Beko ir slēgusi ražotnes Itālijā, Polijā un Lielbritānijā. Ķīnas Haier slēdza vēsturisko Candy rūpnīcu pie Milānas. Samsung ražošanas apjoms Polijā šogad, kā tiek prognozēts, saruks par 30 %. Eiropas „balto preču” nozare — rūpnīcas, kas ražo veļas mašīnas, ledusskapjus un cepeškrāsnis — zaudē savu rūpniecisko pamatu.
Izmaksu plaisu vairs nevar aizvērt
Skaitļi, ko Electrolux iesniedza Itālijas rūpniecības ministrijai, ir tieši. Rūpnīcu darbaspēka izmaksas Rietumeiropā ir ap 37 € stundā. Turcijā — 9 €. Ķīnā un Taizemē — 5 €. Rūpnieciskā elektroenerģija Rietumeiropā maksā aptuveni 204 € par megavatstundu, Turcijā — 77 €. Auksti velmēts tērauds, no kura top veļas mašīnu cilindri, Eiropā maksā par 31 % vairāk nekā Ķīnas ekvivalents (Il Fatto Quotidiano). Starptautiskā Enerģētikas aģentūra rāda to pašu plašākā griezumā: rūpnieciskās elektroenerģijas cena ES vidēji ir aptuveni divreiz augstāka nekā ASV un gandrīz par 50 % augstāka nekā Ķīnā.
Sarūk arī tirgus, kuram šīs rūpnīcas ražo. Eiropā sadzīves tehnikas pārdošanas apjoms samazinājās no 90 miljoniem vienību 2020. gadā līdz 83 miljoniem 2025. gadā (Quotidiano.net).
Āzijas ražotāji desmit gados ir dubultojuši savu daļu Eiropas tirgū — no 15 % līdz gandrīz 30 %. Itālijas sadzīves tehnikas ražošana vien sarukusi no 30 miljoniem vienību 2010. gadā līdz mazāk nekā 10 miljoniem šodien (Il Foglio). Mazāk pircēju, vairāk konkurentu, augstākas izmaksas. Šādā vienādojumā ražošana aiziet tur, kur izmaksas ir zemākas.
Skaļi vārdi, tukša instrumentu kaste
Itālijas rūpniecības ministrs Adolfo Urso Electrolux plānu nosauca par „nepieņemamu” un pieprasīja to atsaukt. Trīs metālapstrādes darbinieku arodbiedrības sarīkoja astoņu stundu streiku. Taču valdībai ir maz praktisku sviru. Golden Power — Itālijas ārvalstu investīciju kontroles instruments — nav piemērojams, jo īpašumtiesības nemainās. Nākamā tikšanās ministrijā paredzēta 15. jūnijā. Electrolux pozīciju nav mainījis.
Tās pašas izmaksu problēmas šķeļ arī Vācijas rūpniecības kodolu. Metālapstrādes darba devēju federācija Gesamtmetall prognozē, ka metāla un elektrotehnikas nozarē 2026. gadā vien var tikt zaudētas līdz 150 000 darbavietu. IG Metall, Vācijas lielākā rūpniecības arodbiedrība, to sauc par „strukturālu apdraudējumu mūsu rūpnieciskajai bāzei”.
Briselei instrumenti ir, taču tie netrāpa šai nozares daļai. Tīrās rūpniecības kurss, ES galvenā konkurētspējas atbilde, atbalsta augšupējās nozares — tēraudu, ķīmiju, alumīniju. Sadzīves tehnikas montāža tajā nav prioritāte. Vācijas jaunais subsidētais rūpnieciskās elektroenerģijas tarifs, ko Komisija apstiprināja aprīlī, dod ietaupījumu, kas tiek lēsts zem 10 % no kopējām elektroenerģijas izmaksām. Tas ir par maz, ja konkurenti par elektrību maksā trīs līdz četras reizes mazāk.
Vēl viens mehānisms ir ES un Turcijas muitas savienība — tirdzniecības vienošanās, kas ļauj precēm pārvietoties bez tarifiem. Turcijā ražota sadzīves tehnika Eiropā ienāk ar nulles muitas likmi, bet Turcijas rūpnīcām nav jāsedz ES oglekļa cenas, enerģijas nodevu un darba regulējuma izmaksas. Turcijas grupa Arčelik, kas tagad kontrolē Beko, ražo ar ievērojami zemākām izmaksām un brīvi pārdod ES tirgū.
Polija, uz kuru tagad attiecas 39 % no ES lielās sadzīves tehnikas ražošanas, joprojām piesaista investīcijas. Taču arī tās izmaksu priekšrocība strauji dilst. Darbaspēka izmaksas 2025. gada beigās pieauga par 7,7 % gada griezumā, rūpnieciskās elektroenerģijas cenas ir starp augstākajām ES, un Electrolux jau pārvieto servisa darbavietas no Krakovas uz Indiju (Gazeta.pl).
Brisele iegulda miljardus tīrajās tehnoloģijās un pusvadītājos. Rūpnīcas, kas ražo tehniku ikvienai Eiropas mājai, tikmēr pamazām pazūd no kontinenta, un politikas prioritāšu sarakstā tās nav nonākušas.
How was this article?
Help us get better
Help us get better
Details about this article
- Model:
- claude-opus-4-6
- Generated:
- 5/26/2026, 3:27:18 AM
- Pipeline run:
- eu_pipeline_20260526_015006
- Watermark:
- SynthID (Google's invisible watermark)
- Human review:
- None before publication