Balkānu gāzes koridors vēl jāuzbūvē

Vienpadsmit gāzes sistēmu operatori no deviņām valstīm 4. septembrī Salonikos parakstīja sadarbības vienošanos, paplašinot Vertikālo gāzes koridoru Rietumbalkānu virzienā (Novini.bg, Powergame). Gāzes sistēmu operatori ir uzņēmumi, kas pārvalda valstu cauruļvadu tīklus. Pats koridors nav viena caurule, bet savienotu nacionālo tīklu, pārrobežu starpsavienojumu un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu ķēde, ko satur kopā divpusēji līgumi.

Šo maršrutu sauszemes ieskautās Dienvidaustrumeiropas valstis redz kā ceļu, pa kuru aizstāt Krievijas gāzi pirms ES juridiski saistošajiem termiņiem 2027. gadā. Taču paplašināšana pagaidām vairāk ir nodomu karte. Vairākas caurules, uz kurām tā balstās, vēl nav izbūvētas.

Dienvidu posmi strādā

Koridora sākumpunktā infrastruktūra ir reāla un jau komerciāli izmantota. Grieķijas Aleksandrupoles terminālis, peldoša iekārta, kas pa jūru piegādātu sašķidrināto dabasgāzi pārvērš atpakaļ cauruļvadu gāzē, darbojas kopš 2024. gada beigām un tā jauda ir 5,5 mljrd. kubikmetru gadā (Adevarul). Vecākajā Revitūsas terminālī pie Atēnām gandrīz visas izkraušanas laika nišas ir rezervētas līdz 2040. gadam (OT, Serbia Energy). Tirgotāji ar šo maršrutu rēķinās ilgtermiņā.

Tālāk uz ziemeļiem, Bulgārijas virzienā, IGB starpsavienojums kopš darbības sākuma ir pārvadājis vairāk nekā 39 milj. MWh (ICGB). Kā To Brief rakstīja jūlijā, tirgotāji vairākiem nākamajiem gadiem rezervējuši 46 % pieejamās Grieķijas un Bulgārijas robežas jaudas. Tas rāda, ka maršrutam ir ne tikai politiska, bet arī komerciāla loģika (To Brief).

Tuvākajā laikā šaurā vieta ir Bulgārija. Bulgartransgaz 1. septembrī pabeidza papildu paralēlās caurules izbūvi noslogotā posmā starp Kulatu un Kresnu, ļaujot vairāk gāzes virzīt uz ziemeļiem. Lielākais uzlabojums — jaudas gandrīz dubultošana pie Rumānijas robežas līdz 9,4 mljrd. kubikmetru gadā — vēl ir atkarīgs no būvdarbiem, kas turpināsies 2027.–2028. gadā (Economic.bg, Jurnalul).

Aiz Bulgārijas Moldova sākusi pārdot termiņierobežotas tiesības tirgotājiem pārvadāt gāzi caur savu tīklu uz Ukrainas krātuvēm. 2026. gada martā vienā maršrutā tika rezervēti rekordlieli 25 500 MWh dienā (Moldpres). Apjomi ir nelieli, bet tie pierāda, ka gāze var pārvietoties pa visu ķēdi.

Rietumbalkānu atzars lielākoties vēl ir uz papīra

Saloniku parakstīšana grupai pievienoja Ziemeļmaķedonijas NOMAGAS un Serbijas Transportgas Srbija. Jūlija sanāksmē Atēnās operatori jau bija apsprieduši pieejamo jaudu, tarifu noteikumus un termiņus katrā robežšķērsošanas punktā, kā arī izveidojuši kopīgu darba grupu (Gastrade).

Grieķija un Ziemeļmaķedonija būvē 123 km garu starpsavienojumu no Nea Mesimvrijas līdz Negotino, ko finansē Eiropas Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (NOMAGAS). Tālāk uz ziemeļiem NOMAGAS piešķīris 29,4 milj. € līgumu par 22,4 km garo sava posma izbūvi savienojumā ar Serbiju; pabeigšana plānota līdz 2028. gada ceturtajam ceturksnim (Balkan Green Energy News). Par aptuveni 144 km garo Serbijas posmu salīdzināmas publiskas informācijas par līgumiem nav.

Serbija labi parāda koridora galveno spriedzi. Srbijagas uz desmit gadiem Aleksandrupoles terminālī rezervējis 300 milj. kubikmetru gadā (Vreme). Tā ir īsta rezervācija, taču tā sedz aptuveni desmito daļu Serbijas gada patēriņa. Vienlaikus Serbija turpina pagarināt īstermiņa piegādes līgumus ar Gazprom (Enerdata). Koridors Belgradai dod sarunu instrumentu, bet vēl ne alternatīvu piegāžu sistēmu.

Kas iegūst, kas maksā

ES regula par Krievijas gāzes pakāpenisku izbeigšanu, kas pieņemta 2026. gada janvārī, no 2027. gada janvāra aizliedz ilgtermiņa līgumus par Krievijas sašķidrināto dabasgāzi un paredz cauruļvadu gāzes izbeigšanu līdz 2027. gada beigām (Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments). Tas koridoram dod praktisku termiņu.

Grieķija un Bulgārija iegūst mezgla un tranzīta maksas. Rumānija iegūst divreiz: tagad kā tranzītvalsts, vēlāk kā ražotāja, kad tās Melnās jūras atradne Neptun Deep sāks ieguvi, kas plānota 2027. gadā (OMV). Ziemeļmaķedonija no tirgus strupceļa var kļūt par tranzītvalsti.

Ungārija un Slovākija atrodas politiski jutīgākajā malā. Abas joprojām paļaujas uz Krievijas gāzi caur TurkStream — cauruļvadu, kas ved no Krievijas caur Turciju uz Dienvidaustrumeiropu. Slovākijas galvenais tranzīta operators 2025. gadā pārvadāja tikai aptuveni 5,4 mljrd. kubikmetru, salīdzinot ar 17,8 mljrd. kubikmetru pēc Ukrainas tranzīta apturēšanas (Pravda.sk). Horvātijas Krkas sašķidrinātās dabasgāzes terminālis piedāvā konkurējošu nekrievu maršrutu, un tā jaudu plānots dubultot 2026. gada beigās (HRT).

Datos redzams arī brīdinājums. Kad Ukraina 2025. gada decembrī izsolīja divus tranzīta maršrutus, neviens uzņēmums nerezervēja pat kubikmetru (LIGA.net). Sadarbības vienošanās un tarifu atlaides nepietiek, ja cena, termiņi un pieprasījums nesakrīt. Salonikos koridors kļuva politiski plašāks. Fiziski pabeigts un komerciāli garantēts tas vēl nav.