Eli Lilly apcērp $2.5 billion ieguldījumu Vācijā

„Eli Lilly” Alcejā, Vācijā, pabeigs tikai savas 2,5 mljrd. $ rūpnīcas „minimālo apjomu”, projektu faktiski samazinot uz pusi. Ēkas karkass gandrīz pabeigts, un 300 darbinieki jau pieņemti darbā, taču paplašināšana līdz 1 000 darba vietām vairs netiek plānota. Dažas stundas vēlāk „Boehringer Ingelheim” atcēla 900 milj. € plānotos ieguldījumus Vācijā 2027.–2030. gadā. Abi uzņēmumi norādīja uz vienu un to pašu iemeslu — Berlīnes jauno likumu par veselības apdrošināšanas izdevumu samazināšanu.

Berlīnes fiskālais strupceļš

Likums — GKV-Beitragssatzstabilisierungsgesetz jeb obligātās veselības apdrošināšanas iemaksu likmes stabilizācijas akts — ir atbilde uz reālu spiedienu. Vācijas vidējā veselības apdrošināšanas iemaksa 2026. gadā sasniedza rekordaugstus 17,5 % no bruto algas. Valsts ekonomikas ekspertu padome prognozē, ka bez reformas kopējās sociālās iemaksas līdz 2040. gadam varētu sasniegt 49,7 %. Likuma mērķis ir līdz 2027. gadam panākt 16,3 mljrd. € ietaupījumu veselības sistēmā.

Farmācijas nozarei izšķirošais mehānisms ir „dinamiskā ražotāja atlaide” — obligāta zāļu cenas atlaide, kas automātiski pieaug, palielinoties apdrošināšanas izdevumiem. Nozares organizāciju aplēses būtiski atšķiras. Vācijas galvenais farmācijas lobijs vfa prognozē aptuveni 20 % no saraksta cenas līdz 2030. gadam, savukārt ģenērisko un vidēja lieluma zāļu ražotāju pārstāve „Pharma Deutschland” brīdina, ka rādītājs varētu sasniegt 50 %. Uzņēmumi apgalvo, ka ilgtermiņa plānošanu sarežģī tieši šī automātiskā eskalācija, nevis pašreizējais atlaides līmenis. Farmācija veido aptuveni 3,3 % no veselības apdrošināšanas izdevumiem, bet tai jāsedz ap 12 % no plānotā ietaupījuma.

Parīzei čeku grāmatiņa gatava

„Boehringer” pavērsiens uz Franciju nav atsevišķs gadījums. 1. jūnijā uzņēmums Emanuela Makrona investīciju samitā „Choose France” apsolīja 500 milj. € četrām ražotnēm Francijā. Divas dienas vēlāk sekoja 900 milj. € ieguldījumu atcelšana Vācijā. Kopējās farmācijas investīcijas, kas paziņotas „Choose France”, sasniedza 600 milj. €, trīsreiz vairāk nekā iepriekšējā gadā.

EY investīciju pievilcības barometrs rāda, ka ārvalstu investīciju projektu skaits Vācijā kopš 2019. gada krities par 44 %, kamēr Francijā kritums bija 28 %. „Boehringer” Vācijas vadītājs to pateica tieši: „Nākamā inovācija, pašreizējos apstākļos, nenonāks Vācijā.”

84 % marža pret obligātām atlaidēm

„Eli Lilly” 2025. gadā strādāja ar 65,2 mljrd. $ ieņēmumiem, par 45 % vairāk nekā gadu iepriekš, un 84,3 % bruto maržu. Tas nozīmē, ka pēc ražošanas izmaksu segšanas uzņēmumam palika 84 centi no katra ieņēmumu dolāra. „Boehringer” ziņoja par 27,8 mljrd. € ieņēmumiem, par 7,3 % vairāk nekā iepriekš. Patentaizsargātu zāļu cenas Vācijā jau ir 114 % no Eiropas vidējā līmeņa. Pie šādām maržām un cenu līmeņa apgalvojumu, ka lielākas Vācijas atlaides komerciāli nav izturamas, finanšu dati nepadara pašsaprotamu.

Šī korporatīvā pārbīde parāda Briseles ietekmes robežas. ES 2026. gada maijā panāca provizorisku vienošanos par Kritisko zāļu aktu, kura mērķis ir atgriezt farmācijas ražošanu Eiropā. Taču veselības aprūpes cenu noteikšana saskaņā ar ES līgumiem ir dalībvalstu kompetence — katra valdība pati nosaka zāļu cenas, un Brisele to nevar pārrakstīt. ES var piedāvāt stimulus rūpnīcu būvniecībai Eiropas teritorijā. Tā nevar liegt dalībvalstij pasliktināt investīciju aprēķinu.

Eiropas daļa globālajā aktīvo farmaceitisko vielu jeb API ražošanā — tās ir ķīmiskās vielas, kas nodrošina zāļu iedarbību — ir sarukusi no 63 % 1981. gadā līdz aptuveni 6 % pašlaik. Kritisko zāļu aktā paredzētais 5 mljrd. € fonds pagaidām ir ieraksts nākamajā ES budžetā, nevis piešķirta nauda.

Berlīnei nav vienkāršas izejas. Tai jākontrolē veselības izmaksas, kas spiež gan darba ņēmējus, gan darba devējus maksāt rekordaugstas iemaksas. Taču, ja investīcijas aizplūst uz Tulūzu un Korku, nevis Alceju un Ingelheimu, ES farmaceitiskā suverenitāte tiek vājināta nevis Pekinas spiediena dēļ, bet no iekšpuses — dalībvalstu pašu fiskālo krīžu dēļ.