Enerģijas nodokļu atlaides beidzas

Mājsaimniecība Madridē šomēnes par elektrību samaksāja aptuveni 8-10 € vairāk. Spānija 1. jūnijā atjaunoja elektroenerģijas PVN no 10 % uz 21 %, izbeidzot ārkārtas nodokļu samazinājumu, kas patērētājus sargāja kopš Irānas krīzes izraisītā enerģijas cenu kāpuma (El Español). Līdzīgi balsti pazūd arī citur Eiropā. Itālijā 6. jūnijā beidzas degvielas akcīzes samazinājums. Vācijā degvielas nodokļa atlaide ir spēkā līdz 30. jūnijam. Tas notiek brīdī, kad eirozonas inflācija maijā pieauga līdz 3,2 %, salīdzinot ar 3,0 % aprīlī (Eurostat).

Paātrinājumu virza pakalpojumi

Enerģijas cenu inflācija no aprīļa līdz maijam gandrīz nemainījās: no 10,8 % līdz 10,9 %. Spiediens nāca no pakalpojumiem: restorāniem, īres maksām, apdrošināšanas, frizētavām. Pakalpojumu inflācija pieauga no 3,0 % līdz 3,5 %, bet pamatinflācija, kurā neiekļauj svārstīgās enerģijas un pārtikas cenas, kāpa no 2,2 % līdz 2,5 % (ECB).

Centrālās bankas maz var ietekmēt naftas cenu, kas veidojas pasaules tirgos. Pakalpojumu inflācija ir citāda. Tajā redzamas vietējās algas, īres un uzņēmumu izmaksas, proti, tieši tas cenu spiediens, pret kuru paredzēta procentlikmju politika. ECB galvenais ekonomists Filips Leins atzina, ka „pat tad, ja sākotnējais enerģijas šoks atkāpsies, otrās kārtas ietekme paliks ar mums vēl kādu laiku” (Investing.com).

Kurš uzņemas izmaksas

Eirozonas vidējais rādītājs aizsedz lielas atšķirības. Lietuvā inflācija sasniedza 5,1 %, ko virzīja dīzeļdegvielas cenu kāpums par 39,3 %; valsts importē visu naftu un degvielas subsīdiju nepiedāvā (LRT). Vācijā, kur cenu kāpumu bremzē pagaidu degvielas nodokļa atlaide, inflācija bija 2,6 %, lai gan Bundesbankas aplēses rāda, ka tikai šī subsīdija vien samazina rādītāju par aptuveni 0,25 procentpunktiem (Handelsblatt).

Atšķirība kļūst asāka algu datos. Vācijā strādājošo reālā alga 2026. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 1,8 %, jo nominālais algu kāpums par 4,1 % apsteidza inflāciju (Destatis). Spānijas strādājošajiem šāda atelpa nav bijusi: koplīgumos paredzētais algu kāpums vidēji bija 2,94 %, zem inflācijas līmeņa, un tikai 30 % no koplīgumos ietvertajiem darbiniekiem ir automātiskas dzīves dārdzības indeksācijas klauzulas (Europa Press). Itālijā un Grieķijā aina ir līdzīga. Katrs mēnesis, kurā šī plaisa saglabājas, nozīmē pirktspējas kritumu.

Valdības šos nodokļu samazinājumus ieviesa kā ārkārtas reakciju uz Hormuza šauruma pārvadājumu traucējumiem, kas naftas cenu pacēla līdz aptuveni 105-111 ASV dolāriem par barelu (SEB). Fiskālās izmaksas bijušas lielas. Eiropas Komisija kopējo apstiprināto pasākumu apjomu vērtē virs 14,5 mljrd. €, un 72 % no tiem nav mērķēti konkrētām grupām (European Commission). Tagad budžeti liek atkāpties. Itālijas vides ministrs izslēdza iespēju pagarināt degvielas akcīzes samazinājumu (Sky TG24, Askanews). Spānijas Funcas prognozē, ka inflācija vasarā varētu sasniegt 4 %, ja subsīdijas tiks pilnībā atceltas un nafta saglabāsies dārga (Funcas).

Maija inflācijas rādītāju vēl pazemināja šie atvieglojumi. Jūnija un jūlija dati jau parādīs to izbeigšanos, radot tā saukto pakāpiena efektu: statistisku lēcienu, ko izraisa atlaižu beigas, nevis jauns cenu spiediens.

Tirgi cenu līmenī ieceno 85-91 % varbūtību, ka ECB, kas nosaka procentlikmes 20 eirozonas valstīm, 11. jūnijā paaugstinās noguldījumu procentlikmi par 0,25 procentpunktiem līdz 2,25 % (VT Markets). Pat Grieķijas Bankas vadītājs Jannis Sturnars, viens no piesardzīgākajiem Padomes locekļiem, likmes kāpumu nosaucis par „neizbēgamu uzticamības apsvērumu dēļ” (Bloomberg).

Ja pakalpojumu inflācija 3,5 % līmenī rāda, ka algas sāk dzīties pakaļ enerģijas izmaksām, nogaidīšana var nostiprināt augstākas cenu gaidas. Taču eirozonas IKP 2026. gada pirmajā ceturksnī pieauga tikai par 0,2 % (ECB), bet patērētāju noskaņojuma rādītājs ir -19, tuvu zemākajam līmenim kopš 2022. gada decembra (Trading Economics). Aizņemšanās sadārdzināšana mājsaimniecības spiež no abām pusēm: rēķini par enerģiju kļūst lielāki, un arī hipotēkas kļūst dārgākas. ECB jau reiz Žana Kloda Trišē vadībā 2011. gadā cēla likmes piedāvājuma šoka laikā un pēc dažiem mēnešiem mainīja kursu, kad parādu krīze padziļinājās. Subsīdiju izbeigšana pati par sevi var noslāpēt pieprasījumu. Strādājošie Madridē un Romā, kuri zaudē pirktspēju, nebūs tie, kas pieņems lēmumu.