EPA atceļ spēkstaciju oglekļa ierobežojumus

ASV Vides aizsardzības aģentūra (EPA) 14. septembrī parakstīja galīgo noteikumu, ar kuru atceļ lielāko daļu Baidena administrācijas 2024. gadā noteikto siltumnīcefekta gāzu emisiju standartu elektrostacijām. Līdz ar to vairs nebūs spēkā emisiju ierobežojumi esošajām ogļu elektrostacijām un jaunajām gāzes turbīnām, kuru prasības bija balstītas uz oglekļa uztveršanas tehnoloģiju izmantošanu (EPA, Sidley).

Atsevišķs, vēl tikai ierosināts lēmums paredz plašākas pārmaiņas. Ar to tiktu atcelti arī atlikušie standarti un atsaukts EPA juridiskais secinājums, ka elektroenerģijas ražošanas emisijas veicina cilvēkiem un videi bīstamu gaisa piesārņojumu (Sidley). Uz šo secinājumu aģentūra balstīja tiesības regulēt elektrostaciju CO₂ emisijas. Tā atsaukšana neatceltu Clean Air Act un neliegtu nākamajai administrācijai regulējumu atjaunot, taču juridiskais pamatojums tai būtu jāveido no jauna.

Kas jau nolemts, bet kas vēl nav

Parakstītais noteikums stāsies spēkā pēc publicēšanas Federal Register, ASV valdības oficiālajā normatīvo aktu izdevumā, taču līdz 15. septembrim tas tur vēl nebija publicēts. Pēc stāšanās spēkā štatu ģenerālprokurori vai vides aizsardzības organizācijas noteikumu varēs apstrīdēt tiesā, savukārt nākamā administrācija varēs ierosināt citu regulējumu.

Plašākā priekšlikuma pieņemšanas datums nav noteikts. Pirms EPA varēs par to lemt, priekšlikumam jāiziet sabiedriskās apspriešanas posms, kas parasti ilgst vairākus mēnešus.

EPA apgalvo, ka noteikumu atcelšana ļaus ietaupīt 300 mljrd. ASV dolāru (EPA). Taču iepriekšējā priekšlikumā pati aģentūra lēsa, ka ietaupījums pašreizējā vērtībā, piemērojot 3 % diskonta likmi, būtu aptuveni 19 mljrd. ASV dolāru (Federal Register). EPA nav izskaidrojusi abu skaitļu atšķirību. Aģentūras modelis rāda, ka līdz 2035. gadam noteikumu atcelšana palielinās CO₂ emisijas par 123 milj. tonnu gadā, salīdzinot ar scenāriju, kurā regulējums paliktu spēkā (regulations.gov). Tas ir viena gada emisiju pieaugums, nevis desmit gados uzkrāts apjoms.

Eiropas ievainojamība nav jauna

EPA lēmums vēl vairāk paplašina jau pastāvošo regulējuma atšķirību starp abiem Atlantijas okeāna krastiem. Eiropas rūpniecība par elektroenerģiju un gāzi maksā ievērojami vairāk nekā konkurenti ASV. Dragi ziņojumā par konkurētspēju tas saistīts ar lētās Krievijas cauruļvadu gāzes zaudēšanu, ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kurā uzņēmumiem jāmaksā par katru emitēto CO₂ tonnu, un augstākām energotīklu izmaksām. Arī Eiropas Komisijas Pieejamas enerģijas rīcības plānā šīs strukturāli augstās cenas atzītas par galveno konkurētspējas problēmu.

Atceltie ASV noteikumi paredzēja ieguldījumus, kas elektrostacijām būtu jāveic vēlāk, jo prasību izpildes termiņi bija noteikti nākamajā desmitgadē. Neviena Eiropas valdība, rūpniecības federācija vai pētniecības institūts pagaidām nav aprēķinājis, kā tieši EPA lēmums ietekmēs cenas, ražošanu vai investīcijas.

Iespējamais ASV izmaksu pārsvars visvairāk skartu pamata ķīmisko vielu un mēslošanas līdzekļu ražotājus, kuriem gāze ir gan enerģijas avots, gan izejviela. Spānijas ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi jau tagad par dabasgāzi maksā vairākkārt vairāk, nekā rāda ASV etaloncenas (FEIQUE).

CBAM aizsargā importu, nevis eksportu

ES Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (CBAM) liek importētājiem maksāt par emisijām, kas radušās cementa, tērauda, alumīnija, mēslošanas līdzekļu, ūdeņraža un elektroenerģijas ražošanā. Tādēļ ASV precei ar lielāku oglekļa pēdu, nonākot Eiropā, būtu jāmaksā augstāka oglekļa nodeva (Commission CBAM, CBAM Regulation). Tas aizsargā ES iekšējo tirgu, bet nepalīdz Eiropas eksportētājiem, kuri konkurē ASV vai trešo valstu tirgos. Turklāt CBAM daļai aptverto preču ņem vērā ražošanā izmantotās elektroenerģijas emisijas, bet citām ne. Ķīmiskā rūpniecība mehānismā vispār nav iekļauta.

EPA lēmums nevar mainīt Eiropas Klimata aktu, kas ES uzliek pienākumu līdz 2030. gadam neto emisijas samazināt vismaz par 55 % un līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti. Vašingtonas atkāpšanās Eiropas juridiskās saistības nemaina. Tā var palielināt spiedienu uz Eiropas energoietilpīgajiem eksportētājiem, kuri jau strādā ar augstākām izmaksām, taču pagaidām nav pierādījumu par jaunu, izmērāmu cenu vai investīciju satricinājumu. Eiropas Komisijai un dalībvalstu valdībām jāatbild uz senāku jautājumu: vai ar ātrāku atļauju izsniegšanu un ieguldījumiem energotīklos izdosies mazināt enerģijas izmaksu atšķirību. Šie lēmumi ir Eiropas ziņā, un vajadzība tos pieņemt radās vēl pirms EPA pagājušās nedēļas soļa.