EPPO pārbauda Bulgārijas dzelzceļa līgumus

Bulgārijas transporta ministrs Georgijs Peevs paziņojis, ka Eiropas Prokuratūra jeb EPPO — ES kriminālprokuratūra lietās par krāpšanu ar Eiropas līdzekļiem — izmeklējot 17 dzelzceļa līgumus, kas noslēgti no 2019. līdz 2021. gadam. Pēc Peeva teiktā, Bulgārijas valsts dzelzceļa infrastruktūras uzņēmums NKZHI uzņēmies aptuveni 765 milj. € saistību par dzelzceļa projektiem bez nodrošināta finansējuma (24 Chasa, Boulevard Bulgaria).

Pašlaik publiski pierādītā problēma vēl nav krimināla krāpšana. Problēma ir cita: valsts uzņēmums parakstījis līgumus, kuru apmaksai tam nebija garantēta finansējuma. Vai šajā procesā pazudusi vai nepareizi izmantota ES nauda, tagad jānoskaidro kriminālprocesā.

Pati Eiropas Prokuratūra izmeklēšanu nav apstiprinājusi (Fakti). Informācija balstās uz Peeva publiskajiem paziņojumiem un Bulgārijas mediju ziņām. Tomēr ministrs pats nosauca līgumu skaitu un paziņoja, ka ministrija pilnībā sadarbosies ar prokuroriem. Tas vairāk izskatās pēc jaunās valdības mēģinājuma izgaismot priekšteču atstāto mantojumu, nevis pēc noplūdes no prokuratūras.

Ja pārkāpumi apstiprināsies, Bulgārijai var nākties atmaksāt vai zaudēt vairāk nekā 400 milj. € ar šiem projektiem saistītā ES finansējuma (BNR News, Fakti). Kurš ES finansēšanas instruments ir pakļauts riskam, pagaidām nav skaidrs. Atsevišķi OLAF, ES administratīvā krāpšanas apkarošanas iestāde, pārbauda divus līgumus par ritošā sastāva piegādi.

ES prokuratūra, kas strādā caur nacionālajām tiesām

Eiropas Prokuratūra nav ES policija. Stratēģiska vadība nāk no Luksemburgas, bet lietas dalībvalstīs virza Eiropas deleģētie prokurori, kuri strādā ar nacionālo policiju, nacionālajām tiesām un vietējiem pierādījumu noteikumiem (EPPO, Regula 2017/1939). Bulgārijā tas nozīmē, ka ES prokuratūras ķēde var pārņemt lietu, kas saistīta ar Eiropas naudu, taču izmeklētājiem un tiesnešiem Bulgārijā tā joprojām jāiznes līdz galam.

Šis hibrīdmodelis dzelzceļa lietā ir būtisks. Eiropas Prokuratūra var vadīt izmeklēšanu un samazināt risku, ka tā tiek politiski aprakta nacionālā līmenī. Tā nevar aizstāt nekvalitatīvus iepirkumu dokumentus vai iztrūkstošus pierādījumus tur, kur tiem vajadzēja rasties jau projekta sākumā. 2024. gadā EPPO apstrādāja 6 547 ziņojumus par iespējamiem noziegumiem un identificēja iespējamu kaitējumu vairāk nekā 24,8 mljrd. € apmērā, liecina tās gada pārskats. Tie ir aizdomu apmēri, nevis tiesā pierādīti zaudējumi. Starp aizdomām un pierādījumiem tiesā bieži pazūd lietas, īpaši tad, ja sākotnējā dokumentācija nav veidota tā, lai izturētu pārbaudi.

Salīdzinājums ar valstīm, kas EPPO nepiedalās, parāda, kāpēc dalība šajā mehānismā ir svarīga. Valstīm, kas pievienojušās, jārēķinās ar neērtām izmeklēšanām, bet tās iegūst prokuratūras kanālu, kas daļēji atrodas ārpus iekšpolitiskas kontroles. Valstīs, kas palikušas ārpusē, piemēram, Ungārijā, aizdomas par krāpšanu ar ES naudu paliek tikai nacionālo prokuroru rokās (EPPO participating states).

Kur salūst izpilde

Bulgārijas dzelzceļa lieta rāda vājumu, kas nav tikai vienas valsts problēma: posmu starp politisku lēmumu piešķirt finansējumu un reālu projekta izpildi. Iepirkumi, atļaujas, finansējuma pārbaude, piegādes, audita pēdas — tieši šeit bieži izšķiras, vai ES nauda tiek izmantota lietderīgi. Eiropas Revīzijas palāta vairākkārt norādījusi uz trūkumiem sistēmās, kurām jāatklāj un jāsoda krāpšana ar ES līdzekļiem (ERP), bet EPPO fondu izmeklēšanās rīkojusi koordinētas kratīšanas vairākās dalībvalstīs (Euronews). Arī Rumānija saskaras ar brīdinājumiem, ka tā var zaudēt miljardiem eiro atveseļošanas fonda naudas, ja projekti neiekļausies ES maksājumu termiņos (Libertatea).

Projekts var iziet formālu nacionālo apstiprināšanu, kamēr netiek pārbaudīts jautājums, no kura atkarīgs, vai nauda tiks izšķērdēta. Bulgārijas gadījumā šis jautājums bija elementārs: vai līgumam bija apstiprināts finansējums? Pēc ministra teiktā, nebija.

17 līgumi, to izpildītāji, konkrētās finansēšanas programmas un iespējamie nodarījumi joprojām nav publiskoti. Kamēr EPPO vai tiesa neapstiprina lietas tvērumu, drošākais secinājums ir tas, ko faktiski pateica pats Peevs: Bulgārijas dzelzceļa sistēma uzņēmās simtiem miljonu eiro saistību bez seguma. Kriminālprocesam jānoskaidro, vai līdzi aizgāja arī ES nauda un vai par to kādam būs jāatbild.