Igaunija aktivizē 110km antidronu robežu

Igaunijas 136 kilometrus garajā robežas posmā ar Krieviju jaunā infrastruktūra tagad spēj pamanīt ārvalstu dronus un tos neitralizēt. Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvalde pabeigusi pirmos pretdronu posmus valsts dienvidaustrumu pierobežā (ERR). Pēc publiski pieejamās informācijas, nevienai citai ES sauszemes robežai ar Krieviju pagaidām nav līdzīgas sistēmas. Izbūvēti vairāk nekā 110 kilometri, tehniskā novērošana aptver gandrīz divas trešdaļas no visas 338 kilometrus garās austrumu robežas, un darbus plānots pabeigt līdz gada beigām (ERR).

Tehnoloģija darbojas. Neskaidrs paliek lēmumu mehānisms virs tās. Publiskā informācija neatbild, kurš atļauj dronu notriekt, cik ātri šāds lēmums nonāk līdz izpildītājiem un vai Igaunijas sensoru dati tiek iekļauti kopīgā Baltijas vai NATO gaisa telpas attēlā. Šī nepilnība stiepjas no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai, un tā kļūst redzamāka ikreiz, kad valdībai jāreaģē bez iepriekš skaidras procedūras.

Maskava politisko spiedienu palielinājusi ar apgalvojumiem, ka Igaunija ļaujot Ukrainai izmantot savu gaisa telpu dronu triecieniem pret Krieviju. Pierādījumi tam nav publiski sniegti, taču apsūdzība parāda, kāpēc katrs neidentificēts drons pierobežā vienlaikus kļūst par iespējamu drošības incidentu un informācijas operācijas materiālu. Jo labāk darbojas atklāšanas sistēmas, jo mazāk vietas paliek neskaidrībai, bet jo lielāka kļūst katra lēmuma politiskā cena.

Katra valsts pati par sevi

Polijas programma „Austrumu vairogs” ar sensoriem, noliktavām un infrastruktūru aptvērusi vairāk nekā 61 kilometru austrumu robežas, vēl 207 kilometrus plānots izbūvēt (Defence24, gov.pl). Varšava Teritoriālās aizsardzības spēkos, kas ir Polijas rezerves militārā struktūra, izveidojusi Robežas aizsardzības komponentu un konkrētus robežas posmus piesaistījusi brigāžu līmeņa atbildībai. Taču Polija šo sistēmu būvē savas armijas iekšienē. Publiskajā informācijā nav redzama kopīga Polijas un Baltijas valstu komandķēde vai vienota dronu reaģēšanas pilnvara.

Latvijas piemērs rāda to pašu no cita skatpunkta. Valsts publicējusi miera laika kārtību, kā kompensējami zaudējumi militāru incidentu, tostarp dronu incidentu, gadījumā (Sargs.lv). Tas nozīmē lielāku juridisko skaidrību par to, kas notiek pēc drona nokrišanas, nekā par to, kurš to aptur pirms tam. Līdzšinējā Baltijas robežsadarbība galvenokārt veidota migrācijas spiediena pārvaldīšanai, nevis dronu pārtveršanai.

NATO pārbauda, vai sabiedroto pretdronu sistēmas spēj darboties kopā, un izmēģinājumu mērogs aug. Tehniskās sadarbspējas mācībās „Technical Interoperability Exercise 26” vairāk nekā 60 sistēmas no vairākām valstīm tika testētas kopīgās radaru, traucēšanas iekārtu un komandprogrammatūras pārbaudēs. Savukārt projektā „Flytrap” Lietuvā astoņu valstu ietvarā tika sasaistītas pretdronu platformas un ar mākslīgo intelektu papildināti komandvadības tīkli (DVIDS, DVIDS). NATO sabiedrotie paziņojuši par plāniem piecu gadu laikā pretdronu spējās ieguldīt vairāk nekā 40 miljardus ASV dolāru (Defence Industry Europe).

Taču pārbaudīt, vai sistēmas spēj savstarpēji sazināties, nav tas pats, kas noteikt, kurš dod pavēli. Valstis joprojām pērk radarus, traucētājus, kameras un programmatūru kā atsevišķus komplektus, kuriem bieži vajadzīga papildu pielāgošana, lai tie darbotos kopā (Escudo Digital). Nauda iekārtām tiek atvēlēta. Pilnvaras to izmantošanai pāri robežām paliek daudz vājāk definētas.

Kur pazūd sekundes

Somija parāda, kā izskatās juridiska skaidrība. Robežsardzes likums, Policijas likums un Aizsardzības spēku likums katrs piešķir dronu apturēšanas pilnvaras citai institūcijai. Katrai no tām pirms spēka pielietošanas jāvērtē, vai tas ir nepieciešams un atbilst konkrētajam apdraudējumam (Finlex). Trīs likumi, trīs institūcijas, trīs neatkarīgi vērtējumi. Tiesiskais rāmis ir skaidrs. Daudz sarežģītāk ir konkrētu sensora brīdinājumu dažu sekunžu laikā piesaistīt pareizajai pilnvarai, pirms drons šķērso nākamās valsts robežu.

Rumānija rāda kavēšanās cenu. Dronu incidentu laikā pie Donavas iestādes konstatēja gaisa mērķus, aktivizēja pretgaisa aizsardzību, sagatavoja helikopterus, izsūtīja civilās trauksmes paziņojumus un informēja NATO struktūras — tas viss viena incidenta dēļ (Aktual24). Aizsardzības ministrs Radu Miruca atzinis, ka Konstancas ostai vajadzīga pašai sava atklāšanas sistēma, jo militārā aizsardzība un civilās infrastruktūras aizsardzība prasa atšķirīgas spējas (Adevărul).

Igaunija ir atbildējusi uz pirmo jautājumu: frontes valsts var izbūvēt funkcionējošus pretdronu robežas posmus. NATO un ES vēl jāatbild uz otro: kurš komandē reakciju, kad drons no vienas valsts sensoru zonas nonāk citas valsts gaisa telpā, un cik ātri šī pilnvara var tikt izmantota? Kamēr atbildes nav, Eiropas austrumu robeža paliek nacionālu sistēmu kopums, kuru starpā izšķirošas var būt dažas sekundes.