Igaunija iepērk bruņumašīnas Moldovai

Vairāk nekā 50 milj. € ES līdzekļu tiks izmantoti, lai Moldovas armijai iegādātos vairāk nekā 100 taktisko bruņumašīnu (ERR, Digi24). Nauda nāk no Eiropas Miera mehānisma — ārpus ES budžeta esoša instrumenta, ar kuru dalībvalstis kopīgi finansē militāro palīdzību partnervalstīm (EUR-Lex). Igaunijas Aizsardzības investīciju centrs (RKIK) parakstījis pamatnolīgumu ar Moldovas Aizsardzības ministriju un Kanādas ražotāju „Roshel”.

Šis darījums praktiski īsteno to, par ko ES drošības politikā runāts gadiem: solījumus pārvērst aprīkojumā valstij, uz kuru Krievija izdara tiešu spiedienu. Taču iepirkumu modelis aug ātrāk nekā publiskā atbildība par to.

Kā Igaunija kļuva par ES pircēju

Eiropas Miera mehānisms darbojas citādi nekā lielākā daļa ES izdevumu. Eiropadome, kurā dalībvalstu vadītāji nosaka politisko virzienu, apstiprina palīdzības pasākumus. Dalībvalstis tos finansē ar nacionālajām iemaksām, nevis no parastā ES budžeta. Taču kādam joprojām jāvienojas par cenām, jāslēdz līgumi un jāvada piegādes. Moldovas gadījumā šo lomu uzņēmusies Igaunija.

RKIK Eiropas Miera mehānisma iepirkumus Moldovai pārvalda kopš 2022. gada. Iepriekš tas vadījis līgumus par loģistikas, sakaru un novērošanas aprīkojumu (ERR). „Roshel” bruņumašīnu darījums ir lielākais šajā sērijā. Tas ietilpst 2022.–2025. gada palīdzības paketē, kuras mērķis ir stiprināt Moldovas armijas mobilitāti un transporta spējas (True North Strategic Review, Defence Blog). Piegāde paredzēta līdz 2027. gada maijam.

Sadalījums ir skaidrs: neliela Baltijas valsts ar uzticamām aizsardzības institūcijām kļūst par ES naudas pircēju. Brisele pieņem politisko lēmumu un nodrošina finansējumu. Tallina slēdz iepirkumu. Kišiņeva saņem aprīkojumu. Tas padara Igauniju par ES drošības politikas izpildes instrumentu ar iepirkumu kompetenci, ko lielākas dalībvalstis nav pārņēmušas tādā pašā veidā.

Strauji augošas saistības

Moldova pēc Ukrainas tagad ir otrā lielākā Eiropas Miera mehānisma atbalsta saņēmēja. 2021.–2025. gadam tai paredzēti 197 milj. € (EEAS, EEAS). Maijā ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa rosināja dubultot ikgadējo Moldovas finansējumu līdz 120 milj. €, kas to padarītu par lielāko paketi ārpus Ukrainas (EEAS).

Moldovas aizsardzības ministrs Anatolijs Nosatijs norāda, ka bruņumašīnas uzlabos apmācību, savietojamību un tuvināšanos Eiropas standartiem (Digi24). Rumānija, kurai ar Moldovu ir kopīga robeža un valodas saikne, šo iepirkumu skaidro kā tiešu Moldovas aizsardzības spēju stiprināšanu. Austrumeiropā politiskais atbalsts šādai pieejai ir plašs.

Taču vienprātības nav. Slovākijas premjers Roberts Fico ES militāro palīdzību valstīm ārpus bloka traktē kā eskalācijas risku un pozicionē Bratislavu kā „miera valsti” (European Interest). Viņa iebildumi nav vērsti tieši pret šo līgumu, bet pret pašu Eiropas Miera mehānisma militārās palīdzības kategoriju. Tas izgaismo strukturālu ierobežojumu: šādiem pasākumiem vajadzīga dalībvalstu vienošanās Padomē, un valdības, kas militāru atbalstu uzskata par provokāciju, var bremzēt nākamās paketes.

Atbildības robs

Būtiskākā spriedze nav iebildumos, bet caurskatāmībā. Publiski pārskatītajos avotos nav atrodams pats iepirkuma līgums, uzturēšanas plāns un vienošanās par to, kurš pēc piegādes maksās par rezerves daļām, remontu un apmācību (Defence Blog). Ir zināms, ka bruņumašīnas tiks piegādātas. Nav skaidrs, kurš pēc tam pārvaldīs to uzturēšanas ķēdi.

Tas ir svarīgi tāpēc, ka modelis paplašinās. Ja ES palielinās Moldovas finansējumu līdz 120 milj. € gadā, Igaunijas RKIK vai līdzīgas nacionālās aģentūras pārvaldīs lielākas summas ar tādu pašu ierobežotu publisko dokumentāciju. Jautājums nav, vai ES spēj nopirkt bruņumašīnas partnervalstij. Spēj. Jautājums ir, vai nodokļu maksātāji var izsekot, kurš apstiprina naudu, kurš pārvalda tehniku pēc piegādes un kurš atbild, ja šāds iepirkumu modelis tiek paplašināts uz citām valstīm un lielākiem līgumiem.