Igaunija notriec, Rumānija nogaida

19. maijā NATO iznīcinātāji virs Igaunijas notrieca dronu — pirmo reizi valsts vēsturē (Polsat News). Tajā pašā naktī Krievijas droni trāpīja Ukrainas Izmajilas ostai, kas atrodas Donavas otrā krastā pretī Rumānijai. Rumānija pacēla gaisā divus F-16, sekoja uzbrukumam radaros un izsludināja civiliedzīvotāju brīdinājumus (Hotnews). Tā nešāva. Dažas dienas iepriekš Latvijā valdība bija kritusi pēc tam, kad dronu avārijas tās teritorijā atklāja nopietnus robus pretgaisa aizsardzībā (Le Monde). Viena alianse, viens drauds, piecas atšķirīgas reakcijas.

Miera laika debesīm nav kopīgu noteikumu

NATO nav vienota miera laika protokola dronu notriekšanai. Slepenie spēka pielietošanas noteikumi attiecas tikai uz NATO uzdevumā izvietotiem spēkiem un priekšroku dod deeskalācijai, nevis kinētiskai atbildei. Valstu bruņotie spēki savā teritorijā nav NATO komandķēdē, tāpēc katrai valstij pašai jāpieņem likumi, kas ļauj šādus objektus notriekt. Lielākā daļa to nav izdarījusi.

Rumānija rāda, kā šī plaisa izskatās praksē. Bukareste 2025. gadā pieņēma dronu notriekšanas regulējumu un 15. maijā atļāva pilotiem šaut uz Krievijas lidaparātiem, kas ielido Rumānijas gaisa telpā. Četras dienas vēlāk F-16 pacēlās un atgriezās, neizšāvuši. Kopš 2022. gada Rumānijas gaisa telpu pārkāpuši vismaz 66 Krievijas droni. Neviens nav notriekts. B9 samitā — Bukarestes devītnieka, austrumu NATO dalībvalstu drošības politikas koordinācijas formāta, sanāksmē — 13. maijā sabiedrotie vaicāja Rumānijai, kāpēc tā nerīkojas. Atbildes nebija.

Tajā pašā samitā NATO ģenerālsekretārs Marks Rite atzina izmaksu problēmas absurdu: „Mēs nevaram turpināt notriekt dronus, kas maksā 20 000 dolāru, ar raķetēm, kas maksā trīs vai četrus miljonus”. Operācija Eastern Sentry, ko sāka 2025. gada septembrī pēc dronu ielidošanas Polijas gaisa telpā, nodrošina integrētu novērošanu, bet ne kopīgu atļauju atklāt uguni.

Piecas valstis, pieci aprēķini

Slovākijā prezidents Pēters Pellegrīni prasīja steidzami mainīt likumus, lai armija miera laikā drīkstētu pārtvert dronus, aicinot ieviest juridisku „apdraudējuma stāvokli” starp mieru un karu. Premjers Roberts Fico atteicās sasaukt drošības padomi, sakot, ka tas nav vajadzīgs. Viņš bija atgriezies no Maskavas divas dienas pirms droni trāpīja mērķiem dažus desmitus kilometru no Slovākijas ciemiem.

Ungārija dronu aizsardzību izmantoja kā diplomātisku maiņas instrumentu. Pētera Madjara valdība uzbrukumus Aizkarpatu tuvumā pārvērta svirā 11 punktu prasībām Ukrainai par mazākumtautību tiesībām, aizsardzības sadarbību sasaistot ar Kijivas attieksmi pret etniskajiem ungāriem, kā ziņoja Euronews.

Bulgārija parakstīja B9 kopīgo deklarāciju, bet uz samitu nosūtīja tikai savu NATO vēstnieku — zemāko pārstāvības līmeni starp deviņām dalībniecēm. Dažas dienas vēlāk Sofija atteicās atbalstīt īpašo tribunālu par Krievijas agresijas noziegumu pret Ukrainu, atturoties kopā tikai ar Ungāriju, Slovākiju un Maltu (BNR).

Polija būvē savu spēju bāzi. Tās Shield East nocietinājumu programma aptver 260 km austrumu robežas un ietver integrētas pretdronu sistēmas (Polijas Aizsardzības ministrija). Varšava negaida, kamēr NATO vienosies par kopīgiem noteikumiem.

Ko B9 samits nepanāca

Samita kopīgajā paziņojumā Krievija nosaukta par „nozīmīgāko, ilgtermiņa un tiešo draudu”, un dalībnieki apņēmās līdz 2035. gadam virzīties uz aizsardzības izdevumiem 5 % no IKP apmērā (NATO). Taču samits nedeva ne saistošus pretdronu spēju mērķus, ne kopīgus spēka pielietošanas noteikumus.

Bez šādiem noteikumiem Krievija var turpināt to pašu pārbaudi vēl ilgi. Latvijā krita valdība. Slovākijā sašķēlās politiskā vadība. Rumānija pieņēma gaisa telpas pārkāpumus bez atbildes uguns. Ungārija tirgojās. Bulgārija palika malā. Polija būvē nocietinājumus. Krievijas dronu kampaņa ir veidota tā, lai radītu tieši šādu sadrumstalotību. Līdz šim tas izdodas.