Igaunijas €1.2 miljardu aizsardzības robs

Hanno Pevkurs šonedēļ atkāpās no Igaunijas aizsardzības ministra amata pēc divām iepirkumu kļūmēm, kas saplūda vienā jautājumā: vai valsts pie Krievijas robežas spēj ticami parādīt, kur palikusi aizsardzības nauda? Igaunijas valsts kontrolieri saka — ne pietiekami droši. Tas vairs nav tikai Tallinas jautājums, jo ES aizsardzības finansējums arvien vairāk iet caur tām pašām nacionālajām sistēmām, kurās šeit parādījās plaisas.

Kā To Brief jau rakstīja, kad Pevkurs paziņoja par atkāpšanos, skandāla centrā ir avansa maksājumi un nepietiekama atbildība steidzamos aizsardzības darījumos. Pilns attēls sastāv no divām atsevišķām problēmām. Kopā tās ir smagākas nekā katra atsevišķi.

Munīcija, kas nepienāca

Igaunijas Aizsardzības investīciju centrs jeb RKIK, valsts iestāde, kas atbild par militārajiem iepirkumiem, noslēdza līgumu ar Datasel S.R.L. — Itālijā reģistrētu uzņēmumu, kas saistīts ar Indijas Neco Defence Munitions. Līgums paredzēja artilērijas munīcijas piegādi Ukrainai. Uzņēmumam publiski nebija redzamas iepriekšējas pieredzes šāda veida munīcijas pārdošanā (ERR News, Euractiv).

Igaunija samaksāja lielus avansus. Munīcija vai nu nesasniedza Ukrainu, vai tika noraidīta kā nepilnīga vai neatbilstoša kvalitātei (Breaking Defense). Revidenti pārbaudīja 72,1 milj. € piegādātājiem izmaksātos avansos un konstatēja problēmas 71,6 milj. € apmērā. Lielākais problemātiskais piegādātājs bija saņēmis 59,8 milj. € (Riigikontroll).

Datasel Igaunijas versiju apstrīd. Uzņēmums apgalvo, ka esot izrakstījis rēķinus par piegādātu materiālu 58 milj. € vērtībā un ka Igaunija līgumu pārtraukusi priekšlaikus (ERR News). Strīds tagad nonācis šķīrējtiesā. Publiski pieejamie fakti neļauj droši pateikt, vai preces netika piegādātas, tika piegādātas neatbilstošā kvalitātē vai noraidītas bez pietiekama līgumiska pamata. Ja Igaunijai neizdosies atgūt strīdīgos līdzekļus, aptuveni 70 milj. € būs jāsedz no Igaunijas valsts budžeta (Kyiv Independent).

Atbildības jautājums joprojām ir strīdīgs. Pevkurs saka, ka ministrs nosaka politiku, bet neizvēlas piegādātājus. Bijušais RKIK vadītājs Magnuss-Valdemars Sārs savukārt apgalvo, ka būtiski lēmumi bijuši saskaņoti ar ministrijas vadību (ERR). Publiski nav pieejams dokuments, kas izskaidrotu, kāpēc Datasel tika uzskatīts par pieņemamu piegādātāju.

Krājumi, kurus nevar pārbaudīt

Otra problēma ir atsevišķa, bet tā pastiprina kaitējumu. Igaunijas Valsts kontrole jeb Riigikontroll paziņoja, ka nevar pārbaudīt aizsardzības krājumu uzskaites pareizību 1,2 mljrd. € apmērā. Aizsardzības spēku krājumu uzskaite ticami neparādīja, kuras vienības, kādos daudzumos un vērtībā ir iegrāmatotas vai nepamatoti izlaistas no uzskaites (ERR News, Riigikontroll). Tas nenozīmē, ka 1,2 mljrd. € vērtībā pazudis aprīkojums. Tas nozīmē, ka revidenti nevarēja apstiprināt, vai grāmatvedība atbilst realitātei. Šāda situācija padara grūtāk pārbaudāmu arī jebkuru citu aizsardzības nozares apgalvojumu.

Valsts, kas savu drošības reputāciju balstījusi atbalstā Ukrainai un austrumu flanga gatavībā, nespēja pierādīt ne to, ka viena steidzama munīcijas piegādes ķēde bijusi kontrolēta, ne to, ka pašas krājumi ir pārbaudāmi.

ES nauda, nacionāli pierādījumi

Skandāls pārsniedz Igaunijas robežas, jo ES aizsardzības nauda paļaujas uz nacionālajām ministrijām: tām jāizvēlas piegādātāji, jāpārbauda piegādes un jāuztur lietojama uzskaite. Brisele pati neizraugās līgumslēdzējus un nepārbauda noliktavas.

Eiropas Miera mehānisms — ārpus ES budžeta esošs fonds, kuru pārvalda Padome, tātad dalībvalstu valdības — var atmaksāt valstīm izdevumus par Ukrainai nodotiem ieročiem vai tās vajadzībām veiktiem iepirkumiem (Council). Saskaņā ar ERR News Eiropas Komisija vērtē, vai Igaunijai saistībā ar neveiksmīgo munīcijas darījumu jāatmaksā ar Eiropas Miera mehānismu saistīti līdzekļi. Igaunijai ir arī 2,34 mljrd. € vienošanās SAFE ietvaros — tas ir jaunais ES aizsardzības aizdevumu instruments. Pirmais maksājums 351,6 milj. € apmērā jau izmaksāts (European Commission DG DEFIS).

Abos instrumentos sarežģītākā daļa paliek nacionālā līmenī. Ja piegādātājs nepilda līgumu, līgumslēdzējai valstij nauda jāatgūst savās tiesās. Čehijas munīcijas iniciatīva rāda citu modeli: Prāga pārbaudes ķēdē iesaista donoru valdības, un donoru revidenti nav atraduši korupciju, ko kritiķi iepriekš prognozēja (CT24). Ātrums var strādāt, ja pierādījumi pārvietojas kopā ar naudu.

Igaunijas skandāls nepierāda, ka ES aizsardzības iepirkumi ir korumpēti. Tas parāda vājāko vietu Eiropas jaunajā aizsardzības tēriņu pieaugumā: pamatjautājumi par to, kurš izvēlējās piegādātāju, kādas pārbaudes tika veiktas, kas faktiski pienāca un kas to pieņēma, palika bez atbildes līdz brīdim, kad revidents pēc ministra atkāpšanās konstatēja problēmas gandrīz visā avansā izmaksātajā summā. Eiropas Komisijai un dalībvalstīm šīs atbildes jāsaņem, pirms vēl lielāka ES atbalstīta aizsardzības nauda plūst caur tām pašām nacionālajām sistēmām.