ES 27 izbeidz 15 mēnešu strīdu par Ukrainu

Visu 27 dalībvalstu paraksti atkal bija zem viena teksta. Pirmo reizi kopš 2025. gada marta visi ES valstu un valdību vadītāji 18.06.2026. Briseles samitā apstiprināja kopīgus secinājumus par Ukrainu. Līdz tam vairāk nekā gadu tika lietoti apkārtceļi: tekstus parakstīja 26 vai 25 līderi, jo Ungārija atteicās pievienoties (Euronews). Kijivai, Maskavai un Vašingtonai šāds vienots signāls ir svarīgs. Taču vienotība panākta ar piesardzīgu tekstu, un veto mehānismi, kas šķelšanos radīja, nav mainījušies.

Vienotību atjaunoja, pazeminot latiņu

Eiropadomes secinājumi — politiskās norādes, par kurām ES samitos vienojas valstu līderi — nepieņem likumus, nepiešķir budžetu un neievieš sankcijas. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 15. pantu tie nosaka politisko virzienu un rāda, vai ES vadītāji spēj runāt vienā balsī.

Vairāk nekā gadu ES tekstos par Ukrainu bija redzama Ungārijas atruna. Tas gan Kijivai, gan Maskavai demonstrēja dalībvalstu plaisu (EUNews). Šīs atrunas pazušana diplomātiski ir nozīmīga, pat ja kopīgais teksts ir apzināti neskaidrs. Tajā teikts, ka ES „ar cerībām raugās” uz nākamo sarunu kopu atvēršanu Ukrainas pievienošanās procesā un aicina „pastiprināt” miera centienus — formulējumi, kas izvairās no konkrētām saistībām (Euronews). Eiropas Parlamenta pētniecības dienests pirms samita iezīmēja daudz stingrāku iespējamo darba kārtību: ātrākas militārās piegādes, atbalstu enerģētikas infrastruktūrai un ciešāku sankciju ievērošanas kontroli. Galīgais 27 valstu kompromiss palika krietni zem šīs latiņas (EP Think Tank).

Ungārijas jaunais premjerministrs Pēters Maģars apgalvoja, ka pēc viņa iniciatīvas pēdējā brīdī no teksta esot izņemta ar Ukrainu saistīta sadaļa (24.hu). Bez projekta vēstures to pārbaudīt nevar. Taču tas atbilst līdzšinējai loģikai: vienprātība tika atjaunota, klusi pielāgojoties Budapeštas prasībām.

Darījums aiz dokumenta

Samita teksts bija tikai viena vienošanās daļa. Lielākais darījums notika Ukrainas pievienošanās procesā. Polijas un Rumānijas mediji ziņoja, ka Ungārija atteicās no ilgstošā bloka Ukrainas pirmās sarunu kopas atvēršanai tikai pēc tam, kad Kijiva ar Budapeštu vienojās par ungāru minoritātes tiesībām Aizkarpatijā (Polsat News, Agerpres). Pirmā sarunu kopa, saukta par „pamatprincipiem”, aptver tiesiskumu, tiesu sistēmu un pamattiesības. Tātad atjaunotā vienprātība ir darījuma rezultāts: Budapešta saņēma piekāpšanos, Kijiva ieguva kustību pievienošanās procesā, bet Eiropadome — tīru 27 valstu dokumentu.

Slovākija šo modeli pastiprināja. Roberts Fico atbalstīja secinājumus pēc diviem iepriekšējiem atteikumiem, vienlaikus uzsverot, ka Slovākija Ukrainai neziedos ieročus un nesniegs tiešu finansiālu palīdzību. Slovākijas mediji ziņoja, ka Bratislava nepiedalīsies garantijās 90 miljardu € ES aizdevumam Ukrainai, kas jau apstiprināts ar atsevišķu likumdošanu (Aktuality, European Parliament). Fico atbalsts viņam nemaksāja neko konkrētu, un līdzšinējā Ungārijas un Slovākijas bloķējošā ass izskatās vājinājusies (Denník N).

Kur vienprātība nesniedzas

Svarīgākie ES Ukrainas politikas instrumenti atrodas ārpus samita secinājumiem. Sankcijām joprojām vajag vienprātīgu piekrišanu, tātad jebkura valdība var bloķēt to pagarināšanu. Pievienošanās procesā katrā posmā jāpiekrīt visām 27 dalībvalstīm, un AP ziņoja, ka vienprātība bija vajadzīga pat pirms pirmās sarunu kopas atvēršanas (AP). Finansējums iet caur atsevišķiem budžeta instrumentiem. Līderu teksts pats par sevi neatver nevienu no šīm durvīm.

Atsevišķu piesardzību ienes Vācija. Kanclers Frīdrihs Mercs paplašināšanos sasaistīja ar nākamo ES budžetu un noraidīja jaunu Eiropas kopējo parādu (Bundesregierung). Vācijas mediji ziņoja par priekšlikumiem veidot „asociēto dalību” — statusu ar dalību samitos, bet bez pilnām balsstiesībām (Focus). Polijas un Rumānijas komentētāji brīdināja, ka tas varētu nozīmēt paplašināšanos bez īstas dalības. ES paplašināšanās komisāre Marta Kosa publiski iebilda, sakot, ka „pusdalībnieka” statusa ES nav.

18. jūnijā ES atjaunoja politisko griestu sajūtu Ukrainas jautājumā. Taču samita teksts tikai aizklāj pamatproblēmu: jebkura viena valdība arī rīt var nobloķēt naudu, sankcijas vai nākamo pievienošanās soli.