ES padomnieki nepārņems Libānas robežpatruļas

ES dalībvalstu valdības 12.10.2026. izveidoja misiju, kas konsultēs un apmācīs Libānas armiju un policiju. Tās sākotnējais pilnvaru termiņš būs trīs gadi, teikts Padomes paziņojumā. Misija palīdzēs Libānas spēkiem pašiem kontrolēt robežu, taču to neuzraudzīs. Savukārt ANO miera uzturētāju pašreizējā darbība beigsies 31.12.2026. (UNIFIL).

Ko padomnieki varēs darīt

Libāna pati lūdza izveidot misiju. Militārie padomnieki sadarbosies ar Libānas bruņotajiem spēkiem sauszemes robežkontroles, jūras drošības, izlūkošanas un kontrabandas apkarošanas jomā, bet civilā komanda konsultēs policiju (Padome). Libānas prezidents Džozefs Auns atzinīgi novērtēja lēmumu un armiju un policiju nosauca par leģitīmiem līdzekļiem valsts varas nostiprināšanai (MTV Lebanon).

Misijas izveide vēl nenozīmē, ka tās darbinieki jau ieradušies Beirūtā. Plānošana turpinās, un valdībām jāpieņem atsevišķs lēmums, lai misija varētu sākt darbu (Padome). Katra valdība pati lems, vai sūtīt darbiniekus. Eiropas Ārējās darbības dienests norāda, ka izsludinātās civilās amata vietas būs atkarīgas no politiskajiem lēmumiem un budžeta apstiprināšanas (EEAS). Misijai vēl nav publiskots ne komandieris, ne budžets, ne arī to valstu saraksts, kuras sūtīs darbiniekus.

Ko dara patruļas, ko padomnieki nedarīs

ANO misija UNIFIL patrulē joslā starp Zilo līniju — ANO iezīmēto Izraēlas atkāpšanās līniju — un Litāni upi. Tā ziņo par pārkāpumiem un uztur saziņas kanālu starp Libānas un Izraēlas spēkiem (UNIFIL). ES dokumentā padomniekiem nav paredzētas patruļas, pamiera uzraudzība vai buferzonas funkcija (Padome). ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa Beirūtā teica, ka misija neaizstās UNIFIL (EEAS).

Armijai, kurai būtu jāuzņemas šis pienākums, jau tagad ir liela slodze. 2026. gada februārī uz dienvidiem no Litāni upes bija izvietoti vairāk nekā 9 000 karavīru (ANO ziņojums). ES Patvēruma aģentūra raksturo Libānas drošības spēkus kā hroniski nepietiekami finansētus un norāda, ka tie izmanto novecojušu aprīkojumu (EUAA).

ES jau finansē daļu šī aprīkojuma. Eiropas Miera mehānisms — ES ārpusbudžeta fonds militārajai palīdzībai — kopš 2022. gada Libānas armijai piešķīris 182 milj. € (Padome). Padomnieki var papildināt šo atbalstu ar apmācību, taču nevar finansēt algas. Apmācībai vajadzīgs laiks, kura ANO noteiktajā grafikā nav.

Kas vēl var aizpildīt šo robu

Atlikušās izvēles ir trīs atsevišķu lēmumu pieņēmēju rokās. ANO Drošības padome lems, vai UNIFIL nomainīs cita ANO misija. Ģenerālsekretārs izvirzījis trīs variantus: aptuveni 5 525, 3 370 vai 1 980 uniformētu darbinieku (ANO). Vašingtona, kurai Drošības padomē ir veto tiesības, esot norādījusi, ka bloķēs mandāta pagarināšanu bez skaidra beigu termiņa (Security Council Report).

Francija un Itālija virza otru risinājumu ārpus ANO un ES. Kopīgā paziņojumā 2026. gada jūnijā tās teica, ka apsvērs iespēju pēc UNIFIL aiziešanas vadīt savu starptautisko koalīciju (Élysée). Pagaidām šī iecere ir izpētes stadijā. Lai to īstenotu, vajadzīgi atsevišķi lēmumi Parīzē un Romā, citu valstu ieguldījums un, visticamāk, Libānas piekrišana.

Trešais lēmumu pieņēmēju kopums ir pašas ES dalībvalstu valdības. Tās vēl nav nobalsojušas par misijas sākšanu, un nevienai nav pienākuma sūtīt uz to savus darbiniekus.

ES lēmums vērsts uz ilgtermiņa mērķi: panākt, lai Libānas armija un policija pašas spētu noturēt kontroli pār valsts dienvidiem. Taču tuvākā nākotne paliek neskaidra. UNIFIL parastā darbība beidzas 31.12.2026., tāpēc no 2027. gada 1. janvāra robeža starp Izraēlu un Libānu varētu palikt bez cilvēkiem, kuri reģistrē incidentus un uztur saziņu starp abu valstu bruņotajiem spēkiem (UNIFIL). ES 12. oktobra lēmums šo funkciju nepārņem (Padome). Tas, vai to uzņemsies kāds cits, atkarīgs no ANO Drošības padomes, kur ASV var bloķēt ANO misijas turpinājumu, un no tā, vai Francija, Itālija vai citas valstis pārvērtīs koalīcijas ieceri karavīru nosūtīšanā.