ES apstiprina izraidīšanas centrus bez saimniekiem

Neviena trešā valsts nav piekritusi uzņemt ES izraidīšanas centru. Tas ir galvenais šķērslis jaunajai Atgriešanas regulai, ko Eiropas Parlaments apstiprināja 17. jūnijā. Regula pirmo reizi dotu dalībvalstīm juridisku pamatu veidot izraidīšanas iestādes ārpus ES teritorijas (Eiropas Parlaments, DW).

19 ES valstu vadītāji parakstīja vēstuli, aicinot Eiropas Komisiju ātri atbalstīt šādus centrus, tostarp ar ES finansējumu (Statsministeriet). Austrija, Dānija, Grieķija un Nīderlande meklējot iespējamās vietas. ES Padomei, kur nacionālās valdības kopā ar Parlamentu pieņem tiesību aktus, regula vēl formāli jāapstiprina. Taču izšķirošā vara būs valstij, kas piekristu savā teritorijā uzņemt aizturētos. Pagaidām tādas nav.

Kāpēc vairums izraidīšanas lēmumu paliek uz papīra

Atbalstītāji norāda uz reālu problēmu. Tikai aptuveni 28 % ES atgriešanas lēmumu beidzas ar cilvēka faktisku izbraukšanu, norādījis regulas ziņotājs Eiropas Parlamentā Maliks Azmani (EP intervija). Jaunie noteikumi paredz Eiropas atgriešanas rīkojumu, kas būtu spēkā visās dalībvalstīs, un ļautu pārvietot cilvēkus uz aizturēšanas vietām ārpus ES robežām.

Tomēr iemesli, kāpēc izraidīšana bieži nenotiek, parasti nav saistīti ar to, kur cilvēks tiek turēts. Izcelsmes valstis atsakās izsniegt ceļošanas dokumentus. Konsulāti kavējas. Iesaistās tiesas. Eiropas koledžas analīze par galveno šķērsli nosauca izcelsmes valstu sadarbību un gatavību pieņemt atpakaļ savus pilsoņus (Eiropas koledža). Parlaments var atļaut instrumentu. Tas nevar piespiest trešo valsti uzņemt centru vai izcelsmes valsti pieņemt cilvēkus atpakaļ.

Itālija izmēģināja. Atgriezti pieci cilvēki.

Itālija ir vienīgā valdība, kas praksē izmēģinājusi šim modelim līdzīgu sistēmu. Divas iestādes Albānijā, viena identificēšanai Šendžinā un otra aizturēšanai Džaderā, darbojas saskaņā ar Itālijas tiesībām. Pēc tam, kad tiesas 2024. gada beigās noraidīja pirmos aizturēšanas gadījumus, Roma pārorientējās no patvēruma pieteikumu izskatīšanas ārpus valsts uz tādu cilvēku turēšanu, kuriem jau izdots izbraukšanas rīkojums (EFE).

Rezultāts ir neliels. Žurnāls Internazionale, atsaucoties uz Altreconomia iegūtiem dokumentiem, ziņoja par pieciem migrantiem, kas no Albānijas tieši atgriezti Ēģiptē. Citi uz Albāniju pārvietotie cilvēki nonāca atpakaļ Itālijā. Tajā pašā izmeklēšanā Džaderas centra pirmajās darbības dienās saskaitīti 54 incidenti, kuros bija vajadzīga ārkārtas dienestu iesaiste (Internazionale).

Juridiskais strīds ir atsevišķs un vēl nav atrisināts. Saskaņā ar ECRE/ELENA pārskatu Albānijas modelis nonācis ES Tiesas vērtējumā apvienotajās lietās C-706/25 un C-707/25, kur jāpārbauda, vai šādas iestādes atbilst ES patvēruma tiesībām (ECRE/ELENA). Džordža Meloni apgalvo, ka Parlamenta balsojums apstiprina viņas pieeju (La Nación). Tiesas par to vēl nav lēmušas.

Cīņa par finansējumu un tiesību robeža

Grieķijas premjerministrs Kiriaks Micotakis nosaucis konkrētāko grafiku: vienošanās līdz 2026. gada beigām, centri darbībā no 2027. gada (Le Monde). Vācija, lai gan piedalās darba grupā par centru iespējamām atrašanās vietām, 19 līderu vēstuli neparakstīja (EUobserver).

Francija un Spānija nevar vienas pašas bloķēt regulu, jo kvalificētā vairākuma balsojumā vajadzīgs noteikts valstu un iedzīvotāju vairākums, nevis katras valsts veto. Taču Emanuels Makrons paziņoja, ka Francija iebildīs pret šo centru finansēšanu no ES budžeta, bet Pedro Sančess tos nosauca par neefektīviem un kaitīgiem attiecībām ar tranzītvalstīm, uz kurām Eiropai jāpaļaujas (Euronews, El País). Likumu tas neaptur. Finansējumu un politisko aizstāvību tas padara grūtāku.

Regula arī atceļ vienu aizsardzības mehānismu: apelācija pret izraidīšanu vairs automātiski neapturētu izraidīšanas izpildi, un tiesnešiem tas būtu jālemj katrā lietā atsevišķi (Eiropas Parlaments, Politis). ANO augstais cilvēktiesību komisārs brīdināja, ka valdības nevar nodot atbildību citur, ja cilvēks tiek nelikumīgi aizturēts vai viņam liegta efektīva apelācija (European Times). Amnesty brīdināja par risku turēt cilvēkus valstīs, ar kurām viņiem nav saiknes un kur viņiem nav piekļuves juristiem (Amnesty).

Parlaments ir apstiprinājis ietvaru. Padomei tas vēl jāpieņem. Uzņemošajai valstij vēl jāpiekrīt. Luksemburgas un Strasbūras tiesām vēl jāatbild, vai ES tiesību aizsardzība seko cilvēkam arī ārpus ES robežām. Politiskais spiediens ir redzams. Praktisko atbilžu vēl nav.