ES deficīts ar Ķīnu sasniedz 360 mljrd. €

Eiropas Komisija 29. maijā paziņoja, ka ES tirdzniecības un investīciju attiecības ar Ķīnu vairs nav „ilgtspējīgas”. Tā ir līdz šim asākā Briseles valoda pret Pekinu. Paziņojums seko gadam, kurā ES tirdzniecības deficīts ar Ķīnu pieauga par 18 % līdz 359,8 mljrd. € (Eurostat, Courthouse News). Eksports uz Ķīnu saruka, imports pieauga, un Komisija brīdina, ka Ķīnas rūpniecības pārmērīgā jauda var apdraudēt 29 miljonus darbvietu Eiropā (Le Monde).

Taču tas bija politisks signāls, nevis saistošs lēmums. Jauni instrumenti netika pieņemti. Turklāt Eiropas faktiskā atkarība no Ķīnas kopš pirms trim gadiem pasludinātās risku mazināšanas politikas ir tikai augusi.

Atkarība, kas kļuva dziļāka

Tajā pašā nedēļā publicēts Frīdriha Naumaņa fonda pētījums parāda, cik vāji strādājusi līdzšinējā pieeja. Vācijas atkarība no Ķīnas importa no 2023. līdz 2025. gadam palielinājās visās kritiskajās kategorijās: litija baterijās no 49,7 % līdz 66,5 %, antibiotikās no 65,3 % līdz 72,9 %, saules paneļos no 89 % līdz 92,6 % (n-tv). Retzemju metālu importa apjoms trīskāršojās.

Tas nav tikai Vācijas stāsts. Itālijas imports no Ķīnas no 2019. līdz 2025. gadam pieauga par 91 %, kas ir straujākais kāpums starp lielākajām ES ekonomikām (Corriere della Sera). Visā ES 98 % saules paneļu importa nāk no Ķīnas, un aptuveni 70 % bateriju un tīro tehnoloģiju piegādes ķēžu iet caur Ķīnas ražotājiem (Bruegel, EU JRC). Eiropa cenšas samazināt atkarību no piegādātāja, kura preces tai klimata mērķu sasniegšanai vajag arvien vairāk.

Francija spiež, Vācija bremzē

Piecas valstis — Francija, Itālija, Spānija, Nīderlande un Lietuva — 25. maijā iesniedza kopīgu dokumentu, prasot ātrāku tirdzniecības aizsardzību (Corriere della Sera). ES tirdzniecības komisārs Stefans Sežurnē pēc tam piedāvāja trīs virzienus: ierobežot jebkuras vienas valsts īpatsvaru piegādes ķēdē līdz 60 %, lēno produktu līmeņa izmeklēšanu vietā ieviest nozaru aizsardzības pasākumus un pastiprināt noteikumus par ārvalstu subsīdijām (Le Monde).

Vācija dokumentu neparakstīja. Berlīne tirdzniecības aizsardzību nenoraida, taču prasa precīzus, Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem atbilstošus instrumentus, nevis plašus piegādes ķēžu griestus, kas varētu izraisīt Ķīnas pretsoļus (Handelsblatt). Ekonomikas ministre Katerīna Raihe tajā pašā nedēļā devās uz Pekinu ar 40 uzņēmēju delegāciju, prasot savstarpīgumu un uzticamu piekļuvi retzemju metāliem. Viņa atgriezās bez vienošanās (Deutschlandfunk).

Vācijas piesardzība izriet no tās riskiem. Divpusējā tirdzniecība ar Ķīnu 2025. gadā sasniedza 250 mljrd. €, lai gan Vācijas auto eksports kopš 2022. gada ir sarucis uz pusi (Euronews, Krone). Līdzīgas pretrunas redzamas arī citur. Itālija parakstīja stingrāko valstu dokumentu, vienlaikus uzņemot Ķīnas autoražotāju Dongfeng, kam paredzēts kopīgi pārvaldīt Stellantis rūpnīcu Kasīno (Il Fatto Quotidiano). Ungārija, kas piesaistījusi 44 % Ķīnas tiešo investīciju ES, nonāk tiešā konfliktā starp savu rūpnīcu piesaistes stratēģiju un piedāvātajiem piegādes ķēžu griestiem, kas varētu vājināt BYD un CATL projektus tās teritorijā (Portfolio).

Retorika iet ātrāk par izpildi

Sežurnē trīs virzieniem vēl nav tiesību akta teksta. Piedāvātais instruments pret pārmērīgu ražošanas jaudu, kas ļautu ES preventīvi bloķēt importu zem pašizmaksas, joprojām ir konsultāciju stadijā; formāls priekšlikums gaidāms agrākais 2026. gada trešajā ceturksnī (Atlantic Council). Atjauninātā ārvalstu tiešo investīciju pārbaudes regula, kas paredz valdību kontroli pār ārvalstu iegādēm jutīgās nozarēs, politisku vienošanos sasniedza 2025. gada decembrī, bet piemērojama būs tikai 2027. gada beigās (Consilium).

Viena konkrēta izmaiņa stāsies spēkā drīz: no 1. jūlija pazudīs 150 € beznodokļu slieksnis sīkpakām (European Commission). Pašlaik miljoniem mazo sūtījumu no Ķīnas e-komercijas platformām, piemēram, Temu un Shein, ES ienāk bez muitas nodokļa, spiežot vietējos tirgotājus pazemināt cenas. Muitas piemērošana katrai pakai tieši skars šā modeļa peļņas daļu.

Ķīna Eiropas lēmumus negaida. Pekina jau noteikusi 42,7 % tarifus ES piena produktiem (Euronews), kavējusi Airbus sertifikāciju, ierobežojusi retzemju metālu eksportu un noteikusi sankcijas septiņiem Eiropas aizsardzības uzņēmumiem (Radio Free Europe).

Eiropadome 18. jūnijā lems par tālāko virzienu. Pretruna ir vienkārša: Eiropai vajag Ķīnas saules paneļus, baterijas un retzemju metālus, lai sasniegtu pašas klimata mērķus. Vietējās rūpniecības aizsardzība var palēnināt dekarbonizāciju; nekontrolēts imports var iznīcināt industriālo bāzi, kas vajadzīga ilgtermiņa pašpietiekamībai (CER). Trīs gadus pēc risku mazināšanas kursa sākuma atkarība ir padziļinājusies. 18. jūnijā Eiropai jāizšķiras, kuras izmaksas tā ir gatava nest.