ES atļauj Nezglyal zēniem ar adrenoleikodistrofiju

Zēniem ar cerebrālo adrenoleikodistrofiju plānveida magnētiskās rezonanses (MR) izmeklējumā var atklāt nelielu smadzeņu bojājumu, lai gan ikdienā bērns skrien, lasa un rotaļājas kā citi. Šāds atradums tagad var kļūt par pamatu ārstēšanai: 21. septembrī Eiropas Komisija piešķīra Nezglyal (leriglitazonam), iekšķīgi lietojamām zālēm, reģistrācijas atļauju slimības agrīnai stadijai (Eiropas Zāļu aģentūra).

Kāpēc ārsti izmeklē zēnus, kuri jūtas labi

Slimības pamatā ir izmaiņas ABCD1 gēnā. Parasti šis gēns palīdz šūnām noārdīt noteikta veida ļoti garu ķēžu taukskābes; ja gēns nedarbojas, taukskābes uzkrājas (vienprātības dokuments).

Ģimene nevar no gēna izmaiņām paredzēt, kad smadzenēs sāksies iekaisums, un ārsti vēl nezina, kas šo procesu ierosina. Kad tas sākas, iekaisums bojā balto vielu — ar aizsargkārtu klātās nervu šķiedras, kas savieno dažādus smadzeņu apgabalus —, un zēna stāvoklis var strauji pasliktināties (slimības apskats).

Tāpēc ārsti zēnus rūpīgi novēro. Starptautiskās vadlīnijas iesaka pirmo MR izmeklējumu veikt divu gadu vecumā, līdz 12 gadu vecumam to atkārtot ik pēc sešiem mēnešiem, bet pēc tam — reizi gadā (vadlīnijas).

Dažos izmeklējumos ievada gadolīnija kontrastvielu. Asins-smadzeņu barjera parasti neļauj tai nokļūt smadzeņu audos. Ja bojājuma malā ir aktīvs iekaisums, barjera var kļūt caurlaidīga: kontrastviela izsūcas un iezīmē bojājuma malu, līdzīgi kā mitrums, kas izplatās gar plaisu sienā.

Bojājums, kas kontrastvielu neuzkrāj, attēlā ir redzams, taču neliecina par šādu noplūdi. Bieži tā ir agrīnāka slimības stadija, tomēr katram zēnam slimība var attīstīties citādi. Tieši šai pacientu grupai paredzēts Nezglyal.

Reģistrācijas atļauja attiecas uz zēniem vecumā no diviem līdz 12 gadiem, kuriem ir šāds kontrastvielu neuzkrājošs bojājums un nav vai ir maz neiroloģisku traucējumu (Eiropas Zāļu aģentūra). Agrīnu smadzeņu slimību var apturēt ar cilmes šūnu transplantāciju, taču tā neatjauno jau radušos bojājumus, ir saistīta ar nopietniem riskiem un piemērotiem pacientiem joprojām ir ārstēšanas iespēja (vienprātības dokuments). Nezglyal ārstēšanas izvēlei pievieno tabletes.

Septiņiem no divdesmit zēniem

Pierādījumi gūti NEXUS pētījumā, kurā leriglitazonu saņēma 23 zēni; salīdzināšanai nebija grupas, kas zāles nesaņemtu (NEXUS reģistrs). No 20 zēniem, par kuriem bija pietiekami daudz datu, septiņiem jeb 35 % iestājās pētījumā par „slimības apstāšanos” sauktais iznākums (Eiropas Zāļu aģentūra).

Par slimības apstāšanos uzskatīja stāvokli, kad zēna veselība un MR attēli pētījuma laikā palika stabili vai stabilitāte saglabājās līdz transplantācijai. Tas nozīmē slimības progresēšanas pauzi, nevis smadzeņu bojājumu novēršanu.

Vai 35 % ir labs rezultāts? Neārstētu zēnu slimības vēstures dati liecinot, ka šādu stabilitāti sasniegtu ap 10 % arī bez ārstēšanas (Eiropas Zāļu aģentūra). Salīdzinājums ar agrākiem slimības vēstures datiem ir mazāk drošs nekā divu grupu novērošana vienlaikus, jo pētījumā iesaistītie bērni varēja atšķirties no tiem, par kuriem saglabāti šie dati.

Rezultātu sadalījums palīdz saprast, kāpēc atļauja attiecas uz šauru pacientu grupu. Medscape ziņoja, ka slimības apstāšanos esot sasnieguši seši no deviņiem zēniem, kuru bojājumi kontrastvielu neuzkrāja, un viens no 11 zēniem, kuru bojājumi to jau uzkrāja (Medscape). Skaitļi ir mazi, tomēr šis sadalījums norāda uz labākiem rezultātiem agrīnākā stadijā.

Minētās blakusparādības ir svara pieaugums, plakstiņu pietūkums un samazināts balto asins šūnu skaits (Eiropas Zāļu aģentūra). Tik neliela bērnu grupa neļauj novērtēt retus vai vēlīnus kaitējumus.

Pirms šī apstiprinājuma bija noraidīts plašāks zāļu lietojuma pieteikums; jaunais pieteikums, kas balstīts bērnu pētījuma datos, pārliecināja regulatorus (pharmaphorum). Zāles reģistrētas „izņēmuma apstākļos” — kā to paredz kārtība ļoti retām slimībām, kuru gadījumā pilnus datus savākt ir grūti. Tas nozīmē, ka uzņēmumam jāiesniedz papildu drošuma dati, jāuztur reģistrs ilgtermiņa efektivitātes uzraudzībai un ik gadu jāsniedz jaunākā informācija (Eiropas Zāļu aģentūra).

No Spānijas laboratorijas līdz Vācijas aptiekai

Zāļu izstrādes pamatā ir publiski finansēti pētījumi. El País raksta, ka Aurora Pujolas grupas pētnieki centrā IDIBELL-CIBERER 2010. gadā esot atklājuši: saistītais medikaments pioglitazons mazina smadzeņu iekaisumu pelēm. Centrs esot nodevis patenta licenci uzņēmumam Minoryx Mataro, un uzņēmums izstrādājis leriglitazonu, lai tas labāk nonāktu smadzenēs (El País).

ES reģistrācijas atļauja vēl nenozīmē, ka zāles uzreiz nonāks aptiekās. Minoryx un tā komerciālais partneris prognozējot, ka zāles Vācijā tirgū nonāks līdz 2026. gada beigām, bet citās valstīs — pēc sarunām par cenu (paziņojums). Par zāļu pieejamību un apmaksu lemj katra valsts pati.

Pat Spānijā, kur zāles izstrādātas, to pieejamība vēl nav skaidra. El País vēsta par Spānijas bērnu, kurš zāles aptuveni trīs gadus esot saņēmis līdzjūtības lietošanas kārtībā — pirms reģistrācijas, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi. Lēmums par zāļu apmaksu no valsts budžeta Spānijā neesot apstiprināts (El País).

Regulāri MR izmeklējumi kļūst par priekšnoteikumu šo zāļu saņemšanai: Nezglyal var palīdzēt tikai tad, ja bojājumu atklāj stadijā, kad tas vēl neuzkrāj kontrastvielu. Tāpēc zāļu praktiskā vērtība katrā valstī būs atkarīga no tā, vai diagnosticētajiem zēniem MR veic regulāri un laikus. Minoryx reģistram un Eiropas Zāļu aģentūras prasītajai turpmākajai uzraudzībai būs jāparāda, vai nelielā bērnu grupā novērotā stabilitāte saglabājas.