ES tiesa atļauj Katalonijas amnestiju

Eiropas Savienības Tiesa 16. jūlijā nolēma, ka ES tiesības pašas par sevi neliedz Spānijai piemērot amnestiju ar Katalonijas neatkarības kustību saistītajiem nodarījumiem (Euronews, Brussels Signal). Spriedums noņem spēcīgāko juridisko iebildumu pret amnestiju ES līmenī. Taču tas nevienu automātiski neatbrīvo no atbildības. Konkrētās lietas joprojām jāizlemj Spānijas tiesnešiem, un vairāki no viņiem jau ir devuši saprast, ka Luksemburgas spriedumu neuzskatīs par automātisku attaisnošanu.

Kā lieta nonāca Luksemburgā

Divas Spānijas tiesas izmantoja Līguma par ES darbību 267. pantu — mehānismu, kas ļauj valstu tiesām jautāt ES Tiesai, kā interpretējamas ES tiesības (Article 267 TFEU). Luksemburga atbild uz tiesību jautājumu. Pašu lietu pēc tam izlemj nacionālā tiesa.

Spānijas Revīzijas tiesa, kas pārbauda publisko līdzekļu izlietojumu, vaicāja, vai finansiālās atbildības dzēšana par valsts naudu, kas izmantota 2017. gada neatkarības referenduma organizēšanai, nav pretrunā ES budžeta aizsardzības noteikumiem. Atsevišķi Spānijas Audiencia Nacional — augsta līmeņa krimināltiesa — jautāja, vai amnestija apsūdzētajiem ar Katalonijas neatkarības kustību saistītā terorisma lietā neapdraud ES pretterorisma direktīvas piemērošanu (RTVE).

Abi iebildumi noraidīti, viens ierobežojums paliek

Tiesa abus galvenos iebildumus noraidīja. Finanšu jautājumā tā secināja, ka Spānijas publiskās naudas izmantošana nelikumīgam referendumam nav radījusi kaitējumu ES budžetam (Brussels Signal). Terorisma jautājumā tiesa atzina, ka Spānijas amnestija ir pietiekami šauri formulēta, lai ES direktīva joprojām būtu piemērojama: likums attiecas tikai uz Katalonijas neatkarības kontekstu un neaptver nodarījumus, kas radījuši tīšu smagu kaitējumu cilvēktiesībām.

Viens ierobežojums tomēr saglabājās. Tiesa iebilda pret normu, kas Spānijas tiesnešiem varētu likt izbeigt lietas divu mēnešu laikā, vēl pirms Luksemburga būtu sniegusi atbildes uz viņu jautājumiem (Internazionale/Reuters). Spānija var lemt par amnestiju, bet tā nedrīkst bloķēt ES tiesību sistēmā paredzēto tiesu dialogu.

Pudždemons joprojām juridiskā nenoteiktībā

Bijušajām Katalonijas amatpersonām, pret kurām Revīzijas tiesā celtas prasības par finanšu atbildību, ceļš uz amnestiju tagad lielā mērā ir atvērts (Eurasia Review). Karlesam Pudždemonam situācija ir sarežģītāka.

Dažas stundas pēc sprieduma Augstākās tiesas tiesnesis Pablo Ljarena atstāja spēkā Pudždemona valsts mēroga apcietināšanas orderi (Antena 3). Ljarena nebalstās ES tiesībās. Viņš uzskata, ka Pudždemonam pārmestā publisko līdzekļu ļaunprātīgā izmantošana ietvērusi personisku iedzīvošanos, ko pats amnestijas likums izslēdz. Luksemburgai šis jautājums netika uzdots. Nākamā būtiskā instance tagad ir Spānijas Konstitucionālā tiesa, kas savu spriedumu par amnestiju atlikusi līdz rudenim (Eurasia Review).

Premjerministram Pedro Sančesam spriedums dod politiski izmantojamu argumentu. Opozīcijas spēcīgākais apgalvojums — ka amnestija pārkāpj ES tiesības — ir pārbaudīts tiesā un noraidīts. Sančess tagad var teikt saviem parlamentārajiem partneriem Junts un ERC, divām galvenajām Katalonijas neatkarības partijām, kuru balsis uztur viņa valdību, ka viņa solījums ir izturējis ES tiesību pārbaudi (Ouest-France). Neatkarības kustības līderi uz to reaģēja ar prasību amnestiju piemērot nekavējoties un pilnā apmērā. Vācijas un Francijas mediji spriedumu interpretēja šaurāk: kā juridisku šķērsli, kas pārvarēts, nevis kā politisku atļauju separātismam (taz).

ES Tiesa varēja pateikt, vai ES tiesības bloķē amnestiju. Tā nevarēja izlemt, vai Spānijas tiesas to piemēros. Luksemburga ES tiesību iebildumu ir noņēmusi no galda. Tagad kavēšanās, rīcības brīvība un sekas ir Madrides tiesu rokās.