ES strupceļš paceļ Krievijas naftas griestus

ES 21. sankciju pakete pret Krieviju Briselē 10.–12. jūlijā iestrēga nevis tāpēc, ka viena valsts pateica „nē”, bet tāpēc, ka to varēja izdarīt ikviena. ES dalībvalstu vēstnieki COREPER, proti, komitejā, kurā valstu pārstāvji saskaņo tekstus pirms ministru apstiprinājuma, nespēja vienoties par paketi, kas tika raksturota kā vērienīgākā sankciju kārta kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā (Euronews, ES Padome). Vienā paketē bija salikti naftas cenu griesti, kuģu reģistri, zivju kvotas un strīdīgi personvārdi. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 31. pantu šādam lēmumam vajadzīga vienprātība. Katra valdība atrada, ko aizstāvēt.

Naftas griestu pulkstenis

Kavēšanās nebija bez maksas. ES cenu griesti Krievijas naftai, kas ļauj Rietumu apdrošinātājiem un kuģniecības uzņēmumiem strādāt ar Krievijas jēlnaftu tikai tad, ja tā pārdota zem noteiktas robežas, 15. jūlijā bija jāpārrēķina automātiski. Mehānisms darbojas vienkārši: pasaules naftas cenām kāpjot, formula griestus no 44,10 ASV dolāriem par barelu paceltu līdz aptuveni 58 dolāriem vai vairāk (Euronews, Eurointegration). Augstāki griesti nozīmē, ka lielāka daļa Krievijas naftas var likumīgi izmantot Rietumu pārvadājumus un apdrošināšanu. Tas nozīmē vairāk ieņēmumu Maskavai.

Enerģētikas komisārs Dans Jergensens gribēja iesaldēt griestus zemākajā līmenī līdz 2027. gada janvārim. Taču iesaldēšana bija iekļauta plašākajā sankciju paketē. Pakete nekustējās uz priekšu, tāpēc nekustējās arī griestu iesaldēšana.

Ārpus naftas griestiem Eiropas Komisija piedāvāja sankciju sarakstā iekļaut vēl 30 ēnu flotes tankkuģus, proti, novecojušus kuģus, kas pārvadā Krievijas jēlnaftu ārpus ierastajiem apdrošināšanas tīkliem, paplašināt darījumu aizliegumus līdz 31 Krievijas bankai un vērsties pret kriptovalūtu platformām un trešo valstu starpniekiem, kas palīdz apiet esošos noteikumus (Baker McKenzie, United24). Komisija norāda, ka pašreizējie pasākumi jau aptver 90 % agrāko Krievijas naftas importu un 70 % Krievijas banku sistēmas aktīvu (Eiropas Komisijas enerģētikas sankcijas, Eiropas Komisijas finanšu pasākumi). 21. paketei bija jāaizver daļa atlikušo izpildes robu.

Trīs valstis, trīs bloķētāji

Vienprātības noteikums nozīmē, ka katra galvaspilsēta var aizturēt visu paketi, līdz tās iebildums tiek atrisināts. Trīs piemēri rāda šo modeli.

Grieķija, Kipra un Malta iebilda pret naftas griestu iesaldēšanu, jo tā tieši ierobežo to kuģniecības nozares, kas pelna no Krievijas jēlnaftas un sašķidrinātās dabasgāzes pārvadājumiem (Upday). Zemāki griesti nozīmē mazāk kravu, kuras tās drīkst likumīgi vest. Bulgārija iebilda pret sankcijām pret ar „Lukoil” saistīto miljardieri Vagitu Alekperovu, brīdinot, ka pasākumi varētu apdraudēt Burgasas pārstrādes rūpnīcu, kas piegādā degvielu Balkāniem (Il Foglio). Slovākijas premjers Roberts Fico draudēja bloķēt paketi enerģijas izmaksu dēļ, jo valsts ekonomika joprojām ir atkarīga no Krievijas cauruļvadu gāzes (Noviny.sk).

Neviena valdība viena pati paketi nenoraka. Taču sistēma katram iebildumam piešķīra vienādu bloķēšanas spēku, un iebildumi sakrājās.

Kas iegūst no kavēšanās

Katra nedēļa, kurā pakete iestrēgst, atstāj Krievijas ieņēmumu kanālus plašākus. CREA 2026. gada jūnija analīzē secināts, ka ES Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes imports joprojām pārsniedz 2025. gada jūnija līmeni, Ungārija vienā mēnesī importējusi Krievijas fosilo kurināmo 591 milj. € vērtībā, bet ES ostās izkrautas astoņas kravas ar naftas produktiem, kas iegūti no Krievijas jēlnaftas, par spīti jau spēkā esošam aizliegumam (CREA). Ēnu flotes operatori un kriptovalūtu norēķinu platformas iegūst laiku pārkārtot plūsmas, pirms sankciju izpilde tās panāk.

Eiropas iekšienē ieguvēji ir konkrētas nozares, kas izvairās no tūlītējām atbilstības izmaksām vai zaudēta biznesa: grieķu kuģu īpašnieki saglabā sašķidrinātās dabasgāzes tranzīta ieņēmumus, Bulgārijas pārstrādes intereses saglabā jēlnaftas piegādi, Ibērijas zivju importētāji saglabā piekļuvi Krievijas nozvejai. Zaudētāji ir mazāk redzami, un tieši tāpēc viņi zaudē vieglāk. Krievijas ieņēmumi paliek mazāk ierobežoti, paildzinot kara finansēšanu, ko sankcijām būtu jāpadara grūtāku. ES uzticamība ekonomiskā spiediena izmantošanā vājinās ikreiz, kad paketi, kurai jāpastiprina izpilde, aiztur pārstrādes rūpnīca, kuģu reģistrs un cauruļvads.

ES sankcijas darbojas tāpēc, ka tās piemēro viens juridisks tirgus: vieni un tie paši noteikumi vienlaikus saista Luksemburgas bankas, Grieķijas tankkuģus, Polijas muitu un Francijas konsulātus. Taču ES var kaitēt Krievijai tikai tad, ja visas 27 valdības pieņem izmaksas savās mājās. Pašlaik pietiekami daudzas to nedara.