ES atļauj migrantu aizturēšanu ārvalstīs

Eiropas Parlaments un ES Padome, kur dalībvalstu valdības vienojas par ES likumiem, 1. jūnijā panāca vienošanos, kas pirmo reizi ļaus dalībvalstīm noraidītus patvēruma meklētājus aizturēt ārpus ES. Jaunā Atgriešanas regula izveido ietvaru tā sauktajiem „atgriešanas centriem” — aizturēšanas vietām trešajās valstīs cilvēkiem, par kuru izraidīšanu jau pieņemts galīgs lēmums. Tā noslēdz ES migrācijas tiesību pārkārtošanu pirms plašākā Patvēruma un migrācijas pakta stāšanās spēkā 12. jūnijā (European Parliament, Council).

Regula arī ļauj veikt mājokļu pārmeklēšanu, meklējot cilvēkus bez uzturēšanās tiesībām, atceļ automātisku deportācijas apturēšanu apelācijas laikā un pieļauj beztermiņa aizturēšanu drošības apdraudējuma gadījumos (EFE). Vienošanos virzīja vairākums no centriski labējās Eiropas Tautas partijas līdz galēji labējai Patriotu grupai. Sociāldemokrāti, zaļie un kreisie balsoja pret. No valdībām vienošanos noraidīja tikai Spānija (El Español, Euronews).

Ietvars bez vietas

Jebkura dalībvalsts tagad varēs slēgt divpusēju līgumu ar valsti ārpus ES par aizturēšanas centra izvietošanu. Eiropas Savienības Pamattiesību harta, proti, ES paša pamattiesību katalogs, šādos centros joprojām būs spēkā, jo dalībvalstis paliek juridiski atbildīgas par cilvēkiem, kurus tās pārvieto (European Parliament). Nepavadīti nepilngadīgie ir izslēgti. Ģimenes ar bērniem — nav.

Ne viena trešā valsts šādu līgumu vēl nav parakstījusi. Piecas valdības — Vācija, Nīderlande, Austrija, Dānija un Grieķija — meklē partnerus Āfrikā un Centrālāzijā. Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints ir gājis vistālāk: viņš paziņojis, ka valdība līdz gada beigām cer noslēgt divpusējas vienošanās un ir gatava piedāvāt finansiālu palīdzību vai vīzu atvieglojumus valstīm, kas piekritīs uzņemt centrus. Nīderlandes domnīca Klīngendāles institūts brīdināja, ka piekrist varētu maz valstu, bet tās, kas piekristu, varētu „prasīt būtisku kompensāciju” (Brussels Signal).

Vienīgais darbojošais modelis ir Itālijas divi centri Albānijā. Atšķirība starp ieceri un rezultātu ir liela: pārvietoti 527 cilvēki, lai gan gada mērķis ir 36 000. Itālijas tiesas bloķēja vairāk nekā pusi aizturēšanas gadījumu. ActionAid lēš, ka sistēmas izmaksas sasniedz 153 000 € par vienu vietu. Albānija ir devusi signālu, ka pēc 2030. gada vienošanos nepagarinās.

Sašaurinājums, ko regula neatrisina

Eiropas atgriešanas sistēma buksē diplomātijas dēļ. Izcelsmes valstis atsakās izsniegt ceļošanas dokumentus, bez kuriem savu pilsoni nevar deportēt. Francija 2025. gadā izdeva aptuveni 138 000 izraidīšanas rīkojumu, bet izpildīja ap 10,5 %. Alžīrijas vairākus mēnešus ilgušais ceļošanas dokumentu iesaldējums nobloķēja sistēmu un padarīja likumdošanas robu sekundāru (Le Monde). Vācija 2026. gada pirmajā ceturksnī deportēja 4 807 cilvēkus, par vairāk nekā 20 % mazāk nekā tajā pašā periodā pērn, bet deportācijas rīkojumi joprojām attiecas uz vairāk nekā 237 000 cilvēku. Spānija 2025. gadā izpildīja tikai 6,3 % no saviem izraidīšanas rīkojumiem.

Atgriešanas centrs šo aritmētiku nemaina. Cilvēku, kas aizturēts Ugandā vai Uzbekistānā, joprojām nevar nosūtīt uz izcelsmes valsti bez šīs valsts izdotas pases vai ceļošanas dokumenta. Francijas diplomātiskie avoti laikrakstam Le Figaro sacīja, ka neredzot, „kā tas varētu strādāt” (Le Figaro).

Kur iesaistās tiesas

Divi vājinātie aizsargmehānismi gandrīz noteikti nonāks tiesās. Apelācija pret deportāciju vairs automātiski neapturēs izraidīšanu; tiesām katrā lietā būs jālemj, vai iejaukties (Euronews). Parlamenta un Padomes sarunvedēji no teksta izņēma neatkarīgu atgriešanas centru uzraudzības mehānismu, ko sākotnēji bija piedāvājusi Eiropas Komisija — ES izpildvara (Verfassungsblog).

Eiropas Savienības Tiesā izskatīšanā esoša lieta var pārveidot visu konstrukciju. Lietā Sedrata (C-414/25) tiesai jālemj, vai Itālijas un Albānijas protokols atbilst ES tiesībām. Ģenerāladvokāta sākotnējais atzinums aprīlī protokolu atbalstīja, bet galīgais spriedums vēl nav pieņemts. Negatīvs spriedums vājinātu regulas juridisko pamatu. Atsevišķi Strasbūras Eiropas Cilvēktiesību tiesai paliek tiesības bloķēt individuālas pārvietošanas ar pagaidu noregulējumu — to pašu instrumentu, ar kuru tā 2022. gadā apturēja Apvienotās Karalistes deportācijas reisus uz Ruandu.

Regulai vēl vajadzīgi formāli balsojumi Parlamentā un Padomē, kas gaidāmi tuvāko nedēļu laikā. Politiskais vairākums jau ir. Juridiskais ietvars drīz kļūs par likumu. Trūkst operacionālā pamata: valsts, kas būtu gatava uzņemt centrus, un diplomātiskās ietekmes pār izcelsmes valstīm, kuras gadiem atsakās sadarboties.