ES svītro brīdinājumu par Spānijas migrantu atļaujām

Itālija, Dānija un Polija vēlējās, lai ES līderi brīdinātu: dalībvalstu migrācijas pasākumi var veicināt neatbilstīgu ieceļošanu. Spānijas un ārvalstu mediji šo ieceri skaidroja kā vērstu pret Spānijas plānu masveidā legalizēt nedokumentēto migrantu statusu. Taču 16. oktobrī pieņemtajos secinājumos šāda brīdinājuma nav (Eiropadomes secinājumi).

Spānija joprojām pati lemj, kam atļaut dzīvot un strādāt tās teritorijā. Tās partneri bažījas, ka šādu lēmumu sekas skars arī citas valstis, kuru robežas ar Spāniju ir atvērtas, taču līdz šim šādu ietekmi nav pierādījuši.

Teikums, ko ikviens līderis varēja svītrot

Divu mediju ziņotajā secinājumu projektā ES esot aicināta izvairīties no pasākumiem, kas varētu veicināt neatbilstīgu ieceļošanu. Eiropas Komisija esot aicināta izpētīt, kā valdības varētu savstarpēji apspriesties par vienas valsts lēmumiem, kas ietekmē citas (POLITICO, EFE). Ziņotajā formulējumā nebija paskaidrots, vai šādas konsultācijas nozīmētu ko vairāk par apspriešanos pirms lēmuma pieņemšanas.

Eiropadomes secinājumi ir dalībvalstu vadītāju politiskas vadlīnijas, nevis tiesību akts. Tie jāpieņem vienprātīgi, tāpēc pietiek ar viena līdera atteikumu tos atbalstīt, lai svītrotu kādu teikumu. Galīgajā tekstā nav minēta ne Spānija, ne kāds iespējamais iemesls, kas varētu veicināt ierašanos (Eiropadomes secinājumi).

Nav skaidrs, kurš panāca šā formulējuma svītrošanu. El Mundo šo nopelnu piedēvē Spānijas premjerministram Pedro Sančesam (El Mundo). Euronews, atsaucoties uz AP, ziņoja, ka arī Francija esot iebildusi pret grozījumu, jo to esot uztvērusi kā netiešu uzbrukumu Spānijai (Euronews/AP). Jebkurā gadījumā līderi lēma tikai par formulējumu. Spānijas tiesības izsniegt atļaujas apspriešanā nebija.

Kāpēc Spānijas kaimiņvalstīm tas rūp

Triju valdību argumenta pamatā ir Šengenas zona — telpa, kuras lielākajā daļā ES valstu pie iekšējām robežām vairs nepārbauda pases. Džordža Meloni Itālijas parlamentā sacīja, ka vienas valsts migrācijas lēmumu sekas izjūt arī tās partneri (Meloni runas stenogramma). Ja ārējā robeža ir kopīga, vienas valsts lēmumi skar arī pārējās.

Dānijas premjerministre Mete Frederiksena esot lūgusi Eiropas Komisiju izpētīt, kādas sekas rada valsts lēmums legalizēt tādu cilvēku statusu, kuri tajā ieceļojuši neatbilstīgi (Altinget). Augustā 22 līderi parakstīja vēstuli, kurā plaša mēroga legalizācija minēta kā iespējamais „pievilkšanas faktors” — stimuls, kas varētu veicināt jaunu cilvēku ierašanos (Dānijas premjerministra birojs).

Ko Spānijas atļauja patiesībā ļauj

Spānijas programma attiecas tikai uz cilvēkiem, kuri jau atradās valstī. Pieteikties varēja tie, kuri valstī bija bijuši pirms 2026. gada 1. janvāra un tur nodzīvojuši vismaz piecus mēnešus bez pārtraukuma; dokumentus varēja iesniegt no 16. aprīļa līdz 30. jūnijam (Karaļa dekrēts Nr. 316/2026).

Pieteikums vēl nenozīmē, ka atļauja saņemta; procedūrai ir trīs posmi. Līdz 2. jūlijam valdība bija uzskaitījusi 1 174 978 pieteikumus un 609 737 lietas bija izskatītas vai virzītas uz pagaidu statusa piešķiršanu (Spānijas valdība). Tolaik El País ziņoja, ka galīgo apstiprinājumu saņēmuši aptuveni 11 000 cilvēku (El País). Pagaidu statuss ļauj dzīvot un strādāt tikai Spānijā. Galīgais lēmums dod viena gada atļauju, pēc tam izsniedz personas apliecību (Karaļa dekrēts Nr. 316/2026).

Pat galīgā atļauja dod mazāk tiesību citviet Eiropā, nekā liek domāt šīs debates. Tā ļauj citās Šengenas valstīs uzturēties līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu periodā, bet bez attiecīgās valsts atļaujas tur nevar ne strādāt, ne apmesties uz dzīvi (Eiropas Komisija). Pagaidu dokuments vispār nedod tiesības ceļot. Šengenas Robežu kodekss — ES tiesību akts par robežu šķērsošanu — neatzīst par ceļošanas dokumentiem pagaidu dokumentus, ko izsniedz, izskatot pirmo uzturēšanās pieteikumu (EUR-Lex).

Robežpārbaudes skar citu jautājumu

Itālija un Spānija ir strīdējušās arī par citu notikumu. Pēc jūlija ieceļotāju pieplūduma Seūtā — Spānijas anklāvā Marokas piekrastē — Itālija sāka pārbaudīt pasažierus no Spānijas pienākošajos lidojumos un prāmjos. Madride atbildēja ar pārbaudēm cilvēkiem, kas ieradās no Itālijas (ANSA). 16. oktobrī Meloni un Sančess vienojās Itālijas pārbaudes pagarināt par septiņām dienām, kamēr abu valstu iekšlietu ministri meklē citus risinājumus (Euronews).

Seūtas notikumi neko nepasaka par legalizācijas programmu. Jūlijā ieceļojušie nevarēja tai pieteikties, jo viens no nosacījumiem bija atrasties Spānijā pirms janvāra. Tātad Itālijas pārbaudes bija vērstas uz citu cilvēku grupu.

ES tiesību akti jau ļauj dalībvalstīm humānu vai citu iemeslu dēļ piešķirt uzturēšanās tiesības cilvēkiem, kuri valstī uzturas neatbilstīgi (EUR-Lex). Eiropadomes vadītāji šīs dalībvalstu pilnvaras nav ierobežojuši, un līdz šim minētie pierādījumi neliecina, ka Spānijas atļaujas būtu mudinājušas kādu pārcelties uz citu valsti. Tomēr kopš jūlija nav publiskoti dati par galīgo atļauju skaitu. Tāpēc nav zināms pat tas, cik cilvēku ieguvuši tiesības likumīgi ceļot.