ES enerģētikas atkāpe dod 50 mljrd. € rezervi

Desmit ES dalībvalstis ir pārmērīga budžeta deficīta procedūrā: Brisele formāli atzinusi, ka to tēriņi pārsniedz pieļaujamo līmeni. Eiropas Komisija tagad vēlas ļaut valdībām no 2026. līdz 2028. gadam deficīta aprēķinos neiekļaut līdz 0,3 % no IKP enerģētikas izdevumu gadā. Visā ES-27 tas nozīmētu aptuveni 50 mljrd. € gadā papildu budžeta telpas (Bloomberg). Taču sadales loģika ir regresīva: valstis ar veselīgākām finansēm iegūst visvairāk, bet tās, kurām fiskālais spiediens ir lielākais, saņem gandrīz neko.

Kā izņēmums darbojas

Saskaņā ar reformēto ES fiskālo ietvaru, Stabilitātes un izaugsmes paktu (pārstrādāts 2024. gada aprīlī), katrai dalībvalstij noteikts griestu līmenis tam, cik strauji drīkst augt valsts izdevumi. Ja šis līmenis tiek pārsniegts par vairāk nekā 0,3 % no IKP vienā gadā vai 0,6 % kumulatīvi, Brisele var prasīt tēriņu samazināšanu (CEPR/VoxEU).

Enerģētikas priekšlikums paredz izņēmumu no šī aprēķina. Atbilstoši izdevumi zaļajām investīcijām, piemēram, elektrotīklu modernizācijai, bateriju uzglabāšanai un atjaunīgajai enerģijai, netiktu ieskaitīti izdevumu griestos (Padomes darba dokuments, 2026. gada marts). Degvielas subsīdijas, vispārēji cenu griesti un plaši PVN samazinājumi ir tieši izslēgti. Modelis kopē aizsardzības izņēmuma klauzulu, ko jau izmanto 17 dalībvalstis, un paliek tajā pašā 1,5 % no IKP aploksnē. Tātad runa ir par esošas telpas pārdali, nevis jaunu naudu.

Kas iegūst, kas paliek ārpusē

Francijai deficīts ir ap 5,1 % no IKP, tā jau ir pārmērīga deficīta procedūrā un faktiski nevar izmantot jauno elastību. Sebastjēna Lekornī valdībai nācies iesaldēt 3,2 mljrd. € kredītu un atcelt 847 milj. € dažādās ministrijās, lai finansētu pat mērenu atbalstu enerģijas izmaksām. Neviena Francijas amatpersona publiski nav skaidrojusi, kāpēc valsts šajā mehānismā paliek malā.

Itālija ar deficītu ap 3,1 % iziet no procedūras un varētu izmantot aptuveni 6,5 mljrd. € gadā. Taču Komisija attiecināmos izdevumus ierobežojusi ar zaļajām investīcijām, noraidot Romas prasību pēc plašiem degvielas akcīzes nodokļa samazinājumiem (Euronews). Portugālei, kur deficīts ir tikai 0,1 %, telpas ir visvairāk. Valsts, kurai savulaik bija vajadzīga starptautiska glābšanas programma, tagad bez grūtībām kvalificējas elastībai, kas tai ir vajadzīga vismazāk.

Valdības ar spēcīgākajiem budžetiem iegūst lielāko manevra telpu. Valstis, kur enerģētiskā nabadzība spiež vissmagāk, iegūst vismazāk.

Vācija bloķē to, ko pati praktizē

Vācijas Frīdriha Merca valdība Komisijas plašāko budžeta palielināšanas ieceri nosaukusi par „nepieņemamu laikā, kad visas dalībvalstis īsteno būtiskus konsolidācijas centienus”. Zviedrijas Eiropas lietu ministre formulēja vēl tiešāk: „Bezmaksas naudas nav.”

Pašai Berlīnei deficīts ir ap 4 % no IKP, krietni virs 3 % robežas, vienlaikus tā apgājusi savu konstitucionālo parāda bremzi ar 500 mljrd. € ārpusbilances infrastruktūras fondu. Berlīne Romai un Madridei sludina fiskālo disciplīnu, bet mājās izmanto grāmatvedības konstrukcijas, kas ļauj to pašu disciplīnu mīkstināt.

Nodoklis, ko neviens negrib iekasēt

Kamēr valdības palielina deficītus, lai pasargātu patērētājus, enerģētikas uzņēmumi patur virspeļņu, proti, papildu peļņu no neparasti augstām vairumtirdzniecības cenām. Piecas valstis 2026. gada aprīlī aicināja ieviest ES līmeņa nodevu šādai peļņai. Komisija jautājumu atstāja dalībvalstu valdību ziņā. Itālija paaugstināja reģionālo uzņēmējdarbības nodokli enerģētikas uzņēmumiem no 3,9 % līdz 5,9 %. Neviena cita liela ekonomika šajā ciklā nav ieviesusi nozīmīgu virspeļņas nodokli. Fiskālās izmaksas sedz nodokļu maksātāji; enerģijas ražotāji patur starpību.

ECB brīdinājusi, ka „jebkura atkāpe no pagaidu, mērķētiem un pielāgotiem principiem būtu neproduktīva un varētu novest pie citas monetārās politikas nostājas”. Nākamais pārbaudījums ir vienkāršs: vai ietvars, kas budžeta telpu galvenokārt dod tiem, kam tā nav vajadzīga, un liedz tiem, kam tā vajadzīga visvairāk, vēl var sevi saukt par kopīgu?