ES iesaldē naudu Bosnijas šosejai

Bosnijas vidienē būvtehnika stāv pie nepabeigta autoceļa posma. Darbi aptuveni 21 km garā Koridora Vc daļā ir apturēti pēc tam, kad Eiropas Investīciju banka, ES aizdevumu institūcija, iesaldēja finansējumu aizdomu dēļ par iepirkuma pārkāpumiem (24sata, 24 Chasa). Bosnija un Hercegovina nav ES dalībvalsts. Taču šo ceļu finansēja ar Eiropas naudu, un ES institūcijas tagad prasa skaidrību, kur tā nonākusi.

Autoceste FBiH, Federācijas vienības autoceļu uzņēmums, ES krāpšanas apkarošanas iestādēm ir nodevis iepirkumu un būvniecības dokumentus par 2018.–2022. gadu (24 Chasa, 24sata). Lietā iesaistījušies arī Bosnijas prokurori. Pats koridors ir ziemeļu–dienvidu maršruts, kas savieno Budapeštu caur Horvātijas austrumiem un Sarajevu ar Horvātijas Adrijas jūras ostu Pločē. Tas ir viens no nozīmīgākajiem Rietumbalkānu transporta projektiem.

Kurš var iesaldēt naudu, kurš izmeklēt, kurš saukt pie atbildības

Lietu skata trīs ar ES saistītas institūcijas, un katrai ir atšķirīgs instruments.

Eiropas Investīciju bankai ir vistiešākā svira. Kā aizdevējs tā var apturēt vai atteikt maksājumus, ja projekta iepirkums rada aizdomas (EIB). Tieši tas šeit ir noticis: naudas plūsma apstājās, un līdz ar to apstājās būvdarbi.

OLAF, ES administratīvais krāpšanas apkarošanas birojs, izmeklē aizdomas par krāpšanu ar ES līdzekļiem un var ieteikt atgūt naudu vai nodot lietu prokuratūrai. Pats OLAF kriminālapsūdzības neceļ (OLAF, Regula 883/2013).

Eiropas Prokuratūra jeb EPPO ir krimināltiesiskais instruments. To izveidojušas iesaistītās ES dalībvalstis, lai izmeklētu un uzturētu apsūdzības par noziegumiem pret ES budžetu (EPPO). Taču Bosnija nav iesaistītā valsts, tāpēc EPPO tur nav tādu pašu tiešu pilnvaru kā ES iekšienē (Regula 2017/1939). EPPO nav publiski paskaidrojusi, kāds ir tās juridiskais ceļš šajā lietā: ES budžeta nauda, saikne ar kādu dalībvalsti līgumu ķēdē vai sadarbības mehānisms ar Bosnijas iestādēm. Šī atšķirība ir būtiska. No tās atkarīgs, cik daudz ES prokurori var kontrolēt tieši un cik daudz paliek Bosnijas tiesu sistēmas ziņā.

Publiski nav parādījies ne OLAF galīgais ziņojums, ne EPPO procesuāls dokuments, ne Eiropas Investīciju bankas lēmums ar izvērstu pamatojumu. Konkrētie apgalvojumi par lietu balstās reģiona mediju ziņās, kas atsaucas uz Autoceste FBiH paziņojumiem, nevis uz publicētiem institucionāliem dokumentiem.

Kurš maksā, un kurš iegūst

Tūlītējie zaudētāji ir redzami: būvuzņēmēji, strādnieki un kopienas gar apturēto autoceļu. Bosnija zaudē arī politiski, jo Brisele kandidātvalstu un kandidātreģionu projektus vērtē arī pēc valdību spējas tos uzbūvēt, dokumentēt un pārvaldīt (Support4Partnership).

Horvātijai šeit ir tieša interese. Koridors Vc pieved kravas un satiksmi tās Adrijas jūras ostai Pločē, un maršruta pabeigšana nosaka ostas tirgus sasniedzamību (Jutarnji). Iesaldēts projekts Bosnijā nozīmē iesaldētu ekonomisko savienojumu arī Horvātijai.

ES krāpšanas apkarošanas sistēma savukārt var iegūt lietderīgu precedentu. Ja ES spēj apturēt maksājumus aizdomīgā projektā ārpus bloka, valdībām ir vieglāk atbildēt vēlētājiem, kuri baidās, ka paplašināšanās nauda pazudīs vājās pārvaldības sistēmās. Bosnija jau plašāk riskē zaudēt Eiropas finansējumu lēnu reformu un smagnējas administrācijas dēļ (Večernji.ba). Redzama piespiedu izpildes lieta stiprina argumentu, ka ES naudas izsekojamība nebeidzas pie Savienības robežas.

Kur ES vara apstājas

Šī lieta rāda, ka ES institūcijas var prasīt finanšu disciplīnu visur, kur iesaistīta Eiropas nauda, arī ārpus dalībvalstīm. Tās var pieprasīt dokumentus, izmeklēt un ar aizdevēja aizsargmehānismiem iesaldēt finansējumu.

Taču krimināltiesiskais iznākums joprojām būs atkarīgs no Bosnijas prokuroriem un tiesām. OLAF sniedz ieteikumus. Eiropas Investīciju banka aptur naudu. EPPO pilnvaru robežas valstī, kas nav iesaistījusies Eiropas Prokuratūrā, publiski vēl nav skaidri pārbaudītas. Vai šī lieta beigsies ar kriminālatbildību vai tikai ar apturētu autoceļu, noteiks Bosnijas tiesu sistēma.