ES degvielas izmaksas pieaug par 23.8%

2026. gada augustā degviela privātajām automašīnām ES patērētājiem maksāja par 23,8 % vairāk nekā gadu iepriekš (Eurostat). Šis rādītājs balstās uz saskaņoto patēriņa cenu indeksu — inflācijas mērījumu, ko visas ES valstis veido pēc vienādas metodikas. Tas atspoguļo autovadītāju izdevumus degvielas uzpildes stacijā pēc nodokļiem un atlaidēm. Tātad indeksā redzamas tirgus izmaksas, ko ietekmējusi arī katras valsts politika. Taču tas nepasaka, cik lielu cenu kāpuma daļu radīja nafta un cik — valdību lēmumi.

Kāpēc fiksēts nodoklis maina aprēķinu

Degvielas litra cenu veido vairāki slāņi. Pamatu veido dolāros kotētā jēlnafta, kā arī pārstrādes, transportēšanas un mazumtirdzniecības izmaksas. Tam virsū valdības piemēro akcīzi — fiksētu degvielas nodokli par katru litru. Pēc tam pievienotās vērtības nodokli (PVN) iekasē no visas summas, arī no akcīzes. Vācijā degvielas nodoklis tiek piemērots pēc šāda principa (Vācijas Finanšu ministrija).

Fiksētais nodokļa slānis maina procentuālo attiecību. Ja jēlnaftas cena strauji pieaug, akcīze paliek nemainīga, tāpēc degvielas cena uzpildes stacijā palielinās par mazāku procentu nekā naftas cena. Pretējais notiek, beidzoties pagaidu nodokļa samazinājumam: cena uzpildes stacijā kāpj arī tad, ja naftas cena nav mainījusies. Vācija maijā un jūnijā samazināja degvielas nodokli par 14,04 centiem litrā. Tika lēsts, ka tas valstij izmaksāja 1,6 mljrd. €, bet samazinājums jūlijā beidzās (Bundestāgs).

Ātri un plaši vai lētāk un mērķētāk

Vācija atkal izvēlas ātru risinājumu. 18. septembrī federālā valdība un visu 16 federālo zemju valdības vienojās no 1. oktobra līdz 31. decembrim degvielas nodokli samazināt vēl par 14 centiem litrā. Paredzētās izmaksas ir 2,5 mljrd. €, ko vienādās daļās segs federālais un federālo zemju budžets (Vācijas federālā valdība, ZDF). 22. septembrī priekšlikumam vēl bija vajadzīgs Bundestāga — parlamenta apakšpalātas — un Bundesrāta, kas pārstāv federālās zemes, balsojums (Tagesschau). Vācija nav vienīgā. Spānija kopš jūlija piemēro pakāpeniski sarūkošu akcīzes samazinājumu, kam 30. septembrī paredzēts beigties, ja vien to nepagarinās (BOE).

Nodokļa samazinājums mazina valsts ieņēmumus, taču galīgo cenu nosaka tirgotāji. Ekonomisti par pārnesi sauc to samazinājuma daļu, kas nonāk līdz cenai uzpildes stacijā. Pēc Vācijas 2022. gada degvielas atlaides ifo institūts secināja, ka autovadītājus sasniedza tikai daļa no atlaides (ifo). Taču valsts jebkurā gadījumā zaudē visus neiekasētos ieņēmumus.

Francija izvēlējusies citu pieeju. Tās 22. septembra paketē paplašināts atbalsts cilvēkiem, kuri ar automašīnu dodas uz darbu. Saskaņā ar Libération datiem, uz to varētu pretendēt līdz 5,5 miljoniem cilvēku; tiek minēts maksājums 100 € apmērā.

Jaunā pieeja novērš dokumentētu trūkumu iepriekšējā Francijas vispārējā degvielas atlaidē. Valsts revīzijas iestāde Cour des comptes lēsa, ka šī programma izmaksāja 7,6–8 mljrd. €, un secināja: lielākie degvielas patērētāji no tās ieguva visvairāk (Cour des comptes). Maksājums atbilstīgiem darba ņēmējiem sasniedz grupas, kurām valdība vēlas palīdzēt, lai gan atbilstības kritēriji vajadzību var noteikt tikai aptuveni. Vienlaikus degvielas cena uzpildes stacijā un Francijas degvielas inflācijas rādītājs no tā nemainās.

Kad kaimiņvalsts nodokļa samazinājums šķērso robežu

Nacionālie lēmumi ietekmē arī kaimiņvalstis. Saskaņā ar NRC datiem, 18.–19. septembrī dīzeļdegviela Nīderlandē maksāja aptuveni 2,81 € litrā, bet Vācijā — aptuveni 2,47 € pirms jaunā samazinājuma. Nīderlandes pierobežas degvielas uzpildes stacijas brīdina, ka lielāka cenu starpība klientus aizvilinās uz austrumiem (Omroep Gelderland). Katra Vācijā uzpildīta tvertne nozīmē, ka pirkums, kā arī ar to saistītais degvielas nodoklis un PVN, nonāk Vācijas pusē. Pagaidām neviens nav aprēķinājis, cik litru tiek iegādāti pāri robežai.

Katra pieeja dod citu rezultātu. Plašs nodokļu samazinājums cenu uzpildes stacijā pazemina jau no pirmās dienas un samazina inflācijas indeksu. Taču valsts subsidē katru litru, arī to, ko pērk turīgāki un ārvalstu autovadītāji, turklāt daļa ietaupījuma var palikt tirgotāju rīcībā. Mērķēti maksājumi budžetam izmaksā mazāk, bet kopējo inflācijas rādītāju nemazina.

Tāpēc Eurostat tabula jālasa uzmanīgi. To ietekmē jēlnaftas cena, valūtas kursi, pārstrādes izmaksas un mazumtirdzniecības uzcenojumi, kā arī nodokļi. Taču salīdzinājums atspoguļo cenas uzpildes stacijā pēc valdību iejaukšanās, tāpēc nepasaka, kurā valstī sākotnējais naftas cenu šoks bija lielākais. Valsts, kas samazina degvielas nodokli, tabulā izskatīsies labāk par kaimiņvalsti, kura iedzīvotājiem pārskaita naudu, pat ja abas iztērējušas līdzekļus, lai palīdzētu tiem pašiem autovadītājiem.